EN in English

Kam grēku daudz, tam spilvens ciets. (LFK 1573, 711)

Noslēgusies konference "Virzībā uz digitālo folkloristiku"

TDF

2016. gada 14.–16. septembrī notika LU LFMI Latviešu folkloras krātuves organizēta starptautiska zinātniskā konference "Virzībā uz digitālo folkloristiku. Izpētes perspektīvas. Arhīvu prakse. Ētiski izaicinājumi" (Towards Digital Folkloristics. Research Perspectives. Archival Praxis. Ethical Challenge). Konference bija veltīta digitālajai folkloristikai — jomai, kas pēdējos gados strauji attīstījusies. Kad informācijas tehnoloģijas kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, folkloristika, līdzīgi citām humanitāro zinātņu jomām, piedzīvo starpdisciplināru "digitālo pavērsienu", kas devis iespējas dažādot pētniecības lauku. Folkloras arhīvos un citās kultūras mantojuma organizācijās informācijas tehnoloģiju izmantojums attīstījies tālāk par vienkāršu digitālo kopiju un katalogu veidošanu. Digitālās platformas, rīki un metodes, kas paredzētas folkloras vākšanai, apstrādei un izpētei, kā arī saziņai ar folkloras arhīvu lietotājiem, būtiski ietekmējušas folkloras arhīvu vidi.

Read more...


Starptautiska konference, veltīta folkloristikai digitālajā laikmetā

2016. gada 14.–16. septembrī notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves organizēta starptautiska zinātniskā konference “Virzībā uz digitālo folkloristiku. Izpētes perspektīvas. Arhīvu prakse. Ētiski izaicinājumi” (Towards Digital Folkloristics. Research Perspectives. Archival Praxis. Ethical Challenges). Konference ir veltīta digitālajai folkloristikai — jomai, kas pēdējos gados strauji attīstījusies, īpaši pievēršoties tradīciju arhīviem un to saistībai ar informācijas tehnoloģijām, kā arī refleksīvam vērtējumam par to, ko nozarei devis digitālais laikmets, kādi ir jaunie izaicinājumi un perspektīvas.

Read more...


Dāvim Ozoliņam – 160

Dāvis Ozoliņš

Jaunrozes un Seces skolotājs Dāvis Ozoliņš (26. VIII 1856, Bilskas pag. Bānūzis – 23. VIII 1916, Ape) ir viena no savdabīgākajām personībām 19. gadsimta latviešu folkloristikas vēsturē, kura devums nozares attīstības kontekstā plašāk nav analizēts. Līdz šim atzinīgi novērtēts Ozoliņa pienesums, ar Apes apkaimes folkloras materiālu papildinot Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” un Ansa Lerha-Puškaiša apkopoto “Latviešu tautas teiku un pasaku” krājumus. Vienlaikus teju bez ievērības ir palikušas Ozoliņa publikācijas galvenokārt par dažādiem tautas ticības jautājumiem, tāpat plašāk nav izvērtēta Ozoliņa folkloras kolekcijas tapšanas vēsture, folkloras vākšanas metodes, materiāla klasificēšanas principi, kā arī ambiciozā, bet nerealizētā krājuma “Pagātnes atmiņas” publicēšanas iecere.

Read more...


Nacionālā bibliotēka aicina uz jaunu mācību telpu – Virtakas klasi

Virtakas klase

Ceturtdien, 1. septembrī, plkst. 13.00 Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina skolēnus un viņu vecākus uz jaunas mācību telpas – Virtakas klases – atklāšanu. Tā nosaukta par godu Braslas upes krastā esošajam Virtakas iezim, kurā saglabājušies iegrebti vēlo viduslaiku raksti – dzimtu un aizsardzības zīmes. Ieeja bez maksas.

Atklājot pasākumu, plkst. 13.00 folkloras pētnieks Sandis Laime pastāstīs par savu pieredzi alu un klinšu rakstu meklēšanā un pētīšanā, kas ir aizsākusies jau skolas gados. Virtakas klasē ir izveidota ieža rakstu kopija, ko klātesošajiem kopā ar tās autoru S. Laimi būs iespēja pētīt, šifrēt un arī papildināt ar pašu zīmētiem, mūsdienīgiem un radošiem simboliem. Telpā būs skatāma režisora Zigurda Vidiņa dokumentālā filma par 2015. gadā notikušo ekspedīciju uz Virtakas iezi, ļaujot ieraudzīt senos rakstus to dabiskajā vidē un izskatā.

Read more...


Ekspedīcija Ziemeļlatgalē

Ziemeļlatgales ekspedīcijaNo 19. līdz 26. augustam Ziemeļlatgalē – Viļakas novada Medņevas, Susāju un Šķilbēnu pagastā, Baltinavas novadā un Balvu novada Briežuciema pagastā – norisa Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskā ekspedīcija.

Ziemeļlatgalē nemateriālo kultūras mantojumu dokumentēja un ar sirsnīgu viesmīlību tika uzņemta 16 folkloristu grupa. Pētnieki savākuši dziesmas, pasakas, nostāstus, kristīgās leģendas, paražas, svētku un godu aprakstus, ticējumus, atmiņas, ārstniecības padomus un citus folkloras žanrus no 59 individuāliem teicējiem. Tāpat ekspedīcijas laikā krātuves skaņu un tautas mūzikas speciālisti ieskaņojuši Briežuciema etnogrāfisko ansambli (vadītāja Maruta Ločmele), Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli (vadītāja Irina Husare), Upītes etnogrāfisko ansambli (vadītāja Līvija Supe), Viļakas etnogrāfisko ansambli “Abrenīte” (vadītāja Albīna Veina). Savāktie tradicionālās kultūras materiāli glabāsies krātuves arhīvā ar fonda numuru LFK [2212], un daļa pēc apstrādes būs pieejama arī Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv.

Read more...


Cēsu skolotāju viesošanās LU LFMI

Cēsu skolotāji LFK30. augustā Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbinieku tikšanās ar latviešu valodas un literatūras skolotājiem no Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas, Cēsu Valsts ģimnāzijas, Cēsu Pilsētas vidusskolas, Cēsu 1. pamatskolas, Cēsu 2. pamatskolas, Cēsu 2. vakara maiņu vidusskolas un Līvu pamatskolas.

Ar LU LFMI rašanos, struktūru, personālu un pētījumiem iepazīstināja direktores vietnieks zinātniskajā darbā un Literatūras nodaļas vadītājs Benedikts Kalnačs, savukārt ar nodaļas aktualitātēm un digitālo platformu eliterature.lv – Signe Raudive un Madara Eversone. Teātra, mūzikas un kino mākslas nodaļu pārstāvēja nodaļas vadītājs Arnolds Klotiņš un Dita Jonīte. LFK vadītāja Rita Treija informēja par LFK darbības virzieniem, aktuālajiem pētījumiem un pētniekiem, bet Sanita Reinsone izstāstīja, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā garamantas.lv. Noslēgumā LU LFMI apgāda vadītāja Sigita Kušnere viesus iepazīstināja ar jaunākajām izdevniecības grāmatām.

Paldies Cēsu ciemiņiem par interesi un sarunu!


Daiņa Rožkalna izstāde "LĪDZĪBAS”

Daiņa Rožkalna Līdzības2016. gada 27. augustā Džūkstes Pasaku muzejā Pasaku svētku ietvaros tiks atklāta Daiņa Rožkalna izstāde "LĪDZĪBAS. Ilustrācijas akadēmiskajam tautasdziesmu izdevumam".

Mākslinieka Daiņa Rožkalna vārds džūksteniekiem jau labi pazīstams no viņa ilustrāciju izstādes tautas pasakai "Kurbads”, kas nesen bija apskatāma Pasaku muzejā. Tagad Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve laipni aicina uz izstādi "LĪDZĪBAS”, kas veltīta Daiņa Rožkalna mūža darbam – 370 ilustrācijām, kas darinātas akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas” sējumiem sadarbībā ar trīs paaudžu tautasdziesmu pētniekiem.

Akadēmiskais izdevums "Latviešu tautasdziesmas” ir turpinājums Krišjāņa Barona "Latvju dainām”, kuru sešos sējumos no 1894.–1915. gadam publicēts ap 200 000 tautasdziesmu tekstu. "Latviešu tautasdziesmu” 14 sējumi ietvers ap vienu miljonu tautasdziesmu, kas savāktas visā Latvijas teritorijā no pagājušā gadsimta 30. līdz 70. gadiem un pašlaik glabājas Latviešu folkloras krātuves arhīvā. Pagaidām iznākuši desmit sējumi (1979–2013), folkloristi strādā pie vienpadsmitā un divpadsmitā, bet darbs pie ilustrēšanas jau pabeigts.

Read more...


Parakstīs nodomu protokolu par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā

Suitu sievas

17. augustā plkst. 13.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāva zālē notiks pasākums "Suitu kultūrtelpas nozīme Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā", kura laikā kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas ģenerālsekretāra p.i. Baiba Moļņika, Alsungas novada domes priekšsēdētājs Aivars Sokolovskis, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks un biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdētāja Dace Martinova parakstīs nodomu protokolu par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā.

Nodomu protokols paredz turpināt iesākto sadarbību, rūpējoties par suitu kultūrtelpas saglabāšanu, kas kopš 2009. gada iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama glābšana, sarakstā. Plānots arī sekmēt tādu kultūras, formālās un neformālās izglītības un ekonomisko aktivitāšu ierosināšanu un īstenošanu, kas nodrošinātu suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, dzīvotspēju un attīstību.

Read more...


Gaidāma Latviešu folkloras krātuves ekspedīcija Ziemeļlatgalē

LFK ekspedīcijaNo 19. līdz 26. augustam gaidāma Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskā ekspedīcija. Folkloristi pošas ceļam un darbam Ziemeļlatgalē – Viļakas novada Medņevas, Susāju un Šķilbēnu pagastā, Baltinavas novadā un Balvu novada Briežuciema pagastā.

Ziemeļlatgale ir bagāta un savdabīga tradicionālās kultūras glabātuve. Latviešu folkloras krātuves arhīvā rodams plašs Ziemeļlatgales folkloras materiālu klāsts. 20. gadsimta 20.–30. gados folkloras vākšanā pierobežas reģionā aktīvi darbojušies skolēni no Zelču (Upītes) pamatskolas, Pakravas pamatskolas, Viļakas pamatskolas, kā arī Valsts Viestura pamatskolas, kas atradusies Abrenes teritorijā. Folkloru pierakstījuši un iesūtījuši ne tikai skolēni, bet arī individuālie vācēji. Viņu vidū ir tādas kultūras vēsturē nozīmīgas personības kā katoļu garīdznieki Valerjans Zondaks, Kazimirs Duļbinskis un jau minētās Valsts Viestura pamatskolas skolotājs Paulis Svenne. Tāpat būtisks materiālu klāsts iegūts iepriekšējās ekspedīcijās – 1939. gadā LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes etnogrāfiskajā ekspedīcijā Viļakas un Šķilbēnu apkārtnē un 1958. gadā Abrenes pusē, Ludzas un Kārsavas rajonā. Plašajā materiālu klāstā atrodami visi folkloras žanri – dziesmas, teikas, pasakas, nostāsti, anekdotes, mīklas, īpatni izteicieni utt. Izcilām dziedātājām bagātais novads ir bijusi īsta zelta ādere tradicionālās mūzikas pētniekiem Andrejam Krūmiņam, Mārtiņam Boiko un Andai Beitānei. Pētnieki teicējus un vietas fiksējuši arī fotogrāfijās, audio un video materiālos.

Read more...


Izstāde par Sibīrijas latviešu ciemiem

Cita Sibīrija

2016. gada 4. jūlijā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāta izstāde “CITA SIBĪRIJA – latviešu ciemi Timofejevka, Lejas Bulāna un Sukinava”.

Lielai daļai cilvēku Sibīrija saistās ar 1941. un 1949. gada deportācijām un traģiskajiem pavērsieniem daudzu Latvijas iedzīvotāju likteņos. Tomēr pastāv CITA SIBĪRIJA – vieta, kur latvieši daļēji labprātīgi, daļēji ekonomisko apstākļu dēļ pārcēlās uz dzīvi jau 19. gadsimtā. Tolaik Sibīrija daudzu prātos bija iespēja piepildīt savas cerības un sapņus, tā bija “zeme, kur piens un medus tek”.
Timofejevka, Lejas Bulāna un Sukinava ir ciemi Sibīrijā, kuros latvieši dzīvo jau vairākās paaudzēs un kur vēl joprojām skan latviešu valoda. 2015. gadā no 27. maija līdz 12. jūnijam muzeja “Latvieši pasaulē” pārstāves Ieva Vītola un Brigita Tamuža un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Aigars Lielbārdis un Sandis Laime ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu veica lauka pētījumus Sibīrijas latviešu ciemos.
Izstādē “CITA SIBĪRIJA – latviešu ciemi Timofejevka, Lejas Bulāna un Sukinava” apkopoti 2015. gada ekspedīcijas iespaidi un rezultāti, sniedzot ieskatu triju Sibīrijas latviešu ciemu dzīvē un vēsturē.

Read more...


LFK jūlijā, augustā

Rūķīšu ozols

Cien. apmeklētāji!

Vasarā - jūlijā un augustā - LFK lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

Labi atpūsties!

LFK folkloristi









Akcijas "Simtgades burtnieki" atklāšana

Simtgades burtnieku preses konferenceŠodien preses konferencē tika atklāta „Simtgades burtnieku” digitālā platforma lv100.garamantas.lv. LR Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs kopā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvi organizē talku, kurā ikviens aicināts pārrakstīt krātuvē glabātos folkloras materiālus, dāvinot laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei.

Una Rozenbauma, Simtgades stundu dāvināšanas idejas autore, Latvijas Radio radošā direktore, atklājot pasākumu, uzsvēra, ka Latvija dibināta brīvprātīgi, sadarbojoties cilvēkiem, un arī šī akcija ir tāda – katrs brīvprātīgi ziedo savu laiku, lai veltītu to Latvijai. Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis iezīmēja, ka šī ir iespēja atdot tautai to, kas folkloras vākšanas gaitā savākta. Pasākuma turpinājumā pirmie burtnieki – Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta, dzejnieks Sergejs Timofejevs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, muzeja „Ebreji Latvijā” direktora vietniece Marina Gehta un lībietis, lībiešu valodas un kultūras pētnieks, dzejnieks un mākslinieks Valts Ernštreits – pārrakstīja krāšņus tekstus latviešu, krievu, lietuviešu, jidiša un lībiešu valodā.

Simtgades burtnieki

Latviešu folkloras krātuvē atrodamas mīklas, pasakas, tautasdziesmas, ticējumi un citas folkloras vienības latviešu, lībiešu, poļu, latgaliešu, lietuviešu, vācu, baltkrievu, krievu, igauņu un vēl citās valodās, kas lietotas Latvijas teritorijā, ko pasākuma laikā akcentēja Linda Pavļuta, sakot, ka Latvijas bagātību veido visas šeit dzīvojušās tautas.

Lai šo dārgumu lādi ikviens varētu atvērt un vētīt, materiāli jāpārraksta jeb jāizburto. Kopā pārrakstīšanu gaida 100 000 manuskriptu lappušu.

Projektu veido un atbalsta: Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs, Latvijas Radio, Latviešu folkloras krātuve un portāls draugiem.lv.



Seminārs "Pētījuma poētika" 15. jūnijā

Pētījuma poētika 15. jūnijā15. jūnijā plkst. 14:00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks seminārs "Pētījuma poētika", kurā uzstāsies Rita Treija un Sanita Reinsone.

Rita Treija. Anna Bērzkalne: folkloristes tapšana

Līdz šim priekšlasījuma autore pētījusi folkloristes Annas Bērzkalnes (1891–1956) lomu latviešu folkloristikā starptautisko sakaru kontekstā – viņas sadarbību ar Igaunijas, Somijas, Vācijas un citu zemju zinātniekiem, taču maz zināms bijis folkloristes dzīves gājuma sākuma posms – līdz Latviešu folkloras krātuves izveidei (1924). Anna Bērzkalne mācījusies Vējavas pagastskolā, bet pēc tam Annas Ķeniņas privātģimnāzijā Rīgā (1903–1908). Bijusi mājskolotāja Ikšķilē un tautskolotāja Alsviķos, Ķemeru pamatskolā (1909–1911). 1911. gadā devusies uz Gushrustaļniju (Krievijā), kur strādājusi par mājskolotāju (1911–1913), savukārt Kazaņā – par skolotāju latviešu bēgļu skolās (1917–1918), izglītības statistikas pārvaldes nodaļas vadītāju (1919) un ierēdni Volgas ūdenstransporta kontrolē (1919–1920). Kazaņā Anna Bērzkalne studējusi slāvu filoloģiju Kazaņas Augstākajos sieviešu kursos (1913–1917), kur iepazinusies ar vācbaltiešu pētnieku Valteru Andersonu (Walter Anderson, 1885–1962), kas turpmākajos gados bijis viņas profesors un zinātniskā darba vadītājs Tartu Universitātē.

Annas Bērzkalnes autobiogrāfiskie dokumenti, korespondence, profesionālās biogrāfijas reģistri, kā arī Bērzkalnu dzimtas vēstures liecības ļauj rekonstruēt folkloristes intelektuālās tapšanas gaitu un pamato viņas izvēli nodoties “tautas dzejas” izpētei. Epistemoloģiski nozīmīgas ir viņas pašrefleksijas, ko atklāj jaunības dienasgrāmatas un vēstules rakstniekam Augustam Saulietim (1869–1933).

Pētījuma pamatā ir vēstures avotu analīze: iztirzāti Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Valsts arhīva un citu krātuvju materiāli. Priekšlasījumu papildinās lauka pētījumā fiksētās vizuālās liecības.

Sanita Bērziņa-Reinsone. Digitālā līdzdalība (crowdsourcing) un humanitārās zinātnes? “Valodas talkas” piemērs.

Digitālā līdzdalība jeb “crowdsourcing” apzīmē procesu, ko latviešu valodā diezgan precīzi izsaka jēdziens “talka” — kopīgi veikts brīvprātīgs darbs, par ko netiek saņemta atlīdzība. Līdz ar strauju tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību, kopš 2006. gada, kad pirmo reizi izskanēja “crowdsourcing” jēdziens, virtuālās talkas ar visdažādāko ievirzi ir kļuvušas par būtisku digitāli sociālā laikmeta iezīmi. Virtuālais pūlis pasaulē sevi ir daudzveidīgi apliecinājis kā spējīgu ideju un procesu virzītāju, iespēju devēju jauniem produktiem un iniciatīvām.

2016. gada pavasarī vairākus mēnešus norisēja LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālās līdzdalības akcija “Valodas talka” ar informatīvu UNESCO Latvijas nacionālās komisijas atbalstu. Šīs akcijas mērķis bija aicināt līdzstrādniekus atšifrēt digitalizētos LFK folkloras manuskriptus, izmantojot īpašu digitālo platformu http://talka.garamantas.lv. Digitālās līdzdalības iespējas LFK virtuālajā arhīvā http://garamantas.lv bija piedāvātas arī iepriekš, tomēr “Valodas talka” bija pirmais mērķtiecīgais digitālās līdzdalības pasākums ar mērķi piesaistīt plašu auditoriju, it sevišķi skolēnus. “Valodas talkas” skaitliskie rezultāti ļauj to saukt par lielāko virtuālo talku nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā Latvijas interneta laikmetā. Analizējot “Valodas talkas” piemēru, sniedzot ieskatu tās aizkulisēs, rādot ieguvumus un izdarot kritiskus secinājumus, priekšlasījuma centrā būs jautājums — ko digitālā līdzdalība iespēj dot humanitārajām zinātnēm un — kāds ir virtuālo līdzstrādnieku guvums?



Digitālās platformas „Simtgades burtnieki” atklāšana

Simtgades burtniekiLatvijas Nacionālajā bibliotēkā, 16. jūnijā plkst. 11.00 Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs kopā ar Latviešu folkloras krātuvi organizē preses konferenci, kurā atklās „Simtgades burtnieku” digitālo platformu. Tajā ikviens tiks aicināts pārrakstīt krātuvē glabātos folkloras materiālus, kuri līdz šim nav bijuši pieejami plašākai sabiedrībai, tādējādi dāvinot savu laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei.

Tuvojoties Latvijas simtgadei, kupls cilvēku skaits vietnē www.lv100.lv ir nolēmuši dāvināt savu laiku, lai iesaistoties svētkus padarītu krāšņākus un vērtīgākus. Tagad radusies izdevība savu apņemšanos realizēt.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē atrodas mīklas, nostāsti, tautasdziesmas, ticējumi un citas folkloras vienības latviešu, krievu, lībiešu, poļu, latgaliešu, lietuviešu un vēl citās valodās, kas lietotas Latvijas teritorijā. Lai šo dārgumu lādi ikviens varētu atvērt jebkurā pasaules malā un ar dažiem klikšķiem atrastu, piemēram, mīklas par zivīm poliski vai ticējumus par mežu jidišā, šie materiāli jāpārraksta jeb jāizburto. Kopā pārrakstīšanu gaida 100 000 lappušu latgaliešu, lībiešu, lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, jidiša, poļu, čigānu, vācu un latviešu valodā.

„Simtgades burtnieku” krājumus pirmie pārrakstīs – kultūras ministre Dace Melbārde, dzejnieks Sergejs Timofejevs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, muzeja „Ebreji Latvijā” direktora vietniece Marina Gehta un lībietis, lībiešu valodas un kultūras pētnieks, dzejnieks un mākslinieks Valts Ernštreits.

Projektu veido un atbalsta: Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs, Latvijas Radio, Latviešu folkloras krātuve un portāls draugiem.lv.

Papildu informācija:

Inga Oliņa
Latvijas valsts simtgades birojs
mārketinga projekta vadītāja
29696669, Inga.Olina@km.gov.lv
www.medijiem.lv100.lv



Noslēdzies latgaliešu tautasdziesmām veltītais zīmējumu konkurss „Muna tautysdzīsme kruosu volūdā”

Muna tautysdzīsme kruosu volūdā

Šī gada 21. maijā Dagdā norisinājās III Starptautiskais bērnu un jauniešu mūzikas, deju un modes festivāls “Apskauj mani, māmuliņa!”, kura ietvaros tika sumināti veiksmīgākie vizuālās mākslas konkursa „Muna tautysdzīsme kruosu volūdā” darbu autori no visas Latgales.

Konkursa pamatideja – stiprināt saikni starp diviem informācijas laikmetiem un sekmēt jaunās paaudzes dziļāku izpratni par mantotām vērtībām, gudrībām, zināšanām un simboliem, kas ietverti Dainu skapī glabātajās tautasdziesmās. Konkursa mērķis bija veicināt Latgales jauniešu interesi par vietējo kultūras mantojumu, rosināt jauniešus pētīt, izzināt, iedvesmoties un pielietot latgaliešu tautasdziesmas.

Read more...