Labāk ubags ar godu, nekā bagāts ar kaunu. (LFK 1752, 3418)

Daiņa Rožkalna izstāde "LĪDZĪBAS”

Daiņa Rožkalna Līdzības2016. gada 27. augustā Džūkstes Pasaku muzejā Pasaku svētku ietvaros tiks atklāta Daiņa Rožkalna izstāde "LĪDZĪBAS. Ilustrācijas akadēmiskajam tautasdziesmu izdevumam".

Mākslinieka Daiņa Rožkalna vārds džūksteniekiem jau labi pazīstams no viņa ilustrāciju izstādes tautas pasakai "Kurbads”, kas nesen bija apskatāma Pasaku muzejā. Tagad Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve laipni aicina uz izstādi "LĪDZĪBAS”, kas veltīta Daiņa Rožkalna mūža darbam – 370 ilustrācijām, kas darinātas akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas” sējumiem sadarbībā ar trīs paaudžu tautasdziesmu pētniekiem.

Akadēmiskais izdevums "Latviešu tautasdziesmas” ir turpinājums Krišjāņa Barona "Latvju dainām”, kuru sešos sējumos no 1894.-1915. gadam publicēts ap 200 000 tautasdziesmu tekstu. "Latviešu tautasdziesmu” 14 sējumi ietvers ap vienu miljonu tautasdziesmu, kas savāktas visā Latvijas teritorijā no pagājušā gadsimta 30. līdz 70. gadiem un pašlaik glabājas Latviešu folkloras krātuves arhīvā. Pagaidām iznākuši desmit sējumi (1979-2013), folkloristi strādā pie vienpadsmitā un divpadsmitā, bet darbs pie ilustrēšanas jau pabeigts.

Izstādes pamatā ir stāsts par "Latviešu tautasdziesmu” ilustrācijām kā vienotu, pabeigtu mākslas darbu ciklu, kura tapšana dziļi sakņota mākslinieka personībā — viņa īpašajā folkloras, Latvijas dabas un kultūrvēstures izjūtā. Daiņa Rožkalna klātbūtni šajā stāstā apliecina viņa sarunu un sarakstes fragmenti ar tautasdziesmu izdevuma veidotājiem, kas ekspozīcijā papildina mākslinieka veidotos linogriezumus un tušas zīmējumus.

Izstāde izveidota 2015. gada novembrī uz Krišjāņa Barona 180. dzimšanas dienu Rīgā, Gaismas pilī, tālāk ceļojusi uz Latvijas Zinātņu akadēmiju, Limbažu muzeju un Mazsalacas pilsētas bibliotēku, no kurienes ierodas Džūkstes Pasaku muzejā. Tā tapusi IZM budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kuratore Baiba Krogzeme-Mosgorda, māksliniece Tatjana Raičiņeca.

Sirsnīgs paldies Pasaku muzeja vadītājai par entuziasmu un iespēju parādīt izstādi arī Kurzemes pusē!

Baiba Krogzeme-Mosgorda


Parakstīs nodomu protokolu par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā

Suitu sievas

17. augustā plkst. 13.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāva zālē notiks pasākums "Suitu kultūrtelpas nozīme Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā", kura laikā kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas ģenerālsekretāra p.i. Baiba Moļņika, Alsungas novada domes priekšsēdētājs Aivars Sokolovskis, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks un biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdētāja Dace Martinova parakstīs nodomu protokolu par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā.

Nodomu protokols paredz turpināt iesākto sadarbību, rūpējoties par suitu kultūrtelpas saglabāšanu, kas kopš 2009. gada iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama glābšana, sarakstā. Plānots arī sekmēt tādu kultūras, formālās un neformālās izglītības un ekonomisko aktivitāšu ierosināšanu un īstenošanu, kas nodrošinātu suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, dzīvotspēju un attīstību.

Pasākuma ievadā klātesošos uzrunās kultūras ministre Dace Melbārde. Suitu kopienas pārstāvis Grigorijs Rozentāls atskatīsies uz kopienas paveikto kopš iekļaušanas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstā.

Ņemot vērā, ka šogad aprit 15 gadi kopš Krišjāņa Barona Dainu skapja iekļaušanas UNESCO dokumentārā mantojuma programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā 2001. gadā, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Dace Bula sniegs ieskatu suitu mantojuma lomā un nozīmē Dainu skapja un Latviešu folkloras krātuves kolekcijā.

Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas docente, pētniece Anita Vaivade iepazīstinās ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra sagatavoto izdevumu "Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana: Latvijas pieredze".

Pasākumu vadīs Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, un tajā piedalīsies etnogrāfiskais ansamblis "Suitu sievas".

Papildu informācija:

Signe Pujāte

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore

Signe.Pujate@lnkc.gov.lv

Gaidāma Latviešu folkloras krātuves ekspedīcija Ziemeļlatgalē

LFK ekspedīcijaNo 19. līdz 26. augustam gaidāma Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskā ekspedīcija. Folkloristi pošas ceļam un darbam Ziemeļlatgalē – Viļakas novada Medņevas, Susāju un Šķilbēnu pagastā, Baltinavas novadā un Balvu novada Briežuciema pagastā.

Ziemeļlatgale ir bagāta un savdabīga tradicionālās kultūras glabātuve. Latviešu folkloras krātuves arhīvā rodams plašs Ziemeļlatgales folkloras materiālu klāsts. 20. gadsimta 20.–30. gados folkloras vākšanā pierobežas reģionā aktīvi darbojušies skolēni no Zelču (Upītes) pamatskolas, Pakravas pamatskolas, Viļakas pamatskolas, kā arī Valsts Viestura pamatskolas, kas atradusies Abrenes teritorijā. Folkloru pierakstījuši un iesūtījuši ne tikai skolēni, bet arī individuālie vācēji. Viņu vidū ir tādas kultūras vēsturē nozīmīgas personības kā katoļu garīdznieki Valerjans Zondaks, Kazimirs Duļbinskis un jau minētās Valsts Viestura pamatskolas skolotājs Paulis Svenne. Tāpat būtisks materiālu klāsts iegūts iepriekšējās ekspedīcijās – 1939. gadā LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes etnogrāfiskajā ekspedīcijā Viļakas un Šķilbēnu apkārtnē un 1958. gadā Abrenes pusē, Ludzas un Kārsavas rajonā. Plašajā materiālu klāstā atrodami visi folkloras žanri – dziesmas, teikas, pasakas, nostāsti, anekdotes, mīklas, īpatni izteicieni utt. Izcilām dziedātājām bagātais novads ir bijusi īsta zelta ādere tradicionālās mūzikas pētniekiem Andrejam Krūmiņam, Mārtiņam Boiko un Andai Beitānei. Pētnieki teicējus un vietas fiksējuši arī fotogrāfijās, audio un video materiālos.

Kompleksas zinātniskas ekspedīcijas folkloras materiālu vākšanai ik vasaru rīkotas padomju periodā. Vēlāk tās bijušas neregulāras. Pēdējās Latviešu folkloras krātuves ekspedīcijas norisušas Barkavā (2004), Aizputē (2005) un Sibīrijas latviešu ciemos (2006). Nemateriālā kultūras mantojuma, novadu vēstures un dzīvesstāstu dokumentēšana gan aizvien turpinājusies – individuālu pētnieku un nelielu zinātnieku grupu lauka pētījumos. 2016. gada augustā Ziemeļlatgalē folkloristi cer tuvāk iepazīt šo Latvijas pusi, vietējos ļaudis, viņu ikdienas gaitas un svētku brīžus, dzīves pieredzi un folkloras mantojumu. Iegūtie materiāli noderēs turpmākiem zinātniskiem pētījumiem folkloristikā, valodniecībā, etnomuzikoloģijā un citās nozarēs, kā arī būs pieejami ikvienam interesentam Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv.

Ekspedīcija noris Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.



Izstāde par Sibīrijas latviešu ciemiem

Cita Sibīrija

2016. gada 4. jūlijā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāta izstāde “CITA SIBĪRIJA – latviešu ciemi Timofejevka, Lejas Bulāna un Sukinava”.

Lielai daļai cilvēku Sibīrija saistās ar 1941. un 1949. gada deportācijām un traģiskajiem pavērsieniem daudzu Latvijas iedzīvotāju likteņos. Tomēr pastāv CITA SIBĪRIJA – vieta, kur latvieši daļēji labprātīgi, daļēji ekonomisko apstākļu dēļ pārcēlās uz dzīvi jau 19. gadsimtā. Tolaik Sibīrija daudzu prātos bija iespēja piepildīt savas cerības un sapņus, tā bija “zeme, kur piens un medus tek”.
Timofejevka, Lejas Bulāna un Sukinava ir ciemi Sibīrijā, kuros latvieši dzīvo jau vairākās paaudzēs un kur vēl joprojām skan latviešu valoda. 2015. gadā no 27. maija līdz 12. jūnijam muzeja “Latvieši pasaulē” pārstāves Ieva Vītola un Brigita Tamuža un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Aigars Lielbārdis un Sandis Laime ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu veica lauka pētījumus Sibīrijas latviešu ciemos.
Izstādē “CITA SIBĪRIJA – latviešu ciemi Timofejevka, Lejas Bulāna un Sukinava” apkopoti 2015. gada ekspedīcijas iespaidi un rezultāti, sniedzot ieskatu triju Sibīrijas latviešu ciemu dzīvē un vēsturē.
Lielākā daļa latviešu ciemu Sibīrijā šobrīd atrodas uz iznīcības robežas vai ir jau izzuduši, kas saistīts gan ar tādiem 20. gadsimta vidus vēstures notikumiem kā kolektivizācija, 1937./1938. gada represijas un Otrais pasaules karš, gan ar mūsdienu demogrāfijas, asimilācijas un urbanizācijas procesiem. Neskatoties uz to, Timofejevkā, Lejas Bulānā un Sukinavā tika satikti izceļotāju pēcteči, dokumentētas nozīmīgas austrumu diasporas vēstures liecības un no paaudzes paaudzē mantoti latviešu stāsti, dziesmas un tradīcijas.
Izstādi sagatavojis muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Izstāde Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāva ārtrijā būs apskatāma līdz 2016. gada septembrim bibliotēkas darba laikā.


LFK jūlijā, augustā

Rūķīšu ozols

Cien. apmeklētāji!

Vasarā - jūlijā un augustā - LFK lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

Labi atpūsties!

LFK folkloristi









Akcijas "Simtgades burtnieki" atklāšana

Simtgades burtnieku preses konferenceŠodien preses konferencē tika atklāta „Simtgades burtnieku” digitālā platforma lv100.garamantas.lv. LR Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs kopā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvi organizē talku, kurā ikviens aicināts pārrakstīt krātuvē glabātos folkloras materiālus, dāvinot laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei.

Una Rozenbauma, Simtgades stundu dāvināšanas idejas autore, Latvijas Radio radošā direktore, atklājot pasākumu, uzsvēra, ka Latvija dibināta brīvprātīgi, sadarbojoties cilvēkiem, un arī šī akcija ir tāda – katrs brīvprātīgi ziedo savu laiku, lai veltītu to Latvijai. Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis iezīmēja, ka šī ir iespēja atdot tautai to, kas folkloras vākšanas gaitā savākta. Pasākuma turpinājumā pirmie burtnieki – Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta, dzejnieks Sergejs Timofejevs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, muzeja „Ebreji Latvijā” direktora vietniece Marina Gehta un lībietis, lībiešu valodas un kultūras pētnieks, dzejnieks un mākslinieks Valts Ernštreits – pārrakstīja krāšņus tekstus latviešu, krievu, lietuviešu, jidiša un lībiešu valodā.

Simtgades burtnieki

Latviešu folkloras krātuvē atrodamas mīklas, pasakas, tautasdziesmas, ticējumi un citas folkloras vienības latviešu, lībiešu, poļu, latgaliešu, lietuviešu, vācu, baltkrievu, krievu, igauņu un vēl citās valodās, kas lietotas Latvijas teritorijā, ko pasākuma laikā akcentēja Linda Pavļuta, sakot, ka Latvijas bagātību veido visas šeit dzīvojušās tautas.

Lai šo dārgumu lādi ikviens varētu atvērt un vētīt, materiāli jāpārraksta jeb jāizburto. Kopā pārrakstīšanu gaida 100 000 manuskriptu lappušu.

Projektu veido un atbalsta: Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs, Latvijas Radio, Latviešu folkloras krātuve un portāls draugiem.lv.



Seminārs "Pētījuma poētika" 15. jūnijā

Pētījuma poētika 15. jūnijā15. jūnijā plkst. 14:00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks seminārs "Pētījuma poētika", kurā uzstāsies Rita Treija un Sanita Reinsone.

Rita Treija. Anna Bērzkalne: folkloristes tapšana

Līdz šim priekšlasījuma autore pētījusi folkloristes Annas Bērzkalnes (1891–1956) lomu latviešu folkloristikā starptautisko sakaru kontekstā – viņas sadarbību ar Igaunijas, Somijas, Vācijas un citu zemju zinātniekiem, taču maz zināms bijis folkloristes dzīves gājuma sākuma posms – līdz Latviešu folkloras krātuves izveidei (1924). Anna Bērzkalne mācījusies Vējavas pagastskolā, bet pēc tam Annas Ķeniņas privātģimnāzijā Rīgā (1903–1908). Bijusi mājskolotāja Ikšķilē un tautskolotāja Alsviķos, Ķemeru pamatskolā (1909–1911). 1911. gadā devusies uz Gushrustaļniju (Krievijā), kur strādājusi par mājskolotāju (1911–1913), savukārt Kazaņā – par skolotāju latviešu bēgļu skolās (1917–1918), izglītības statistikas pārvaldes nodaļas vadītāju (1919) un ierēdni Volgas ūdenstransporta kontrolē (1919–1920). Kazaņā Anna Bērzkalne studējusi slāvu filoloģiju Kazaņas Augstākajos sieviešu kursos (1913–1917), kur iepazinusies ar vācbaltiešu pētnieku Valteru Andersonu (Walter Anderson, 1885–1962), kas turpmākajos gados bijis viņas profesors un zinātniskā darba vadītājs Tartu Universitātē.

Annas Bērzkalnes autobiogrāfiskie dokumenti, korespondence, profesionālās biogrāfijas reģistri, kā arī Bērzkalnu dzimtas vēstures liecības ļauj rekonstruēt folkloristes intelektuālās tapšanas gaitu un pamato viņas izvēli nodoties “tautas dzejas” izpētei. Epistemoloģiski nozīmīgas ir viņas pašrefleksijas, ko atklāj jaunības dienasgrāmatas un vēstules rakstniekam Augustam Saulietim (1869–1933).

Pētījuma pamatā ir vēstures avotu analīze: iztirzāti Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Valsts arhīva un citu krātuvju materiāli. Priekšlasījumu papildinās lauka pētījumā fiksētās vizuālās liecības.

Sanita Bērziņa-Reinsone. Digitālā līdzdalība (crowdsourcing) un humanitārās zinātnes? “Valodas talkas” piemērs.

Digitālā līdzdalība jeb “crowdsourcing” apzīmē procesu, ko latviešu valodā diezgan precīzi izsaka jēdziens “talka” — kopīgi veikts brīvprātīgs darbs, par ko netiek saņemta atlīdzība. Līdz ar strauju tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību, kopš 2006. gada, kad pirmo reizi izskanēja “crowdsourcing” jēdziens, virtuālās talkas ar visdažādāko ievirzi ir kļuvušas par būtisku digitāli sociālā laikmeta iezīmi. Virtuālais pūlis pasaulē sevi ir daudzveidīgi apliecinājis kā spējīgu ideju un procesu virzītāju, iespēju devēju jauniem produktiem un iniciatīvām.

2016. gada pavasarī vairākus mēnešus norisēja LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālās līdzdalības akcija “Valodas talka” ar informatīvu UNESCO Latvijas nacionālās komisijas atbalstu. Šīs akcijas mērķis bija aicināt līdzstrādniekus atšifrēt digitalizētos LFK folkloras manuskriptus, izmantojot īpašu digitālo platformu http://talka.garamantas.lv. Digitālās līdzdalības iespējas LFK virtuālajā arhīvā http://garamantas.lv bija piedāvātas arī iepriekš, tomēr “Valodas talka” bija pirmais mērķtiecīgais digitālās līdzdalības pasākums ar mērķi piesaistīt plašu auditoriju, it sevišķi skolēnus. “Valodas talkas” skaitliskie rezultāti ļauj to saukt par lielāko virtuālo talku nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā Latvijas interneta laikmetā. Analizējot “Valodas talkas” piemēru, sniedzot ieskatu tās aizkulisēs, rādot ieguvumus un izdarot kritiskus secinājumus, priekšlasījuma centrā būs jautājums — ko digitālā līdzdalība iespēj dot humanitārajām zinātnēm un — kāds ir virtuālo līdzstrādnieku guvums?



Digitālās platformas „Simtgades burtnieki” atklāšana

Simtgades burtniekiLatvijas Nacionālajā bibliotēkā, 16. jūnijā plkst. 11.00 Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs kopā ar Latviešu folkloras krātuvi organizē preses konferenci, kurā atklās „Simtgades burtnieku” digitālo platformu. Tajā ikviens tiks aicināts pārrakstīt krātuvē glabātos folkloras materiālus, kuri līdz šim nav bijuši pieejami plašākai sabiedrībai, tādējādi dāvinot savu laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei.

Tuvojoties Latvijas simtgadei, kupls cilvēku skaits vietnē www.lv100.lv ir nolēmuši dāvināt savu laiku, lai iesaistoties svētkus padarītu krāšņākus un vērtīgākus. Tagad radusies izdevība savu apņemšanos realizēt.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē atrodas mīklas, nostāsti, tautasdziesmas, ticējumi un citas folkloras vienības latviešu, krievu, lībiešu, poļu, latgaliešu, lietuviešu un vēl citās valodās, kas lietotas Latvijas teritorijā. Lai šo dārgumu lādi ikviens varētu atvērt jebkurā pasaules malā un ar dažiem klikšķiem atrastu, piemēram, mīklas par zivīm poliski vai ticējumus par mežu jidišā, šie materiāli jāpārraksta jeb jāizburto. Kopā pārrakstīšanu gaida 100 000 lappušu latgaliešu, lībiešu, lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, jidiša, poļu, čigānu, vācu un latviešu valodā.

„Simtgades burtnieku” krājumus pirmie pārrakstīs – kultūras ministre Dace Melbārde, dzejnieks Sergejs Timofejevs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, muzeja „Ebreji Latvijā” direktora vietniece Marina Gehta un lībietis, lībiešu valodas un kultūras pētnieks, dzejnieks un mākslinieks Valts Ernštreits.

Projektu veido un atbalsta: Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs, Latvijas Radio, Latviešu folkloras krātuve un portāls draugiem.lv.

Papildu informācija:

Inga Oliņa
Latvijas valsts simtgades birojs
mārketinga projekta vadītāja
29696669, Inga.Olina@km.gov.lv
www.medijiem.lv100.lv



Noslēdzies latgaliešu tautasdziesmām veltītais zīmējumu konkurss „Muna tautysdzīsme kruosu volūdā”

Muna tautysdzīsme kruosu volūdā

Šī gada 21. maijā Dagdā norisinājās III Starptautiskais bērnu un jauniešu mūzikas, deju un modes festivāls “Apskauj mani, māmuliņa!”, kura ietvaros tika sumināti veiksmīgākie vizuālās mākslas konkursa „Muna tautysdzīsme kruosu volūdā” darbu autori no visas Latgales.

Konkursa pamatideja – stiprināt saikni starp diviem informācijas laikmetiem un sekmēt jaunās paaudzes dziļāku izpratni par mantotām vērtībām, gudrībām, zināšanām un simboliem, kas ietverti Dainu skapī glabātajās tautasdziesmās. Konkursa mērķis bija veicināt Latgales jauniešu interesi par vietējo kultūras mantojumu, rosināt jauniešus pētīt, izzināt, iedvesmoties un pielietot latgaliešu tautasdziesmas.

Jaunieši no Latgales reģiona skolām līdz šī gada aprīļa beigām tika aicināti no virtuālā Dainu skapja dainuskapis.lv izvēlēties vienu tautasdziesmu latgaliešu valodā, attēlot šo tautasdziesmu (tās vēstījumu un simbolus) zīmējumā, noformējot radošo sniegumu uz A4 lapas jebkurā vizuālās mākslas tehnikā. Konkursa dalībnieki šajā reizē tika aicināti meklēt un attēlot īpaši tādas tautasdziesmas, kas vēsta par ģimenes sadzīvi, tradīcijām un vērtībām.

Kopumā konkursā tika iesniegti 107 jauniešu darbi no 17 izglītības iestādēm un jauniešu centriem – Andzeļu pamatskolas, Andrupenes pamatskolas, Asūnes pamatskolas, Dagdas vidusskolas, Dravnieku pamatskolas, Galēnu pamatskolas, Konstantinovas pamatskolas, Nautrēnu vidusskolas, Maltas vidusskolas, Preiļu Mūzikas un mākslas skolas, Rēznas pamatskolas, Šķaunes pamatskolas, Špoģu vidusskolas, Špoģu Mūzikas un mākslas skolas, kā arī no Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra „Zeimuļs”, Maltas bērnu un jauniešu centra un Preiļu novada Bērnu un jauniešu centra.

Izvēlēti 33 laureātu darbi klašu grupā no 1.-9. klasei, kā arī 32 laureātu darbi no pirmsskolas izglītības iestādēm, kas festivāla laikā bija apskatāmi ikvienam interesentam. Turpmāk šie darbi tiks izstādīti arī citu pasākumu ietvaros un Dagdas novada iestādēs, lai rosinātu no kultūras mantojuma iedvesmoties arī citus.

Konkursu „Muna tautysdzīsme kruosu volūdā” rīkoja Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļa sadarbībā ar kultūras un mākslas biedrību „TEIRA LATGOLYS MUOKSLA” un ar Latviešu folkloras krātuves atbalstu.

Vairāk informācijas:
Evija Maļkeviča
Biedrības „TEIRA LATGOLYS MUOKSLA” vadītāja
Tel. +371 26187266
E-pasts: teira.latgolys.muoksla@gmail.com



Aldis Pūtelis piedalās starptautiskā salīdzināmās mitoloģijas konferencē

No 2016. gada 26. līdz 28. maijam Masarika Universitātē (Brno, Čehija) norisināsies 10. ikgadējā starptautiskā salīdzināmās mitoloģijas konference "Time and Myth: the Temporal and the Eternal", kurā ar referātu "The Two Traditions. Using Comparisons in Search for the True Latvian Mythology" uzstāsies LU LFMI Latviešu folkloras krātuves zinātniskais asistents Aldis Pūtelis.

Referāta anotācija:

The Latvians were hardly considered a nation until the 19th century. Before that they were just the lower social strata, subjects of the better people who passed by designation "die Deutsche" while the opposite were "die Undeutsche". The administrative power, as well as culture and modern history belonged to the "Germans". Then, in order to prove their "worthiness" of being called a nation the Latvians had to resort to the only source they could rely on - folklore and mythology coming from the period before the northern crusaders arrived.

This led to several probably unexpected outcomes. It turned out eventually that the idea of Latvian mythology formed and prevailing in the learned circles had been built from a comparison with the better known Old Prussians, attributing to the Latvians different notions, ideas and concepts not known in the actual tradition. This therefore could only be established in a comparison - of the learned and the folk tradition.

The study of the latter then was done using different methods, but the comparative one, initiated by Kuhn and Mueller and to a great extent popularized by Mannhardt took prevalence for quite some time, though rather cautiously approaching the issue of the Old Prussians also being closely related people that data about which could be used to better understand the little known past of the Latvians.

Vairāk par konferenci lasīt šeit.

Konferences programma lejupielādējama šeit.



Muzeju naktī Gaismas pilī atvērsies četras īpašas durvis

Muzeju nakts

Sestdien, 21. maijā, no plkst. 19.00 līdz 23.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ātrijā (1. stāvā) norisināsies LNB Muzeju nakts programma. Tās laikā apmeklētājiem būs iespēja atvērt durvis uz grāmatu plauktu, zināšanām, garamantām un digitālo bibliotēku. Ieeja bez maksas.

1) Durvis uz grāmatu plauktu
Uzdāvini īpašu grāmatu Tautas grāmatu plauktam!

Ikviens tiek aicināts dāvināt vienu sev nozīmīgu grāmatu ar tās priekšlapā pašrocīgi ierakstītu vēstījumu vai personisku stāstu, kā arī uzzināt vairāk par akcijas norises gaitu, bibliotēkas krājumu un piedāvātajiem pakalpojumiem.

2) Durvis uz zināšanām
Uzzini, kā top jaunā Nacionālā enciklopēdija!

Apmeklētāji varēs iepazīties ar topošās Nacionālās enciklopēdijas veidotājiem un viņu darba niansēm, gatavojot enciklopēdijas elektronisko versiju, kuru plānots izlaist 2018. gadā.

3) Durvis uz garamantām
Ielūkojies Latviešu folkloras krātuvē!

Muzeju nakts viesiem būs iespēja uzzināt vairāk par krātuves digitālo materiālu vietni garamantas.lv, kas piedāvās iespējas meklēt, skatīt un klausīties digitālajā arhīvā pieejamos latviešu folkloras materiālus, apgūt digitālās krātuves iespējas, kā arī uz vietas atšifrēt digitālajā krātuvē pieejamos folkloras materiālus.

4) Durvis uz digitālo bibliotēku
Atrodi un nolasi!

Vietnes gramatas.lndb.lv bagātajā krājumā ikviens varēs izvēlēties grāmatu un tās fragmentu nolasīt priekšā pārējiem Muzeju nakts apmeklētājiem. Ar lasītajiem tekstiem saspēlēsies dīdžeja un skaņu mākslinieka Selffish atskaņotā mūzika. Pasākuma laikā ierakstītie tekstu lasījumi kalpos par skaņu celiņu LNB topošās pastāvīgās ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" atklāšanas programmai 2016. gada 29. augustā.



"Valodas talkas" dalībnieku sumināšana

Valodas talkas noslegums2016. gada 19. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāvā notika Starptautiskās dzimtās valodas dienas akcijas “Valodas talka” noslēguma pasākums.

Svinības vadīja Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves (LFK) vadītāja Rita Treija. Kā pirmā uzvarētājus un dalībniekus sumināja Latvijas Republikas Kultūras ministre, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidente Dace Melbārde. Ministre pateicās talkas dalībniekiem un organizatoriem, tāpat uzsvēra akcijas lielo nozīmi nemateriālā kultūras mantojuma kopšanā. Apsveikuma vārdus teica arī LU LFMI direktore Dace Bula. Turpinājumā LFK digitālā arhīva garamantas.lv vadītāja Sanita Reinsone pastāstīja, kas paveikts “Valodas talkas” ietvaros, apkopoja informāciju un statistiku par padarīto. Īpaši tika apbalvoti un godināti rosīgākie desmit talcinieki:

1. Arnita Ziemele (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija)

2. Kristiāna Kristberga (Stendes pamatskola)

3. Roberts Gžibovskis (Taurupes pamatskolas Meņģeles filiāle)

4. Līga B.

5. Inese Čerpakovska (Rīga)

6. Linda Pavlovska (Rīga)

7. Līva Puķīte (Rīgas Hanzas vidusskola)

8. Miks Zeibots (Taurupes pamatskolas Meņģeles filiāle)

9. Evita Ķuda (Bārtas pagasta Grobiņas novads)

10. Maiga Jankevica (Rīga)

Stendes pamatskola

"Valodas talkas" dalībnieki saņēma pateicības rakstus un piemiņas veltes no talkas rīkotājiem. Sevišķi tika sumināta Stendes pamatskola, kuras skolēni atšifrēja visvairāk manuskriptu tekstu, un viņu latviešu valodas skolotāja Dace Kristberga. Jau no rīta Stendes pamatskolas skolēni devās ekskursijā pa LNB, un LFK fondu glabātāja Māra Vīksna jauniešus iepazīstināja ar arhīvu un tajā atrodamajiem Stendes apkārtnes materiāliem.

Pasākuma nobeigumā klātesošos uzrunāja un nelielu priekšlasījumu par tradīciju lietojumā sniedza tradicionālās kultūras biedrības “Aprika” vadītāja Māra Mellēna. Bet dienu krāšņoja tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”.

Akciju, kas ilga no 19. februāra līdz 30. aprīlim, rīkoja LFK un UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas pārstāvji. Talkā iesaistījās skolas no visas Latvijas un vairāki tūkstoši individuālo talcinieku. Viskuplākais pārstāvēto skolu pulks bijis no Vidzemes – 37, no Kurzemes piedalījusies 31 skola, no Latgales – 16, bet no Zemgales – 9 skolas. Kopīgiem spēkiem atšifrēti pavisam 14 340 manuskriptu attēli.

„Valodas talka” ir līdz šim vērienīgākā tiešsaistes sabiedrības iesaistes aktivitāte Latvijā, kas īstenota nemateriālā kultūras mantojuma jomā. Tā nominēta Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio balvai „Kilograms kultūras 2016” kategorijā „Mantojums”.

Foto apskatāmi te.

Foto: Aldis Pūtelis


Vizīte Igaunijas folkloras arhīvā

2016. gada 9. un 10. maijā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” atbalstu Latviešu folkloras krātuve un Lietuvas literatūras un folkloras institūts viesojās Igaunijas folkloras arhīvā, kas ir viena no Igaunijas literatūras muzeja nodaļām.

Projekts paredz sadarbības tīklu veidošanu arhīvu starpā, diskusiju un informācijas aprites veicināšanu reģionā, praktiskas sadarbības sekmēšanu un kopīgu iniciatīvu izstrādi arī plašākā Eiropas kontekstā.

Pirmajā vizītes dienā visu arhīvu vadītāji sniedza nelielu ieskatu to izveides vēsturē, darbības principos un aktuālajos projektos. Pētniece un projekta Igaunijas puses koordinatore Ave Goršiča [Ave Goršič] un skaņu inženieris Jāns Tamms [Jaan Tamm] iepazīstināja ar Igaunijas folkloras arhīvu un tajā atrodamajiem materiāliem, darba un lasītavas telpām, kā arī skaņu ierakstu studiju.

Otrā diena aizritēja semināros un diskusijās par folkloras materiālu digitalizāciju un digitālo arhīvu izveidi, etnomuzikoloģijas pētniecības jautājumiem un arhīvu materiālu izpētes un publicēšanas aktualitātēm.

Projekta ietvaros no 14.-16. septembrim Rīgā norisināsies starptautiska konference “Virzībā uz digitālo folkloristiku”, bet 2017. gadā plānots, ka Lietuvas literatūras un folkloras institūts uzņems viesos Igaunijas un Latvijas kolēģus. Savukārt 2018. gadā līdzīga tikšanās paredzēta Latviešu folkloras krātuvē Rīgā.

Foto: Alars Madisons [Alar Madisson]



Viesojamies Vīnes fonogrammarhīvā


2016. gada 28. aprīlī LU LFMI pētniece Ieva Tihovska viesojās Vīnes fonogrammarhīvā un iepazīstināja tā darbiniekus ar digitālā arhīva garamantas.lv lietošanas iespējām un aktualitātēm. Prezentācija raisīja plašu diskusiju par dažādiem arhīvu digitalizācijas jautājumiem, īpaši par arhīvu komunikāciju ar sabiedrību un dokumentu digitālas publiskošanas nosacījumiem.




Noslēdzas „Valodas talka”

2016. gada 30. aprīlī noslēgusies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves (LFK) un UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas rīkotā akcija „Valodas talka”.

Virtuālā talka, kas vietnē talka.garamantas.lv ikvienu interesentu aicināja iepazīt senus folkloras pierakstus un piedalīties to atšifrēšanā, tika atklāta pirms nepilniem diviem mēnešiem, sagaidot Starptautisko dzimtās valodas dienu, kas pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē katru gadu tiek atzīmēta 21. februārī.

“Valodas talkas” organizētāji mudināja rūpīgi pārrakstīt un tādējādi darīt tiešsaistē ērti meklējamus un pārlūkojamus tradicionālās kultūras materiālus desmit dažādās valodās – latviešu, lietuviešu, lībiešu, igauņu, krievu, baltkrievu, ebreju, čigānu, poļu un vācu folkloras pierakstus no LFK krājuma. Talkā iesaistījās skolas no visas Latvijas un vairāki tūkstoši individuālo talcinieku. Viskuplākais pārstāvēto skolu pulks bijis no Vidzemes – 37, no Kurzemes piedalījusies 31 skola, no Latgales – 16, bet no Zemgales – 9 skolas. Aktīvāko šifrētāju vidū bijušas arī 20 Rīgas skolas un jauniešu centri. Kopīgiem spēkiem atšifrēti pavisam 14 340 manuskriptu attēli. Šāda sabiedrības iesaiste ir nenovērtējams ieguldījums mūsdienu folkloristikā un nemateriālā kultūras mantojuma pieejamībā.

Līdz 19. maijam LFK pētnieki pārbaudīs atšifrētos folkloras materiālus, lai noskaidrotu un īpašā pasākumā cildinātu čaklākos talciniekus un aktīvākās Latvijas skolas. “Valodas talka” noslēdzoties, tomēr tiek saglabāta iespēja arī turpmāk nākt palīgā folkloristiem – tautasdziesmas, teikas, anekdotes, pasakas, sakāmvārdi, buramvārdi un citi folkloras žanri, kuru pierakstu oriģināli glabājas LFK fondos, pieejami un arī turpmāk atšifrējami krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv.

„Valodas talka” ir līdz šim vērienīgākā tiešsaistes sabiedrības iesaistes aktivitāte Latvijā, kas īstenota nemateriālā kultūras mantojuma jomā. Tā nominēta Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio balvai „Kilograms kultūras 2016” kategorijā „Mantojums”.



LU Sociālo zinātņu fakultātes studentu viesošanās LU LFMI

LU SZF studenti LFK lasītavā

26. aprīlī Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbinieku un LU Sociālo zinātņu fakultātes studentu tikšanās. Profesores Vitas Zelčes vadībā maģistra studiju programmas 1. kursa studenti iepazinās ar LFMI struktūru un darbību, lai, izzinot arī citas Latvijas zinātniskās institūcijas, veidotu analītiskus aprakstus par tām.

Institūta direktore Dace Bula īsi pastāstīja par Institūta vēsturi un struktūru, izpētes virzieniem, projektiem, par krājumu uzturēšanu un to pieejamību. LFK vadītāja Rita Treija, Literatūras nodaļas vadītājs Benedikts Kalnačs un pētnieks Jānis Ozoliņš, Teātra, mūzikas un kino mākslas nodaļas vadītājs Arnolds Klotiņš un vadošā pētniece Edīte Tišheizere un digitālā arhīva garamantas.lv vadītāja Sanita Reinsone informēja studentus par savu darbību, iepazīstināja ar nodaļu uzdevumiem, projektiem, pētījumiem un izdevumiem. Tikšanās noslēgumā diskusijā studenti uzdeva sev interesējošos jautājumus.

Par tikšanos – arī LU portālā.

Foto: Aigars Lielbārdis



Tikšanās ar Kolinu Makalisteru – īru stāstnieku un dziesminieku no Skotijas

Pirmdien 2. maijā 16.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā (LNB 515. telpa) viesosies stāstnieks un dziesminieks Kolins Makalisters (Colin McAllister).

Viņš dzimis Ziemeļīrijā, taču lielāko daļu mūža pavadījis pretējā jūras krastā – Skotijā. Studējis sociālo darbu un tradicionālo kultūru. Viesis vairāk ir folkloras praktizētājs, teicējs, nevis pētnieks. Viņš pastāstīs par savu gadu desmitiem ilgo piedalīšanos folkloras kustībā Ziemeļeiropā un par stāstniecības tradīcijām savā zemē, kā arī iepazīstinās ar tradicionālā manierē dziedātām dziesmām, demonstrējot dažādus stilus un dialektus. Kolins stāsta senas pasakas, teikas un dzimtas nostāstus. Līdzīgā manierē viņš stāsta arī par gluži neseniem notikumiem, un dara to tikpat nopietni un pārliecinoši. Kolins Makalisters Latvijā bijis vairākkārt, piedalījies stāstnieku projektos un folkloras festivālos, trīsreiz – festivālā “Baltica”. Saruna notiks angļu valodā, ja nepieciešams, pieejams tulkojums.

Tikšanos vadīs un ar viesi iepazīstinās Aldis Pūtelis un Guntis Pakalns.

Plašāka informācija:

Īrs, kurš dzīvo Skotijā (laikraksts "Kurzemnieks")

Austras koks (Latvijas Radio)



Vēl 10 dienas noritēs lielākā virtuālā talka Latvijā – „Valodas talka”

Valodas talkaVēl 10 dienas – līdz 30. aprīlim ikviens var iesaistīties vienā no plašākajām talkām Latvijā – „Valodas talkā”. Tā ir iespēja izzināt dažādus rokrakstus un piezīmes, starp kurām, iespējams, atrodams arī pašu ģimenes, radu vai draugu lokā pierakstītais. Divu mēnešu laikā, kopš notiek „Valodas talka”, jau atšifrēti vairāk nekā 12 000 tradicionālās kultūras materiālu – seno rokrakstu un piezīmju –, kas pieejami talka.garamantas.lv.

„Valodas talkā” var piedalīties ikviens, īpaši aicināti skolēni un jaunieši. Tajā jau iesaistījušās 130 Latvijas skolas un vairāki tūkstoši individuālo talcinieku. Aktivitāte pieejama desmit dažādās valodās, un katrs var izvēlēties savām spējām un interesēm atbilstošus materiālus. Darboties iespējams kā mājās, tā skolā, izmantojot gan datoru, gan mobilās ierīces.

„Valodas talka” tika atklāta 19. februārī, sagaidot Starptautisko dzimtās valodas dienu, kas pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē katru gadu tiek atzīmēta 21. februārī. To rīko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve (LFK) un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK).

„„Valodas talka” ir izvērtusies par vienu no vērienīgākajiem sabiedrības iesaistes pasākumiem nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā Latvijā. Atšifrējot folkloras manuskriptus, „Valodas talkas” dalībnieki sniedz nenovērtējamu ieguldījumu folkloras materiālu digitalizācijā un to pieejamības nodrošināšanā,” uzsver LFK digitālā arhīva garamantas.lv vadītāja Dr. philol. Sanita Reinsone.

Savukārt UNESCO LNK ģenerālsekretāres p. i. Baiba Moļņika atzīst: „Izzinot savas saknes, mēs darinām paši sev spārnus. Katrs, kas nāk talkā atšifrēt senos rokrakstus, dod tiem jaunu dzīvību, jaunu spēju aizraut un iedvesmot, radīt jaunas zināšanas, jaunus darbus, dziesmas un stāstus - tā ir pagātnes pārradīšana, kura ir ļoti nozīmīga, apzinoties savu identitāti, savu tautu, tās gara spēku.”

„Valodas talka” sabiedrības balsojumā izvirzīta finālam uz Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio balvu „Kilograms kultūras 2016” kategorijā „Mantojums”.


Informāciju sagatavoja:
Liene Krīvena
UNESCO LNK konsultante
Tālr.: 29109268
E-pasts: liene@krivena.lv



LFK digitālais arhīvs garamantas.lv Mazsalacā

Seminārs MazsalacāPiektdien, 6. maijā Mazsalacas pilsētas bibliotēkā notiks LFK digitālā arhīva http://garamantas.lv seminārs un mākslinieka Daiņa Rožkalna izstādes atklāšana. Seminārā LFK pētniece un garamantas.lv vadītāja Sanita Reinsone iepazīstinās ar Mazsalacas puses folkloras materiāliem, kas glabājas LFK arhīvā, un garamantas.lv redaktore Digne Ūdre apmācīs, kā veiksmīgāk lietot digitālo arhīvu.

Visi laipni aicināti!

Dzimtās valodas dienai veltītā „Valodas talka”

Valodas talka

Izzināt dažādus rokrakstus un piezīmes, starp kurām, iespējams, atrodams arī pašu ģimenes, radu vai draugu lokā pierakstītais, ikvienu Latvijas iedzīvotāju aicina akcija „Valodas talka”. Tā atklāta šodien,sagaidot Starptautisko dzimtās valodas dienu, kas pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē katru gadu tiek atzīmēta 21. februārī.

„Valodas talku” rīko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve (LFK) un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK).

Tajā ikviens, īpaši skolēni un jaunieši, aicināti palīdzēt folkloristiem atšifrēt tradicionālās kultūras materiālus – senos rokrakstus un piezīmes, kas pieejamas interneta vietnē talka.garamantas.lv. Aktivitāte pieejama desmit dažādās valodās, un katrs var izvēlēties savām spējām un interesēm atbilstošus materiālus. Darboties iespējams gan mājās, gan skolā, kā arī, izmantojot mobilās ierīces. Akcija noritēs līdz 30. aprīlim.

„Dzimtā valoda ir katra cilvēka un ikvienas kultūras pamats. Tā saglabā un iedzīvina unikālo, savdabīgo, kas piemīt katrai tautai un kopienai. Arī Latvija ir bagāta ar daudzām latviešu valodas izloksnēm un dažādām citu tautu koptām valodām. Liela daļa liecību, kas raksturo krāšņo latviešu tautas valodas un kultūras bagātību, glabājas LFK. Lai izprastu priekšteču atstāto valodas mantojumu, ir svarīgi pētīt un izzināt savas saknes, to unikālo un atšķirīgo, kas stiprina mūsu saikni ar dzimto vietu un piederību tai,” aicina UNESCO LNK ģenerālsekretāra p.i. Baiba Moļņika.

Dzimtās valodas dienu katru gadu 21. februārī pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē atzīmē ar mērķi izcelt valodas nozīmi ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā. Šajā dienā UNESCO aicina novērtēt valodu un kultūru daudzveidību, kas bagātina un saliedē sabiedrību un veicina starpkultūru dialogu. Jau vairākus gadus arī Latvijā šai dienai tiek veltīti daudzveidīgi pasākumi, kurus rīko gan UNESCO LNK tīklu organizācijas, īpaši skolas, gan citas institūcijas. Vairāk informācijas par Starptautisko dzimtās valodas dienu.