ekspedīcija - (lat.) izsūtīšana; nodaļa, kas pārzina izsūtīšanu; ceļojums zinātniskā nolūkā (Latviešu konversācijas vārdnīca, IV sējums, Rīga, 1928-1930, 7-49. sleja)
ekspedīcija - (lat. expeditio sarīkošana, sagatavošana; karagājiens). 1. Ceļojums zin. pētn. vai spec. nolūkā. 2. Iestādes nodaļa, kas pieņem vai nosūta dokum., preces un tamlīdzīgi. 3. Civiltiesisks līgums saskaņa ar kuru ekspeditors uz klienta rēķina par atlīdzību nosūta vai pieņem kravu vai korespondenci, kā arī veic citas ar pārvadājumiem saistītas darbības. (Latvijas padomju enciklopēdija, 3. sēj., Rīga 1983., 92. lpp.)
ekspedīcija [lat. expeditio 'sarīkošana, sagatavošana'] - 1. pētniecisks vai cits kādā speciālā nolūkā veikts ceļojums. 2. organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu ceļojumu. 3. iestādes, uzņēmuma nodaļa, kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml. 4. periodiska izdevuma kantora nodaļa, kas izdevumu izsūta abonentiem (Svešvārdu vārdnīca, Rīga, 1999, 184. lpp.)
Šie dažādos laikos veidotie vārda 'ekspedīcija' skaidrojumi parāda, kā mainījusies izpratne par ekspedīciju un vārda lietojums. Zinātniskā ekspedīcija atrodama visos skaidrojumos, atšķiras šīs nozīmes vieta secībā. Gan jau būsit dzirdējuši apzīmējumu kabineta zinātnieks - tas apzīmē pētnieku, kas izmanto tikai "kabinetā" pieejamo materiālu - citu autoru darbus, vispārīgas ziņas - bet nedodas ārpus šāda kabineta robežām, lai uzzinātu ko vairāk par pētāmo priekšmetu vai parādību.
Nepietiek piecelties no rakstāmgalda un atvērt kabineta durvis, lai jau sāktu strādāt ekspedīcijā - kā uzsver visi skaidrojumi, nepieciešama nopietna sagatavošanās, gan materiāli (lai fiksētu novēroto), gan teorētiski (lai pareizi veiktu novērojumus).
Ir zinātnes nozares (piemēram, matemātika), kurās ekspedīcijas nav nepieciešamas, ir zinātnes nozares, kurās nevar pastāvēt bez ekspedīcijām, piemēram, ģeogrāfija. Folkloristika kā mutvārdu daiļrades pētniecība nevar pastāvēt bez pētāmā materiāla, taču to iespējams savākt arī, pašam zinātniekam "kabinetu" nepametot. LFK darbības sākuma periodā dažādi cenšas veicināt materiālu iesūtīšanu - līdzīgi, kā "Latvju Dainu" tapšanas procesā. Tiek izdotas dažādas aptaujas lapas, pēc kurām iegūstamas ziņas, vācēji ir skolēni, kuru darbu apkopo un iesūta skolas. Ne pārāk ilgi LFK mēģina vācēju darbu atlīdzināt arī naudā - diemžēl pārāk daudz rodas iesūtītāju, kas vākšanu uzskata tikai par peļņas avotu.
Pirmā LFK ekspedīcija notiek 1931. gadā (manuskripta Nr. 1298), apsekojot kurseniekus Kuršu kāpās (rezultāti tiek apkopoti attiecīgā LFK 1933. gadā izdotā grāmatiņā, skat. katalogu). Nākamā ekspedīcija notiek trauksmainā laikā 1942. un 1943. gadā (manuskripta Nr. 1731), aptverot visu Latviju.
Pirmā pēckara ekspedīcija tiek organizēta 1947. gadā. (Tas ir arī pēdējais gadījums, kad ieskaņojumu izdarīšanai tiek izmantots fonogrāfs).
Turpmāk ekspedīcijas notika praktiski katru gadu, 2004. gadā pēckara perioda ekspedīciju skaitam sasniedzot piecdesmit (piecdesmitās ekspedīcijas apraksts). Kaut arī kopš pārmaiņām zinātnes finansējumā ekspedīcijas vairs nav tik apjomīgas un plašas kā kādreiz, tās tomēr notiek. Kaut vai kā folkloristu atsevišķi braucieni pie teicējiem.
2000. gadā pēc ekspedīcijas uz Kolkas pagastu folkloristi sagatavoja grāmatiņu par savu darbu, turpinot LFK grāmatu sērijas tradīcijas. Piedāvājam izlasīt šo grāmatiņu, ja vēlaties - varat to izdrukāt. (Tomēr ņemiet vērā, ka autortiesības uz to pieder LFK!)
Kopš 1947. gada organizēto
ekspedīciju saraksts.2004. gadā notikušās piecdesmitās ekspedīcijas apraksts.