Vēlāk šie pagasti tika iedēvēti par mēmajiem pagastiem. 1927. gadā publicētā folkloras vākšanas aicinājumā ("Vispārīgi aizrādījumi tautas tradiciju krājējiem") ir šāds ievads:
"Tuvāk iepazīstoties ar mūsu tautas tradiciju dziesmu, pasaku, teiku, ticējumu, mīklu, sakāmo un buramo vārdu krājumiem, izrādās, ka tiem bijis tikai gadījuma raksturs. No tiem apvidiem, kur atradušies cilvēki, kam mīļa bijusi savas tautas vecā dzeja, iesūtīts Brīvzemniekam, Baronam, Lerchim-Puškaitim un citiem krājējiem samērā daudz ziņu. Bet kur tādu krājēju nav bijis, tur plaši apgabali mēmi."
Šī ir Krišjāņa Barona sastādītā
LD iesūtījumu karte. Norādīti pagasti un
saņemto dziesmu daudzums; balts laukums - mēms...
Jau minētais 1927. gadā dokuments "Vispārīgi aizrādījumi tautas tradiciju krājējiem" turpina:
"Tā lielā puse no Latvijas pagastiem nav sniegusi Latvju dainām vai nu nevienas, vai tikai pa
kādai dziesmiņai, un dziesmu tomēr krāts visvairāk. Bet pētniekiem, lai tie
varētu noskaidrot, kādos apvidos un kādā veidā izplatīta katra
tradicija, ka varētu noteikt, kāds bijis tās pirmveids, tās izcelšanās vieta un
laiks, vajadzīgās ziņas no visām Latvijas malām, un jo bagātākas un
daudzpusīgākas, jo labāk."
Kā redzat no izcēlumiem (tie nav oriģinālā, bet izceļ šīs lapas
vajadzībām noderīgo), mēmus pagastus padarīja vācēju, nevis dziedātāju trūkums.
Savukārt, tā saucamās somu skolas (kuras pārstāve bija Anna Bērzkalne pamatmetode bija izsekot kāda tradicionāla teksta
varianta izplatībai un attīstībai. "Mēms" plankums uz kartes pārrāva šo izplatības ceļu un
apturēja pētniecību. (Šīs skolas uzskatus varat pamanīt pamatojumā, kādēļ jāvāc iespējami daudz un ko tad būs iespējams noteikt.
Tomēr Krišjāņa Barona laikā
vācēju trūkums bija itin saprotams, kādēļ arī tik liels ir šo mēmo
pagastu skaits.
Lai pārliecinātos, kāda bija situācija, noklikšķiniet uz Jūs
interesējošās Latvijas daļas un apskatiet sīkāk.
