Skaņu ieraksti latviešu folkloras krātuvē



Pieminot Latviešu folkloras krātuvi, parasti domā senus manuskriptus, īpaši Dainu skapi. Protams, manuskriptu ir visvairāk, arī dažādo folkloras vienību skaits tieši tajos ir vislielākais. Tomēr šie daudzie manuskripti nav vienīgie vērtīgie un senie materiāli LFK. Te ir arī attēlu un skaņu arhīvs, kas varbūt nav īpaši liels salīdzinājumā ar pasaules slavenākajām kolekcijām vai pat Latvijas lielākajiem arhīviem, tomēr ir nozīmīgs ar savu specifisko ievirzi.

Pirmie ieraksti izdarīti vēl 20. gadsimta 20. gados. Divus palielus plauktus arhīvā aizņem stingra kartona futrāļi ar īpaša vaska cilindriem tajos - tās ir fonogrāfa valces.Kā izriet no Inventāra grāmatas, 1926. gada pavasarī LFK iegūst pirmo fonogrāfu - skaņas ieraksta un atskaņošanas ierīci (kopumā LFK tādu bijušas trīs), kura izmanto vaska ruļļus jeb valces (amerikānis Tomass Alva Edisons fonogrāfu izgudrojis 1877. gadā, plašāk tos sāka lietot 19. gs. 80. gados). Vairāk par senajiem un modernajiem fonogrāfiem lasiet šajā lapā.

1934. gadā LFK sadarbībā ar Latvijas radio ieskaņo Kurzemes dziedātājus un muzikantus platēs. Tās nav paredzētas pārdošanai, bet gan atskaņošanai radio. Ieskaņojumi izdarīti Rīgā, plates izgatavotas Bellaccord fabrikā nedaudzos eksemplāros.

Kopš 1951. gada LFK izdarījusi arī skaņas ierakstus (vidusposms citu arhīvu vēsturē - ieraksts platēs un magnētiskajā stieplē - ir "izkritis"). Magnetofona lentes mūsdienās jau sāk piemirsties, tomēr vairumam tās vēl nav gluži svešas. Tādu lenšu LFK ir apmēram divi simti. No lentēs ierakstītā materiāla sastādīta 1986. gadā izdotā latviešu folkloras antoloģija divās vinila platēs (Vissavienības firmas “Melodija” izdevums, Ļeņingradas skaņuplašu fabrikas ražojums), kopijas no šīm lentēm atrodamas pat Britu muzeja Nacionālajā skaņu arhīvā Londonā. Visām LFK lentēm pieejamas klausāmās kopijas kompaktkasešu formātā, kā arī – lielai daļai – datorlasāmā formātā. (Interesenti laipni aicināti apjautāties.)

UNESCO2003. gadā LFK saņēma UNESCO atbalstu, lai sagatavotu materiālu izmantošanai tīmeklī. Materiāla apjoms ir iespaidīgs, tādēļ pagaidām, kamēr nav īpaša servera, pieejami būs tikai paraugi šajās lapās. Toties viss līdz šim datorizētais jau pieejams uz vietas LFK.

Fonogrāfa valces. To skanēšanas ilgums ir apmēram 3 minūtes. LFK šo aparātu lietošanas mērķis bija dot iespēju cilvēkam bez muzikālas izglītības pierakstīt melodiju no teicēja. Vēlāk, veidojot melodijas pierakstu notīs, speciālistam iespējams izmantot vienu un to pašu melodijas variantu (kamēr, lūdzot teicējam atkārtot, pastāv iespēja, ka atkārtojums tiek variēts). Ar Vīnes Phonogrammarchiv laipnu palīdzību valces nu ir pārrakstītas un pieejamas. Vairāk par tām lasiet īpašajā lapā!

Eduards Millers. Īpašs ir stāsts par pirmo latvieti, kura teiktā folklora ieskaņota. Lasiet to šeit!
Pirmā pilnīgā dokumentācija. Pirms skaņu ierakstu izmantošanas melodijas pierakstīja tikai notīs. 1930. gadā tās pašas teicējas notīs pieraksta un nofotografē Emilis Melngailis, bet LFK ieraksta fonogrāfā. Pirmoreiz iegūts vispusīgāks materiāls un iespēja salīdzināt.
No notīm vai no ieraksta?Vēl viens interesants piemērs par ieskaņojuma un nošu raksta attiecībām, veidojot mūsdienīgu ierakstu – šeit!
Spoļu lentes. Kopš 1951. gada, kā jau minēts iepriekš, teicēji tiek ierakstīti magnetofona lentē. Kā tas sākās, lasiet šeit. (Aparatūra, kuru pašlaik izmantojam ierakstiem, izskatās šādi).
Lībiešu folklora Ne visi ieraksti LFK ir latviski. Ir nedaudz materiāla arī lībiešu valodā.
Sagatavotie kompaktdiski. Gan no senāk, gan gluži nesen ierakstīta materiāla sagatavoti vairāki kompaktdiski.

Sākot ar 1986. gadu tiek veidoti arī videoieraksti VHS formātā. Kopā ir pāri par 70 kasešu (E-180). Bet tas varētu būt mazāk interesants stāsts – pagaidām, kamēr VHS vēl ir mums ikdienišķs formāts.
Atpakaļ uz sākumlapu