Latviešu folkloras krātuves materiāla klasifikācija;
žanri un to šifri

Lai kaut ko pētītu, ir jānosaka, kas ir pētāmais, kādas ir tā pazīmes, ar ko tas atšķiras no citiem pētījumu objektiem. Lai arī mums šķiet, ka folklora ir vienkārši definējama un izprotama, šis pirmais iespaids varētu arī neapstiprināties - folkorai ir visai daudz definīciju, kas mainījušās laika gaitā. Pati folklora ir pastāvējusi gadu tūkstošiem, tās jēdziens ir mazliet vairāk nekā 200 gadu vecs, bet pats termins radīts 1846. gadā. 20. gadsimtā daudz kas mainījies kā attieksmē pret folkloru tā tās izpratnē. Izsekojot šīm izmaiņām, varam izdarīt paši savus secinājumus. Ja neapmierināt savu zinātkāri, izlasot šeit atrodamo - sēžat taču pie datora ar interneta pieslēgumu - pameklējiet vēl paši!
Anna Bērzkalne, iepazinusies ar citām līdzīgām iestādēm Rietumeiropā - Somijā, Dānijā, Vācijā un citur, izmantoja redzēto, izstrādājot materiālu kārtošanas un sistematizēšanas principus. Katrs iesūtītais teksts, kas satur kādu dziesmu, pasaku utt., katrs melodijas pieraksts vai attēls tiek saukts par (folkloras) vienību. Katrs iesūtījums - individuāla vācēja, skolas, klases, institūta savāktie un nodotie materiāli - saņem savu manuskripta numuru, bet visas folkloras vienības - konkrētie dziesmu teksti, pasakas, teikas utt. - tiek sanumurētas manuskriptā, tādējādi ar kodu, kas sastāv no divām ciparu kopām iespējams precīzi apzīmēt jebkuru folkloras vienību. Pēc šiem principiem tika izveidots sistemātiskais rādītājs, kas ietver arī materiāla iesūtīšanas gadu, vācēju un teicēju vārdus, zināmos biogrāfijas datus, dzīvesvietu, dzirdēšanas un pierakstes laiku un vietu, kā arī žanru.

Patiesību sakot, iedalījums žanros nebūt nav nepārprotams un viegli veicams (par klasifikācijas principiem, to pamatojumu un klasifikācijas iespējamību vispār sarakstīts visai daudz nopietnu zinātnisku darbu!), tomēr klasifikācijas vajadzībām, kārtojot materiālu arhīvā, jāveic tas ir. Savukārt, pēc definētajiem žanriem varam spriest, kādi materiāli ir vākti un analizēti.
Burtu kodi dažādiem žanriem atrodami jau pirmajos LFK izdotajos materiālos, piemēram, 1925. gadā izdotā LFK informācijas bukletā, kas apraksta krātuves būtību, sūtību, paveikto un plānoto. Šie paši kodi tiek atkārtoti arī vēlāk - vispārējos norādījumos folkloras vācējiem - gan vēl LFK laikā, gan pēc 2. pasaules kara. Ir gadījumi, kad viens simbols piešķirts dažādiem, tikai formāli salīdzināmiem žanriem (piemēram f), kamēr citos gadījumos iedalījums atspoguļo sīkas nianses (kā tautas dziesmām). Iespējams, ka šo dalījumu vēl nāksies uzlabot, līdzīgi kā mainījies pasaku tipu rādītājs no Anti Ārnes laikiem. Varbūt šim iedalījumam arī nav nekādas būtiskas nozīmes
Žanru un vienību veidu saraksts nav bijis nemainīgs kopš tā ieviešanas. Kaut arī pamatā tas tiešām palicis tāds pats, kā pirmajos LFK izdotajos "Aizrādījumos tautas tradiciju krājējiem", ar laiku tas ticis pārskatīts, īpaši uzsvaru liekot uz jaunās jeb padomju folkloras vākšanu. Tāds atjaunots žanru saraksts stājās spēkā ar 1964. gadu, kaut arī tas nemainīja klasifikācijas sistēmas būtību. Daži no šiem jaunievedumiem Jums noteikti būs itin viegli atpazīstami turpmākajā sarakstā.
Šajā lapā atradīsit iespējamo žanru uzskaitījumu un to atbilstošos burtu šifrus. Šāds vēsturiski izveidojies iedalījums tiek izmantots LFK darbā arī pašlaik, sagatavojot materiālu elektroniskās versijas.
Norādījumi materiālu vācējiem ir ļoti interesants vēsturisks dokuments, kas satur (varbūt - vienkāršotu) folkloras definīciju,dažādu aspektu skaidrojumus, kā arī galveno pētāmo tēmu uzskaitījumu - tātad to tēmu katalogu, kas ir pastiprināti pētītas. Interesanti novērot, kā tiek pamatota padomju folkloras vākšanas nepieciešamība, tajā pat laikā atstājot vietu arī "tradicionālajai" folklorai. Neapgalvojot, ka viss, kas šajos dokumentos rakstīts, ir neapgāžamas patiesības, tomēr varētu būt noderīgi (un pamācoši) tos it uzmanīgi izlasīt. Lūk, arī paši dokumenti:

Aizrādījumi tautas tradiciju krājējiem
Vispārīgi aizrādījumi tautas tradiciju krājējiem
Vispārīgie aizrādījumi folkloras materiālu vācējiem
Aizrādījumi jaunās folkloras vācējiem
Vāciet padomju folkloru!
Vāksim kolchozu un revolucionaro folkloru!

Izlasot šo sarakstu, Jums varētu rasties iedvesma vākšanai, ataust atmiņā kas jau dzirdēts, kas atbilst uzskaitījumam. Nu, tad sūtiet šurp! Savukārt, ja Jums padomā kāds žanrs, kas te nav iekļauts, ierosiniet!
Atsevišķiem žanriem sastādītas specifiskas jautājumu lapas to vākšanai (īpaši detalizētas jautājumu lapas ir ticējumiem, šeit varat izlasīt par tām), vai arī precīzāki rādītāji (piemēram, pasakām). Šie dokumenti pieejami, izmantojot attiecīgo saiti.
Jebkurā gadījumā šis saraksts Jums sniegs priekšstatu par to, ko LFK var atrast, jo materiālam, kāda nav, apzīmējums taču nav vajadzīgs!


a1 - pasakas
a2 - teikas
a3 - anekdoti / anekdotes
b - nostāsti
   b1 - apraksti
c - mīklas (klasiskās,jautājumu, burtu, zilbju, asprātības, šarādes)
d - sakāmvārdi un parunas
e - tautasdziesmas, un īpaši:
   e - 1 - 6 rindas
   e1 - 7 - 8 rindas
   e2 - 9 rindas un vairāk
   er - ar refrēnu (piedziedājumu)
   e1r - 7-8 rindas ar piedziedājumu
   e2r  - vairāk par 9 rindām, ar piedziedājumu
f - ziņģes, revolucionārās dziesmas, parodijas, folklorizējušās zināmu autoru dziesmas
g -
bērnu dziesmas un skaitāmie panti
h - albuma panti, vēlējumi
i un k - rotaļas un dejas, īpaši:
   i1 - rotaļas ar dziesmu
   i2 - dejas
   i3 - horeogrāfijas etnogrāfiskās ziņas
   k - rotaļas bez dziesmas, spēles, ķīlas
L - ticējumi
   L - ja kas notiek pats no sevis, dabiskas norises (piemēram, kaķis pārskrien pār ceļu)
  L1 - cilvēks kaut ko dara, lai gūtu sev labumu (piemēram, sēj zirņus pirmdienā, lai pilnas pākstis)
   L2 - zīlēšana (piemēram, laimes liešana Jaungadā, sapņu tulkošana)
m - paražas
   m1 - cilvēka mūža gājums; dzimšana, miršana, kāzas kristības, jaunības, bērnības svētki
   m2 - svētki un svinamas dienas (piemēram, Jaunais gads, pelnu diena, Maija svētki, Oktobra svētki)
   m3 - nodarbošanās (piemēram, mājas, lopi, putni; dravniecība, zvejniecība, gani, pieguļa, talka, zemkopība; ēkas, mājas lietas un darba rīki, uguns, mēri, sētas apkārtne; mājas lopi un dzīvnieki, meža zvēri un dzīvnieki, putni)
   m4 - apģērbs, uzturs, higiēna, ēdieni, dzērieni, tabaka, krāsošana, apģērba pagatavošana, vērpšana, adīšana, aušana, veselība, istabas iekārta, gultas vietas, skaistuma kopšana
   m5 - dažādi; vecāki un bērni, laiks, sadzīve. Balles, sarīkojumi, koncerti (?!), izvadīšana karadienestā (!), dažādas godināšanas.
  m6 - pavēsture, hronikas, etnogrāfiskas ziņas, arheoloģiski izrakumi un atradumi (piemēram, bultu un citi uzgaļi, kauli, zviedru nauda)
n - dzīvnieku valoda un skaņu iztulkojumi
o - melodijas
p - vietu un personu vārdi
r- dzīvnieku un augu nosaukumi
s - māju zīmes un kapu uzraksti
t - dažādi vārdi un izteicieni (tautas frazeoloģija), īpaši:
   t1 - bezkaunīgie
   t2 - ātrā runāšana
u - vēsturisku vietu un īpatnēju tipu apraksti
v - zīmējumi un fotogrāfijas
   v1 - karikatūras
   v2 - horeogrāfiskie zīmējumi
  z1 - buramie vārdi
  z2 - tautas ārstniecība
x - apcerējumi par folkloru
y - ekspedīcijas vai lauka pētījuma dienasgrāmatas materiāls, vākšanas situācijas apraksts
A - cittautu folklora

Atpakaļ uz sākumlapu