Teicēji un vācēji
Šis ir Mārītes Vīksnas un Viļa Bendorfa sagatavotais tautasdziesmu melodiju teicēju un vācēju rādītājs, kas iznāca atsevišķā grāmatiņā 2000. gadā. Kopš grāmatas iznākšanas laika dažas ziņas ir mainījušās, lielākoties - teicēju dzīves datiem pievienojams vēl viens, skumjš gadskaitlis.
Ir nodoms rādītāju pārveidot par ievērojamāko teicēju rādītāju vispār, neaprobežojoties tikai ar tautas mūziku. Tas nozīmē, ka šis rādītājs tiks papildināts. Ja jums ir kādi ieteikumi, precizējumi vai ziņas, kuru šeit vēl trūkst, lūdzu, atsūtiet!
Lai meklētu jūs interesējošo personu, pārskatiet vārdu rādītāju (vai izmantojiet Ctrl+F!), tad izmantojiet saiti - tā jūs aizvedīs pie meklētās informācijas.


Kārtojums pa alfabēta burtiem:
A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z
Adamāne Tekla
Adamoviča Adele
Albuže Kristīne
Alute Luize
Ansone Sofija
Anspoka Jadviga
Anziķe Maiga
Apkalns Longīns
Apsalons Fricis
Apsalons Jānis
Atkalēja Madliena
Auna Marijana
Balcere Ķērsta
Balčus Andrejs
Balčus Ķērsta
Bardulis Jānis
Barīsa Trīne
Barisone Ede
Barisons Pēteris
Beierbaha Marija
Beitāne Anda
Beķere Grieta
Beltoviča Grieta
Bendorfa Ieva
Bendorfs Miķelis
Bendorfs Vilis
Bergmanis Ansis
Bergmanis Miķelis
Berķis Jēkabs
Bernāne Madaļa
Bērziņa Vizbulīte
Bērzkalne Anna
Bērzkalne Ede
Bērzkalns Valentīns
Bidzāne Elžbeta
Biezaitis Ēriks
Blaubergs Kārlis
Blaubergs Pēteris
Blaus Pēteris
Boiko Mārtiņš
Boldāns Jāzeps
Bomba Karlīne
Borga Paulīna
Borozinska Agate
Brača Līze
Brambats Kārlis
Brance Agnēze
Brauna Ieva
Brice Monika
Briede Anna
Brizgo Zuzanna
Brokāne Īva
Brokāne Stefānija
Brūvere Anna
Bružuka Milda
Buclers Mārtiņš
Bukšs Aloizs
Buļa Petruļa
Buļa Rozaļa
Celitāne Anna
Celmiņa Emīlija
Cerbaha Hilda
Cimdiņa Elza
Cimdiņš Augusts
Cimze Jānis
Cine Paulīna
Cīrule Ieva
Cunce Lība
Čirkše Katrīna (māte)
Čirkše Katrīna (meita)
Damroze Anna
Damroze Oskars
Dārziņš Volfgangs
Dārzniece Marcianna
Dravnieks Mārtiņš
Dreimanis Pēteris
Driksna Onufrijs
Dubkēviča Anna
Dukaļska Tekla
Dukule Ilze
Dundare Broņislava
Dunkele Irēna
Dupuža Janīna
Dzalba Domicella
Ēberšteine Irēne
Eicēna Mīla
Eisaka Solomeja
Elksne Ģertrūde
Embūtniece Anna
Ermika Madaļa
Erss Ādolfs
Feldmane Maija
Fišers Fricis
Galeniece Lidija
Giluča Rozālija
Gobziņš J.
Goldbergs Voldemārs
Golubova Marija
Grabovska Katrīna
Graubiņa Līze
Graubiņš Jānis
Graubiņš Jēkabs
Greķe Aina
Grīnvalde Ieva
Grīva Hilda
Grundmane Barbara
Grundule Ilze
Gruzīte Anna
Gubene Marija
Gudriķe Anna
Gusāre Melāne
Hartmanis
Heniņš Jānis
Heņķis Nikolajs
Ikauniece Anna
Iļjušonoka Magdalēna
Jakāns Arturs
Jakovela Augustīna
Jakubjonoka Zuzanna
Jansone Dārta Dace
Jansone Luize Luze
Jansone Vanda
Jansons Andrejs
Jansons Andrejs
Jermaks Romualds
Jubele Helēna
Jurjāns Andrejs
Jurjāne Anuža
Jurjāns Pāvuls
Kadaka Emīlija
Kadeģe Katrīna
Kaire Ieva
Kalaža Baba
Kalēja Alma
Kalēja Antonija
Kalējs Oskars
Kalniņa Ieva
Kalniņš Aldonis
Kantiķe Emīlija
Kaža Anna
Keiša Anna
Keiša Stefānija
Keiša Valentīna
Klotiņš Arnolds
Kohs Juris
Kokare Bārbala (Borbula)
Korāts Matīss
Korāts Pēteris
Kozakupča Broņislava
Krasone Katrīna
Krūmiņš Andrejs
Kučinska Staņislava
Kūgurs Eduards
Kurme Maija
Kurša Anne
Kurševica Irma
Ķībure Ģēda
Ķībure Ieva
Ķīburis Jēkabs
Ķuņķe Katrīna
Lāce Kristīne
Lāce Leontīne
Lāce Marija
Lācis Augusts
Lācis Krists
Laizāns Pīters
Lamaša Maļvina
Lancere Gita
Lapiņa Eda
Lauciņš D.
Legzdu Ingus
Leikuče Helēna
Leimanis Jānis
Lezdiņš Aleksandrs
Lieknējs Jānis
Lielvārde Made
Linga Lībe
Līpeņa Domicella
Loceniece Marģieta
Logina Antoņina
Logina Emīlija
Logina Zose
Lozda Antons
Lubarte Anna
Ludviķe Natālija
Lukstiņa Ilze
Madalāne Anna
Makovska Alma
Mame Anna
Martuževa Broņislava
Meklenburga Dārta
Melngailis Emilis
Muktupāvels Valdis
Nasteviča Dace
Niedre Minna
Ore Pēteris
Otaņķe Margrieta
Ozola Milda
Pelbēģe Lībe
Pekele Fransuse
Pētersons Jāzeps
Pīlēns Pēteris
Pinka Līze
Pipare Rozaleja
Piterkāns Antons
Piziča Petroneļa
Platpīra Jūlija
Pokrotnīks Ciprijans
Pommere Olga
Poriete Zelma
Poriķis Jānis
Porziņģe Veronika
Priede Anna
Priedīte Alma
Priedīte Īrisa
Purgaile Eda
Putniņa Baiba
Putniņa Matilde
Radomišķe Katrīna
Reinfelde Margrieta
Reizniece Erta
Reizniece Ilga
Robežniece Alise
Rubene Jū1ija
Rudzīte Rozālija
Ruika Ilze
Rūniks Ādolfs
Runne Ģēda
Ruskule Anna
Salaks Arturs
Sams Viktors
Samuša Tekla
Sarkane Marija
Sedliņa Marija
Siņauska Apaļa
Sirsonis Indriķis
Skolmeistars Valts
Skrinda Antons
Slapiņš Andris
Sležs Jānis
Slišāne Leontīne
Slišāne Rozālija
Smans Antons (Ontons)
Smerle
Sneibe Zaiga
Sperjānis
Sproģis Jūlijs
Spuntele Margrieta
Stelbergs Voldemārs
Strelēviča Ieva
Strelēviča Margrieta
Stromberga Līze
Supe Baiba
Supe Otīlija
Šaicāne Mihalīna
Šaicāne Tekla
Šakina Margarita
Ščemeļinska Anna
Šmite Marta
Šmits Jānis
Šmits K.T.
Šneidere Hermīne
Šūtele Marta
Tomsons Teodors
Treilībs Ernests
Uksele Mariņķe
Uldriķe Maiga
Ulmane Late
Ulmanis Tenis
Urtāne Veronika
Vaivars Juris
Valdmane Lizbete
Valtere Milda
Vīgneru Ernests
Vilcāne Klementīne
Vilciņa Late
Vītola Maija
Vītoliņš Jēkabs
Vītols Jāzeps
Vizbulis Roberts
Vjatere Anna
Volkova Eleonora
Vosilāne Juļa
Zarāne Veronika
Zeltleja Jānis
Zitāne Herta
Zuiča Broņislava
Žagare Made


Adamāne Tekla (1900 Mērdzene - ? Saka) - tautasdziesmu teicēja. Emilis Melngailis 1940 Sakā no viņas pierakstījis 32 dziesmu un deju melodijas. E.Melngailis apdarinājis dziesmu Sylyts vējeņš pyute.

Adamoviča Adele (1889 Nirza - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1939 nodziedājusi Pēterim Orem 12 dziesmas ar senatnīgām melodijām.

Albuže (dz. Bubēre) Kristīne (1921 Sventāja- 2003) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes; Sventājas latviešu skolā mācījusies 4 gadus. Dziedājusi 1990 LFK ekspedīcijas dalībniekiem, 1991 M. Boiko un G. Lancerei senos Rucavas balsus (pādes dīdīšanas un bēru dziesmas). Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē. Viņas dziedātais "Ai jel manu vieglu prātu" variants vēlāk caur M.Muktupāvelu nonāca ansambļa "Jauns Mēness" repertuārā.

Alute Luize (Lavīze) (1856 Bukaiši - ? Rīga) - tautasdziesmu teicēja. 1931 Telts ielas nespējnieku patversmē Rīgā dziedājusi E. Melngailim daudz dziesmu ar senatnīgām melodijām. Dziesmu Bij man vienas rozes dēļ E. Melngailis apdarinājis vienai balsij ar pavadījumu (ar citu, nevis kora apdarē pazīstamo melodiju).

Ansone Sofija (1849 Rundāle vai 1853 Svitene - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1931 Fridriha ielas sieviešu nespējnieku patversmē Rīgā dziedājusi E. Melngailim 34 dziesmas.

Anspoka Jadviga (2.IV 1917 Sauna) - tautasdziesmu teicēja. Skolā mācījusies 3 gadus. Saunas etnogrāfiskā ansambļa un ansambļa Nakteneica dalībniece, dziesmu devēja. Dziedājumu pierakstījis un ieskaņojis Jānis Teilāns.

Anziķe Maiga (1864 Nīca - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1931 Nīcas nespējnieku patversmē dziedājusi E. Melngailim 15 dziesmas.

Apkalns Longīns (17. XII 1923 Rīga) - komponists. Dzimis mācītāja ģimenē, beidzis 1. Valsts ģimnāziju Rīgā un Tautas konservatoriju, mācījies kompozīciju 1945-1947 pie J. Vītola, bijis viņa pēdējais skolnieks, apguvis vokālo mākslu. Apdarinājis latviešu tautasdziesmas balsij un orķestrim, radījis kantātes korim un orķestrim Līgo dziesmas (1956) un Bēru dziesmas (1959), kas atskaņotas latviešu dziesmu svētkos. Daudz apdaru Ņujorkas latviešu koklētāju un dziedātāju ansamblim, plašākās - Jāņu kokles un balsis (1966), Tautas kāzas (1969). Sarakstījis grāmatu Lettische Musik (1977).
Bibl.: LE. - 71. lpp.; LKM. - 178.lpp.; D a r k e v i c s A. Longīns Apkalns - neparasts cilvēks un mūziķis // Tēvzemes Avīze. - 1990.- 12. jūn.(Nr. 15).

Apsalons Fricis (ap 1870 Sēlpils Ādmiņi - 21. VII 1943 turpat) - folkloras teicējs. Bijis Sēlpils pagasta vecākais, sagatavojis vietējos bērnus mācībām Vīgantes skolā. Apbedīts Sēlpils Brantānu kapos. E. Melngailis, 1925 ieguvis no viņa dziesmas ar senatnīgām melodijām un dažus instrumentālās mūzikas paraugus, savā Sēlpils brauciena aprakstā min: "Visglītākās daiņas man laimējās izzvejot no Ādmiņu saimnieka Apsalona atceres. Dabūju varen daiļu āžraga pūtienu.."
Bibl.: M e l n g a i l i s E. Seno sēļu ziedudārzā // Raksti. - R., 1974. - 87.-88.lpp.

Apsalons Jānis (3. X 1872 Sēlpils Ādmiņi - 23. III 1935 turpat) - tautasdziesmu teicējs un vācējs, diriģents. Studējis un strādājis par skolotāju Pēterburgā, pēc Pirmā pasaules kara atgriezies Sēlpilī ar paralizētām kājām, diriģējis vietējo kori sēdus. Apbedīts Sēlpils Brantānu kapos. Sūtījis dziesmas Jurjānu Andrejam, 1925 dziedājis E. Melngailim. Ā. Skulte baletā Negaiss pavasarī izmantojis viņa dziedāto Zviedz, zviedz, sirmais zirdziņ melodiju kā tipisku latviešu tautasdziesmas paraugu.

Atkalēja Madliena (1878 Adulienas Sēlieši - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1932 Adulienā dziedājusi E. Melngailim vairāk nekā 30 dziesmu - godubalsu, 7 līgotnes, 2 deju melodijas u.c.

Auna (dz. Pekele) Marijana (17.lX 1919 Viļāni, Rikavas Kaļvi - 2003, Rīga) - tautasdziesmu teicēja un vācēja. Dziesmas mantojusi no savas mātes Fransuses Pekeles. 1941 beigusi Varakļānu ģimnāziju, studējusi LVU Filoloģijas fakultātes neklātienes nodaļā, strādājusi ārštatā LFK, 1948-1964 piedalījusies folkloristu zinātniskajās ekspedīcijās. Bijusi valodas konsultante E. Melngaiļa pierakstītajiem tekstiem. Dziedājusi Emilim Melngailim, Jēkabam Vītoliņam, Andrejam Krūmiņam, Aldonim Kalniņam, Vilim Bendorfam. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē. Piedalījusies LFK rīkotajā K. Barona dienas konferencē 1992.

Balčus Andrejs (1923 Sventāja) - folkloras teicējs. Tēvs bijis liels dziedātājs, no viņa iemācījies jūrnieku un arī lietuviešu dziesmas. Sventājas latviešu skolā mācījies 4 gadus. Dziedājis 1988 LFK ekspedīcijas dalībniekiem, 1991 M. Boiko un G. Lancerei jaunākas cilmes dziesmas. Dziedājums ieskaņots; uzņemts videolentē. Pats pārtulkojis vairākas latviešu dziesmas lietuviski, bet citām izdomājis lustīgākus meldiņus - piemēram "Pūt vējiņi".

Balčus Ķērsta (1917 Sventāja - 2003) - tautasdziesmu un ziņģu teicēja. Dzīvoja kopā ar savu brāli Andreju Balči, abi ļoti šerpi un skarbi valodā. Sventājas latviešu skolā mācījusies 3 gadus. Dziedājusi 1988 LFK ekspedīcijas dalībniekiem, 1991 M. Boiko un G. Lancerei kūmību dziesmas u.c. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.

Balcere (dz. Freimane) Ķērsta (15.X 1909 Sventāja - 9.X 1993 turpat) - folkloras teicēja. Skolā mācījusies 7 nedēļas. Kopš 1940. nedzirdīga. Apbedīta Sventājas kapos. Repertuārā Rucavas novada dziesmas. Labi pratusi tautasdziesmu tekstus iepīt brīvā runā. Dziedājumā daudz pārgalvīgu akcentu. No viņas folkloras materiālus vākusi un dziedājumu ieskaņojusi radiniece Renāte Vītola, vēlāk videolentē uzņēmuši LFK darbinieki.
Bibl.: M i e l a v a (Vītola) R. Sventājas folklora Ķērstas Balceres repertuārā. Diplomdarbs. Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, 1981.; R o z e n b e r g s J., Lejaskurzemes dziesminiece Leišmales Sventājā // Grāmata. - 1992. - Nr. 4.- 56.-68. lpp.; Tautas teicēja - Ķērsta Balcere // Sieviete.- 1990.- Nr. 10.- 4. vāks.

Bardulis Jānis (1869 Nīca - ?) - vijoļbūvētājs, tautasdziesmu teicējs E. Melngailim 1923.
Bibl.: M e l n g a i l i s E. Uz tām prūšu robežām // Raksti.- R., 1974. - 72.-74. lpp.

Barisone Ede (1880 Sēlpils - 1943 turpat) - tautasdziesmu teicēja. Pētera Barisona  māte. Apbedīta Sēlpils kapos.
P. Barisons no viņas pierakstījis 13 dziesmas ar dažādas cilmes un senuma melodijām.

Barisons Pēteris (18.IV 1904 Sēlpils - 13.VII 1947 turpat) - komponists, tautasdziesmu vācējs. Apbedīts Sēlpils kapos. Kā inteliģentais bezdarbnieks ticis nodarbināts LFK, atšifrējot fonogrāfa ieskaņojumus (viņa manuskripta numurs 1378). Arī pats vācis tautasdziesmas no mātes, kā arī čigāna Jāņa Leimaņa. Apdarinājis tautasdziesmas. Arī savā vispopulārākajā oriģināldziesmā Dziesmai šodien liela diena citējis tautasdziesmu melodijas..
Bibl.:V i d u l e j a L. Gaišās stīgas. - R., 1963.

Barīsa (dz. Jansone) Trīne (1852 Zālīte - XII 1931 turpat) - tautasdziesmu teicēja. Jēkaba Graubiņa mātes Līzes Graubiņas māsa. Apbedīta Baložu kapos. Dziedājusi J. Graubiņam - 55 melodijas ievietotas Grievaltas dziesmu lizdā, (1949., rokrakstā), kā arī 1930 E. Melngailim - 39 melodijas. Populāras kļuvušas E. Melngaiļa apdarinātās Cekulaina zīle dzieda, Baltaitiņa jūru pelda, Smagi liecu to lazdiņu, Cīruli, cīruli
Bibl.: B ē r z i ņ a V. Tautasdziesmas gājums. - R.,1989. - 108.-122.lpp.

Beierbaha Marija (1873 Raņķi - ?) - folkloras teicēja. 1929 Raņķu Vilciņos dziedājusi L. Galeniecei 24 pajaunas cilmes tautasdziesmas un 45 ziņģes.

Beitāne (dz.Hermane) Anda (6. VII 1969 Sigulda) - muzikoloģe. Mācījusies Siguldas bērnu mūzikas skolā vijoļspēli (1977-1984), Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā mūzikas teorijas nodaļā (1984-1988), 1993 beigusi LMA muzikoloģijas nodaļu ar diplomdarbu Dzīvniekiem adresētie vokālie signāli Siguldas apkārtnes zemnieku sadzīvē. No 1993 strādājusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā par mūzikas teorijas pasniedzēju, no 1998 turpat Mūzikas vēstures, teorijas un metodikas katedras vadītāja, 1994-1995 Latvijas radio mūzikas redaktore, no 1996 folkloras raidījumu ārštata autore un mūzikas teorijas pasniedzēja LMA. Maģistra darbs Daudzbalsība ar augšējo pavadbalsi Šķilbēnu pagastā (1996). No 1993 vākusi un ieskaņojusi mūzikas folkloru Latgalē, Kurzemē un Vidzemē radio arhīvam.

Beķere Grieta (1886 Ziemupes Siliņbūda - Medze?) - folkloras teicēja. No 1923 dzīvo Kapsēdē. A. Krūmiņš no viņas 1961 pierakstījis 48 dziesmas - galvenokārt ziņģes, kā arī vietām Kurzemes dienvidos sastapto godubalsu, kurā visas teksta divrindes zilbes izrunā gandrīz vienādā augstumā, tad atkārto apmēram kvintu zemāk.

Beltoviča Grieta (1844 Īslīce - ?) - tautasdziesmu teicēja. 4.IX 1934 E. Melngailis viņu pierakstījis Bauskas nespējnieku patversmē. Repertuārā senatnīgas melodijas. E. Melngailis vairākos rakstos apcerējis viņas dziedātā godubalsa daudzo variantu pierakstīšanas grūtības.
Bibl.: M e l n g a i l i s E. Sabirst, sadrūp senatnes sudrabs // Raksti. - R., 1974. - 131.-133. lpp.

Bendorfa (dz. Kalaža) Ieva (1. III 1900 Jūrkalne - 9. IV 1993 Ventspils) - folkloras teicēja. Viļa Bendorfa māte. Skolā mācījusies 3 gadus. Līdz 1922 dzīvojusi Jūrkalnē. Apbedīta Ventspils Meža kapos. Repertuārā gan īsās, gan garās tautasdziesmas, ziņģes. Dziedājums klusināts, ritmiski brīvs. Dziedājumu ieskaņojis V. Bendorfs; uzņemta videolentē. Uzstājusies K. Barona dienas konferencēs 1986 un 1992.
Bibl: S o l o v j o v a L. Kurzemes brīnumdare // Zeme. - 1991. - 9. maijs.

Bendorfs Miķelis (26.VIII 1889 Pāvilosta - 23. XI 1975 Ventspils) - tautas mūziķis, (vijolnieks). Viļa Bendorfa tēvs. Skolā mācījies 4 gadus. Gadsimta sākumā mātes brāļi spēlējuši Pāvilostā jaunu kuģu iesvētīšanas sarīkojumos. Apbedīts Ventspils Meža kapos. Repertuārā deju melodijas (ieskaņotas 19). Daudzas melodijas izmantotas jaunrades dejām, skanējušas deju svētkos.
Bibl.: B e n d o r f s V. Mūzikas folkloras materiālu 1969. gada vākuma īpatnības (Alūksnes, Gulbenes un Ventspils rajons) // LZAV. - 1970. - Nr. 8. - 108.-112.lpp.

Bendorfs Vilis (6. VIII 1941 Ventspils) - komponists, etnomuzikologs. 1969 beidzis LVK kompozīcijas klasi pie prof. Ā. Skultes. Galvenie skaņdarbi: vijoļkoncerts, kora un solo dziesmas. Mūzikas valodā sadzirdama agrīnā A. Skrjabina un J. Sibēliusa mūzikas ietekme. 1960-1968 strādājis Ventspils mūzikas vidusskolā. Strādā LFK kopš 1968. No 1968 darbojies mūzikas folkloristikā. Publicējis ap 40 rakstu, piedalījies daudzās starptautiskās konferencēs. Galvenās intereses - tautasdziesmu melodiju cilme un izplatīšanās, folkloras dzīve mūsdienās; 1979 Daugavas svētkos pirmoreiz noorganizējis, ka pilsētnieki dzied neapdarinātus senos balsus. 1980-1989 folkloras ansambļa Sendziesma vadītājs.
Galvenās publikācijas: Vērojumi 1970. gadā savākto tautasdziesmu metrikā, valodā un melodikā // LZAV.- 1971. - Nr. 12. - 118.-124. lpp.; Latviešu valodas prosodijas īpatnību ietekme uz tautasdziesmu melodiku // Latviešu mūzika. - 12. sēj. - R., 1977. - 76.-81. lpp.; Latvju tautas mūzikas materiāli 1. grāmatas: Līgotnes..(1894) faksimilreprodukcijas komentāri // Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā. - R., 1981. - 122.-131. lpp.; Latviešu tautasdziesmu melodikas elementu senums un cilme // LZAV. - 1988, Nr. 10. - 73.-77. lpp.; Latviešu tautas mūzikas dialekti // LZAV.- 1989. - Nr. 10. - 54.-59. lpp.; Mūzika "Latvju Dainu" ievadapcerējumā un pirmajā lielajā nodaļā // LZAV. - 1990. - Nr. 10. - 59.-65.lpp.; Dažu Dienvidlatgales tautasdziesmu melodiju iespējamais senums // LZAV. - 1992. - Nr. 9. - 30.-32. lpp.
Bibl.:.LPSR ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūta Folkloras sektora zinātnisko līdzstrādnieku publikāciju rādītājs (1945-1974). Sast. V. Greble // Latviešu folklora: Žanri, stils. - R., 1977. - 255.lpp.

Bergmanis Ansis (1899 Ēdoles Tiltarāji - 1966 Īle) - tautasdziesmu teicējs, Īles sanatorijas galvenais ārsts. Dziesmas iemācījies no attāla radinieka Jāņa Anuža. 1940 A. Salaks no viņa pierakstījis 50 tautasdziesmu, 1964 A. Krūmiņš - 52. Tās ir garās tautasdziesmas (gandrīz nevienas ziņģes!), visvairāk tādas, ko dzied suitos, arī citos Kurzemes novados. Zina arī godubalsu, kas maz atšķiras no suitu godubalsa. 19. IV 1987 K. Barona muzejā noticis teicējam veltīts piemiņas pasākums.

Bergmanis Miķelis (1859 Bārta - ?) - skolotājs, tautasdziesmu vācējs, biškopis. Savus vākumus nodevis gan Jurjānu Andrejam, gan E. Melngailim.
Bibl.: M e l n g a i l i s E. Bārtas balsi // Raksti. - R., 1974. - 113. lpp.

Berķis Jēkabs (Jēkaups) (1850 Bunka - ? Liepāja) - tautasdziesmu teicējs. Vairākkārt dziedājis E. Melngailim - gan Liepājas nespējnieku patversmē, gan 1923 un arī vēlāk Rīgā, kur uzstājies ar Urdangas dziesmām. Ludim Bērziņam teicis tikai garās dziesmas.
Bibl.: Latvju Dainas: Pamatdziesmas L. Bērziņa sakopojumā. - R., 1928. - 1.sēj. - 98.-100.lpp.

Bernāne Madaļa (1884 Bērzgales Aglupiši - ? Vecāķi ?) - tautasdziesmu teicēja. 1940 dziedājusi E. Melngailim vairāk nekā 50 dziesmu, arī mūsdienās populāro Pi Dīveņa gari goldi.

Bērziņa Vizbulīte (11. IV 1929 Rīga) - mūzikas vēsturniece. 1958 beigusi LVK. Galvenās intereses - latviešu mūzikas vēsture, personības mūzikā (Jānis Ivanovs, Jānis Zālītis, Jēkabs Graubiņš u.c.). Sākoties folkloras kustībai, V.Bērziņa pievēršas tautasdziesmai, sevišķi tās lomai pagātnes izcilāko mūziķu un publicistu darbībā - no Cimzes līdz J. Graubiņam un mūsdienu procesiem. Veidojusi un vadījusi radio un televīzijas raidījumu ciklus par latviešu un pasaules tautu tautasdziesmām, atskaņotājmāksliniekiem (1970-1972). Apguvusi un pārzinājusi Biezaišu Latviešu mūzikas krātuves materiālus; daudz rakstījusi periodikā par folkloras kustības atdzimšanu, latviešu skaņumākslu totalitārā režīma varā, dziesmusvētkiem, latviešu operas pirmsākumiem u.c. Monogrāfija par Jēkabu Graubiņu. Grāmatas, kas veltītas tautas mūzikai: Tautas muzikālā atmoda latviešu publicistu skatījumā (1983); Tautasdziesmas gājums (1989).
Bibl.: LKM. - 20. lpp.

Bērzkalne Anna (15. I 1891 Vējavas Āriņi - 1. III 1956 Rīga) - folkloriste, LFK dibinātāja, skolotāja. Māte bijusi liela dziesmu zinātāja. 1908 beigusi A. Ķeniņa ģimnāziju, 1909-1911 strādājusi par skolotāju Alsviķos, 1917 beigusi Kazaņas augstāko sieviešu kursu Vēstures un filoloģijas fakultātes Krievu filoloģijas nodaļu. 1920-1944 bijusi skolotāja Rīgas 2. vidusskolā, 1924 nodibinājusi LFK un līdz 1929 bijusi tās vadītāja. 1925 un 1927 papildinājusi zināšanas folkloristikā Igaunijā, Dānijā, Vācijā. 1942 Tartu ieguvusi filozofijas doktora grādu igauņu un salīdzinošajā folklorā par darbu Dziesma par žēlumā nomirušo puisi; 1945-1948 LVU lasījusi latviešu, krievu,igauņu un leišu folkloras kursus; 1945-1950 strādājusi par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci LZA Folkloras institūtā. Apbedīta Meža kapos Poruka kalniņā.
Ieskaņojusi folkloras teicējus fonogrāfa valcēs, kuras atšifrējis Pēteris Barisons un Arturs Salaks , uzaicinājusi LFK šķirot melodijas E. Melngaili. 1931 sastādījusi LD garāko dziesmu tipu rādītāju, par ko saņēmusi K. Barona prēmiju, 1927-1942 rakstījusi latviešu folkloras bibliogrāfiju izdevumam Volkskundliche Bibliographie.
Grāmatas: Teikas par Dievu (1929); Pamatjautājumi par tautas dzeju (1937); Dziesma par žēlumā nomirušo puisi (1942). Rakstījusi recenziju Jēkaba Graubiņa rakstam Paralēles starp latviešu un krievu tautasdziesmām (rokrakstā).
Bibl.:LKV.- II sēj. - 2255.-2256. sl.; LRB. - 48. lpp.; R o z e n b e r g s J. Anna Bērzkalne un viņas devums latviešu folkloristikā // LZAV. - 1991.- Nr. 10. - 58.-63. lpp.; Š l e s e r e A. Man klintsakmeni neveļat, man pieminekli neceļat..// Izglītība. - 1991. - 18. janv. (Nr. 2); V ī k s n a M. Ar garaspēku // Latvijas Jaunatne. -1991. - 3.-6. febr. (Nr.9).

Bērzkalne (dz. Reinsone) Ede (1862 Vējava - 1951 Viesienas Čiglas) - folkloras teicēja, LFK dibinātājas Annas Bērzkalnes māte. A. Bērzkalne pierakstījusi no viņas vairāk nekā 1000 tautasdziesmu tekstu. Dziesmas mantotas no mātes un mātes mātes, kas bijusi liela dziedātāja. Melodijas nav pierakstītas.
Bibl.: B ē r z k a l n e A. Manas mātes dziesmas. - 1944. (Rokraksts).

Bērzkalns Valentīns (17. IX 1914 Izvalta - 18. II 1975 Dženkintauna, Pensilvānija ASV) - muzikologs, komponists, diriģents. Beidzis Rēzeknes skolotāju institūtu, LK. No 1955 Filadelfijā ASV. Vadījis ansambli Sidrabene, spēlējis kokli. Veidojis gaumīgas tautasdziesmu apdares. No 1968 izdevuma Latvju Mūzika galvenais redaktors, strādājis pie Latviešu mūzikas vēstures vārdnīcas sagatavošanas.
Grāmatas: Latviešu dziesmu svētku vēsture (1965); Latviešu dziesmu svētki trimdā (1968). 1958 rakstījis par Jurjānu Andreju (Ceļi).
Bibl.: LE. - 182.lpp.; Z i r n ī t i s E. Latviešu nacionālās dziesmas koklētājs // Akadēmiskā Dzīve. - 1976. - Nr. 18. - 105.-106. lpp.

Bidzāne Elžbeta (1884 Kaunata - ?) - tautasdziesmu teicēja. E. Melngailis rakstā Vecos balsus vācot sīki analizējis teicējas meistarību, variējot melodijas zīmējumu daktiliskajā dziesmā Viens gans nomira: "Ir sekli teicēji, - ir dziļi dziesmu zinātāji, kas mūžam maina melodisko līniju, tā kā pants pantam nebūt nav līdzīgs".
Bibl.: LMFM.- R., 1953. - 3. sēj. - 246.lpp.

Biezaitis Ēriks (30.V 1911 Liepāja - 18.XII 1994 Adelaida) - Latviešu mūzikas (nošu, ieskaņojumu, mūzikas literatūras) krātuves izveidotājs. Neatkarīgās Latvijas virsnieks, trimdā Austrālijā pārkvalificējies par grāmatvedi. Saņēmis K. Barona prēmiju mūzikas nozarē par latviešu mūzikas krātuves izveidošanu (1979) un PBLA Tautas balvu (1985). Apbedīts Ogres kapos. Kopā ar dzīves biedri Margaritu Biezaiti savācis vairāk nekā 21 500 skaņdarbu, folkloras pierakstu, apdaru un pētījumu sakopojumu, kas 1995 pārvests uz Rīgu, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeju. 1961-1994 apgādājis ar nošu materiālu visu kontinentu mūziķus; uzturējis interesi par latviešu mūziku trimdā.
Bibl.: LE. - 191. lpp.; Augstkalna M. Ērika Biezaiša piemiņai // Māksla -1995. - Nr. 2. - 79.lpp.

Blaubergs Kārlis (? Sēlpils - ? turpat) - tautasdziesmu vācējs un teicējs. Dzīvojis Sēlpils Ģercēnos.
Dziesmu tekstus sūtījis K. Baronam (LD - 1324 dziesmas), 50 melodijas 1881 un 22 - 1891 dziedājis Jurjānu Andrejam. Ar Jurjānu Andreja apdaru starpniecību populāras kļuvušas daudzas dziesmas: Es, karā aiziedams, Kur tu skriesi, vanadziņi, Upe nesa ozoliņu u.c. K. Barons LD plaši izmantojis viņa sniegtās ziņas par dažādiem dziedāšanas veidiem, Jāņu svinēšanu.
Bibl.: J u r j ā n u A n d r e j s. Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Raksti. - R., 1980. -- 112.-114.lpp.; V ī k s n a M. "Latvju Dainu" līdzstrādnieki // Dabas un vēstures kalendārs 1994. - R., 1993. - 204.-210.lpp.

Blaubergs Pēteris (1870 Sēlpils - 1936 turpat) - tautasdziesmu teicējs un vācējs. Kārļa Blauberga brālis. Dzīvojis Sēlpils Beķerēnos. Apbedīts Brantānu kapos.
Vācis tautasdziesmu tekstus RLB Zinību komisijai (LD - 111 dziesmas par ozoliem; par to dziedāšanu K. Barons rakstījis LD ievadā). 1925 dziedājis E.Melngailim vairākas tautasdziesmas.

Blaus Pēteris (22. IX 1856 Ogres Vecpriekšāni - 5. VIII 1930 Rīga) - dzejnieks, žurnālists, folkloras vācējs. Apbedīts Meža kapos
Tautasdziesmu tekstus sūtījis Fricim Brīvzemniekam (LD - 2439 dziesmas), melodijas (daudz rotaļu) - Jurjānu Andrejam. No dziesmas Zīlei spārni nodiluši, pievienodams papildinājumu, Jurjānu Andrejs izveidojis himnisko dziesmu Dievs, dod mūsu tēvu zemei. Populāra ir rotaļa Nokul mani, māmuliņa. Iesūtījis Jurjānu Andrejam arī dažus mūzikas instrumentu aprakstus..
Bibl.: Negaisos un saules staros. Autobiogrāfija. - R., 1938; LKV.- II sēj. - 2582.-2583.sl.; LBV. - 84.lpp.; LRB. - 55.-56.lpp.

Boiko Mārtiņš (14. VII 1960 Jūrmala) - etnomuzikologs. 1984 beidzis LVK muzikoloģijas nodaļu ar diplomdarbu Muzikālās racionalitātes jēdziens Maksa Vēbera mūzikas socioloģijā. 1995 Hamburgas universitātē ieguvis filoloģijas doktora grādu par darbu Lietuviešu sutartines. Pētījums par Baltijas tautas mūziku. Kopš 1982 LMA lektors; 1987-1990 LZA Valodas un literatūras institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, kopš 2000 LFK darbinieks .
Galvenās zinātniskās intereses - latviešu un kaimiņu tautu tautasdziesmu daudzbalsība. Meklējis sutartiņu pēdas Latvijā (spilgts piemērs - M. Buclera Augšzemē pierakstītā dziesma, kurā vienlaikus dzied tekstu un refrēnu). Pētījis burdona parādīšanos Latvijā, saistot to ar noteikta antropoloģiskā tipa pārstāvju ienākšanu; šai sakarā meklējis burdona pēdas krievu un baltkrievu tautasdziesmās. Šīs, kā arī mūzikas socioloģijas problēmas apcerējis gan Latvijas, gan ārzemju izdevumos.
Kopš 1978 vācis tautasdziesmas un ziņas par tām galvenokārt Latvijas un Lietuvas austrumos. Izveidojis apjomīgas tautas mūzikas ierakstu kolekcijas LMA un Latvijas radio.
Galvenās publikācijas: I gadu tūkstotis baltu tautu etniskajā vēsturē un tā atbalsis tautas mūzikā (līdzaut. R. Deņisova) // Grāmata. - 1990. - Nr. 3. - 5.-13. lpp.; Этноистори&# 1095;еские аспекты латышского бурдонного многоголос& #1080;я [Latviešu burdona etnovēsturiskie aspekti] // Балты, славяне, прибалтийс&# 1082;ие финны: этногенети&# 1095;еские процессы. Сост. Р. Денисова. - Рига, 1990. - 82-108; Latvian Ethnomusicology: Past and present [Latviešu etnomuzikoloģija. Pagātne un tagadne] // Yearbook for traditional Music 1994. - No.26. - P.47-65; Volksmusikbewegung im Baltikum in den 70er und 80er Jahren. Kontexte, Werte, Konflikte [Tautas mūzikas kustība Baltijā 70. un 80. gados. Konteksti, vērtības, konflikti] // Verfemte Musik. Komponisten in den Diktaturen unseres Jahrhunderts. Frankfurt am Main; Berlin; Bern, 1995. - S. 349-357.
Bibl.: LKM. - 23.lpp.

Boldāns Jāzeps (30.V 1921 Baltinava Aussala) - muzikants, mūzikas instrumentu meistars.
1987 atskaņojis Zaigai Sneibei, 1988 un 1990 LFK ekspedīcijas dalībniekiem jaunākas cilmes dziesmu un deju melodijas. Kopā ar sievu Klāru Boldāni piedalījies 1986 K.Barona dienas konferences koncertā. Priekšnesums ieskaņots un uzņemts videolentē.
Bibl.: P o l i t e r e I., R e i d z ā n e B. Muzikants un meistars Jāzeps Boldāns // Lauku Dzīve. - 1987. - Nr. 2. - 16.-17.lpp.

Bomba Karlīne (1888 Kalsnava - ?) - folkloras teicēja. Dzīvojusi Kalsnavas Dreimaņos.
Dažas pazīstamas dziesmas šķiet apdaru neietekmētas; to apliecina arī 1928 vācēja A. Dūmiņa piezīme, ka dziesmas dzirdējusi, jauna būdama un dzīvodama pa lāgam trijos pagastos: Vējavā, Praulienā un Kalsnavā.

Borga Paulīna (1885 Aglona - ?) - tautasdziesmu teicēja. Skolā nav gājusi, dzīvojusi Aglonas Oliņos, Aglonas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece.
1959 dziedājusi A. Krūmiņam 21 seno tautasdziesmu melodiju; dziedājums izkopts, patīkams.

Borozinska Agate (1859 Barkava - 1943 turpat) - tautasdziesmu teicēja. Apbedīta Barkavas kapos.
Kopā ar savu radinieci Borbalu Kokari (sk.) 1930 dziedājušas E. Melngailim ap 40 dziesmu melodiju, tekstus pierakstījusi A. Borozinskas meita Ģertrūde Elksne. Ludis Bērziņš 1930 demonstrējis abu teicēju dziedājumu studentiem un plašākai sabiedrībai Rīgas pilī; 256 tautasdziesmu tekstus viņš publicējis savās Latvju dainās nodaļā Trešā zvaigzne. Kopā ar Borbulu Kokari ieskaņotas fonogrāfā, ieraksts saglabājies.
Bibl.: Trešā zvaigzne // Latvju dainas: Pamatdziesmas. L. Bērziņa sakopojumā. - R., 1931. -4. sēj.- 329.-345. lpp.

Brača Līze (1855 Nereta - ?) - visvairāk pierakstītā tautasdziesmu teicēja Latvijā; pēc E. Melngaiļa sniegtajām ziņām - neredzīga. Ar viņu tikušies 6 folkloras vācēji. 1935 Neretas nespējnieku namā dziedājusi E. Melngailim daudzus godubalsu variantus un teikusi daudz tekstu. Pierakstīšanas grūtības - Melngailis apcerējis rakstā Vecos balsus vācot.
Bibl.: LMFM. - 3. sēj. - R., 1953. - 247.lpp.; V ī k s n a M. Folklora Sēlijā // Latvijas Vēstnesis. - 1999. -4. jūn. - Nr. 182/183.

Brambats Kārlis (28. VII 1924 Rīga ) - muzikologs. 1947-1949 studējis arhitektūru pie Eižena Laubes Pinebergā, kopš 1957 - mūzikas vēsturi un teoriju, etnomuzikoloģiju, etnoloģiju, afrikāņu kultūru Hamburgas universitātē. Strādājis par džeza pianistu Hamburgas Džeza akadēmijā (Jazz-Academy).
Rakstījis par baltu tautu tautasdziesmām, par Jurjānu Andreju; pētījis latviešu tautasdziesmu burdonu un tā sakaru ar Balkānu tautu dziesmām. Raksts: Vilcēju vairākbalsība latviešu tautasdziesmās un tās iespējamais vecums // Ceļa Zīmes. - 1973. - Nr. 53. - 280.-295. lpp.; 1974. - Nr. 54. - 361.-375. lpp.
Bibl.: LE. - 211. lpp.; LKM. - 178.lpp.

Brance Agnēze (1905 Baškīrija, Arhangeles raj. Arhlatišu ciems) - folkloras teicēja. 1985 J. Rozenbergam dziedājusi ap 50 tautasdziesmu un ziņģu. 1986 viņas dziedājumu ieskaņojusi un filmējusi Valmieras folkloras kopa Daina.

Brauna (dz. Didrihsone) Ieva (1889 Ēdole - 12.II 1970 Saldus) - tautasdziesmu teicēja. Dziedājusi korī un spēlējusi teātri Liepājā. 1928 A.Bērzkalne ieskaņojusi fonogrāfā 23 dziesmas, 1963 un 1964 A. Krūmiņš pierakstījis, kā arī ieskaņojis 68 dziesmas. Daudz ziņģu, tautasdziesmas apdaru ietekmētas.

Brice Monika (1906 Šķaune) - tautasdziesmu teicēja. 1960 R. Jermaks Dagdas Muižniekos pierakstījis no viņas 28 dziesmas, pārsvarā no kāzu rituāla.

Briede Anna (1878 vai 1880 Ogre - ?) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvojusi Ogres pagasta Ratalīčos. 1939 V. Stelbergs pierakstījis no viņas 30 dziesmas, to melodijas pa lielākai daļai pajaunas, apdaru ietekmētas, taču ievērību pelna kāda mazpazīstama līgotne.

Brizgo (dz. Veipa) Zuzanna (26.III 1912 Varakļāni) - folkloras teicēja un vācēja. Mācījusies Varakļānu ģimnāzijā; dziesmas mantojusi no mātes un vecmāmiņas. Jau no jaunības dziedājusi baznīcas korī. 1939 ieprecējusies Sakstagalā, 1941 decembrī vācieši vīru nošāvuši .
1928 un 1929 savākusi Varakļānos 906 folkloras vienības un iesūtījusi LFK. 1955 dziedājusi folkloristu ekspedīcijas dalībniekiem, 1960. gados noorganizējusi vietējas nozīmes etnogrāfisko ansambli. 1972 viņas un dažu kaimiņieņu dziedājumu ieskaņojis mazdēls, 1996 dziedājusi LFK ekspedīcijas dalībniekiem senus Varakļānu balsus, rotaļdejas u.c. dziesmas. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.

Brokāne Īva (1895 Kaunata - ?) - tautasdziesmu teicēja. E. Melngailis apdarinājis viņas dziedāto Vysu dīnu Jumi jēmu (Birzēs i norās - 9. burtnīca - R., 1944. - Nr. 21).

Brokāne (dz. Orlovska) Stefānija (1923 Viļaka) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvo Ilziņciemā; Annas Dubkēvičas māsa. 1986 dziedājusi grupā A. Krūmiņam; vēlāk Viļakas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece. Dzied ar pārliecību, ļoti krāšņa un kupla balss. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.

Brūvere Anna (1842 Zaļenieki - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1924 V. Stelbergs pierakstījis no viņas 33 dziesmu melodijas. Šos pierakstus izmantojis Jēkabs Graubiņš.

Bružuka (dz. Caurkubule) Milda (18. VIII 1899 Dignājas Goči) - tautasdziesmu teicēja. Ievas Kalniņas māsa. Etnogrāfiskā ansambļa Dignājas sievas (no 1978) pamatdziedātaja. Folkloristu 30. zinātniskās ekspedīcijas sesijā 1978 Dailes teātrī pārsteidza klausītājus ar dabisko un senisko dziedāšanas veidu. Dziedājums ieskaņots, vairākkārt filmēts un uzņemts videolentē, dziedot Dignājas sievu ansamblī.
Bibl.: Tautas teicēja Milda Bružuka // Sieviete. - 1990. - Nr.3. - 4. vāks.

Buclers Mārtiņš (12.XII 1866 Sauka - 1944 Sigulda) - fotogrāfs, pedagogs, folkloras vācējs. Ieguvis skolotāja tiesības Irlavas skolotāju seminārā.
Vācis tautasdziesmu tekstus, ko sūtījis K. Baronam, un ar M. Kurzemnieka vārdu, kas parakstīts arī daudziem publicētiem etnogrāfiskiem rakstiem presē, RLB Zinību komisijai (LD - 455 dziesmas). Pierakstījis melodijas un atsūtījis Jurjānu Andrejam pirmo kaladošanas - Ziemassvētku apdziedāšanas dziesmu ar teicēju un vilcējām; sūtījis melodijas arī no Kauņas guberņas.
Bibl: J u r j ā n u A n d r e j s. Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Raksti. - R., 1980. - 94.lpp.; LKV. - II sēj. - 3157.-3158. sl.; Latvijas fotomāksla: Vēsture un mūsdienas. - R., 1985. - 61.-65. lpp.

Bukšs Aloizs (2. II 1931 Šķilbēnu Plešava) - tautasdziesmu teicējs. Dziesmas mantojis no mātes. Skolā mācījies 6 gadus. Strādājis Balvu gaļas kombinātā. 1989 kopā ar māsu Annu Ščemeļinsku (sk.) dziedājis M. Boiko senos balsus.

Buļa Rozaļa (1845 Nirza -?) - tautasdziesmu teicēja. Igauniete. Kopā ar māsu Petruļu 1930 dziedājušas E. Melngailim gan latviešu, gan igauņu dziesmas. Dziesmu Padzīdomi mes, mōsenis E. Melngailis licis savas apdares Gaismeņa ausa sākumā.

Buļa Petruļa (1865 turpat -?) - tautasdziesmu teicēja. Igauniete. Kopā ar māsu Rozaļu 1930 dziedājušas E. Melngailim gan latviešu, gan igauņu dziesmas. Dziesmu Padzīdomi mes, mōsenis E. Melngailis licis savas apdares Gaismeņa ausa sākumā.

Celitāne Anna (25.XII 1893 Izvaltas Lielie Valaiņi - ? Izvaltas Ļivkāni) - tautasdziesmu teicēja. No 8 gadu vecuma bārene. Visvairāk dziedājusi ganos. Skolā nav gājusi. No 16 gadiem piedalījusies baznīcas korī, kur bijusi dziesmu uzsācēja. Dziedājusi 1960 A. Krūmiņam 6 senatnīgas, maz dzirdētas tautasdziesmu melodijas.

Celmiņa Emīlija (1883 Lielvārdes Lielie Tulki - 1961 Lielvārdes Kalves) - folkloras teicēja. Skolā mācījusies 3 gadus.
1949 dziedājusi Almai Ancelānei un V. Samam ļoti plašu dziesmu repertuāru, kurā blakus pazīstamām tautasdziesmām un ziņģēm vairākas senatnīgas melodijas, arī Lielvārdes apkārtnei raksturīgais godubalss "ar paņemšanu" un skaņkārtiskā ziņā interesantā melodija, ko 1888 Lielvārdē pierakstījis Vīgneru Ernests kā "vasaras svētku dziesmu".

Cimdiņa (dz. Vēliņa) Elza (23.II 1912 Vecpiebalga - 2003 Vecpiebalga) - folkloras teicēja. Jaunākā meita sešu bērnu ģimenē. Ieguvusi vidējo izglītību, izaudzinājusi sešus bērnus, dzīvojusi Vecpiebalgas Lejas Kabulēnos.
Kopā ar vīru Augustu Cimdiņu (sk.) visu mūžu dziedājusi korī un uzstājusies folkloras koncertos; dziedājums ieskaņots; filmēti A. Slapiņa filmā Kur dziesmiņa kājām gāja, arī videolentē. 1954 Aldonis Kalniņš pierakstījis viņu dziedāto dziesmu melodijas, daudz garo dziesmu un ziņģu, kas mantotas no mātes; labi prot izmantot 7 Vecpiebalgas līgo melodijas, dziesmas ierakstījusi kladēs ar nosaukumu Manas tautas Dziesmas.
Bibl.: B a m b e l o v s k a L. Uz dziesmu spārniem // Cīņa - 1964. - 6. maijs (Nr.106).

Cimdiņš Augusts (21.VI 1912 Tūja - 4.IV 1998 Vecpiebalga) - folkloras teicējs. Dzimis 13 bērnu ģimenē; no 1920 dzīvojis Vecpiebalgas Lejas Kabulēnos, beidzis Dzērbenes lauksaimniecības skolu. Apbedīts Vecpiebalgas Zīles kalna kapos. Dziedājis kopā ar sievu Elzu Cimdiņu, asprātīgs stāstītājs, Vecpiebalgas kultūras tradīciju glabātājs. Dziedājums ieskaņots; filmēts.
Bibl.: B a m b e l o v s k a L. Uz dziesmu spārniem // Cīņa. - 1964. - 6. maijs (Nr.106).

Cimze Jānis (3.VII.1814 Raunā - 22.X.1881 Valkā) - pedagogs un mūziķis, tautasdziesmu vācējs un apdarinātājs. No 1836. līdz 1839. gadam izglītojies Vācijā, lai varētu vadīt Vidzemes skolotāju semināru. Cimzem viņa laikabiedri jaunlatvieši pārmeta pārvācošanos. Cimze aizsāka latviešu tautasdziesmu melodiju vākšanu, kaut arī tikai izmantoja tās par pamatu apdarēm. Uz to viņu bija mudinājis Berlīnes universitātes profesors Ludvigs Erks, viens no pirmajiem metodiskajiem vācu mūzikas folkloras vācējiem. Tomēr Cimzes izdotajā "Dziesmu rotā", kuras pirmā grāmata iznāca 1872. gadā, tautas melodijas apdarinātas modernajās skaņkārtās. Tas bieži vien ir pretrunā ar melodiju raksturu, kādēļ Cimze bijis spiests melodijas mainīt. Taču Cimzes apdares ieguva popularitāti koros, kam bija arī domātas, bet caur tiem atkal folklorizējās, zināmā mērā mainot priekšstatu par latviešu tautasdziesmām. Jebkurā gadījumā, ja arī J. Cimzi nevar uzskatīt par pirmo latviešu mūzikas folkloristu, viņš tomēr uzskatāms par šī darba ierosinātāju.
(Apraksts sagatavots pēc LKV 2. sējuma materiāla.)

Cine Paulīna (13. I 1900 Krasnojarskas apgabals Lejas Bulāna - IX 1993 turpat) - folkloras teicēja, diakone. Tēvs izsūtīts no Rīgas, māte dzimusi jau Sibīrijā. Skolā ar latviešu mācību valodu mācījusies 4 gadus. Ciema labākā latviešu tradīciju glabātāja , vienīgā izvadītāja un bērnu kristītāja. 1991 Jānis Rozenbergs un Baiba Putniņa ieskaņojuši 25 tautasdziesmu un 5 ziņģu melodijas; filmēta A. Slapiņa filmā Nakts pirms dziesmas.
Bibl.: In memoriam // Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas gadagrāmata 1995. - R., 1994. - 269. lpp.; Lejas Bulāna - latviešu ciems Sibīrijā. - R., 1995.

Cīrule Ieva ( 1873 Kalvenes Ķīnūži - ? Kalvenes Lejas Ķiveles) - tautasdziesmu teicēja. 1949 dziedājusi A. Krūmiņam. Dažādu godu (kristību, kāzu, Jāņu) dziesmas dzied ar vienas un tās pašas senatnīgas melodijas variantiem. Arī citu dziesmu melodijas līdzīgas godubalsiem.

Cunce (dz. Igaune) Lība (1873 Remte - ? Milzkalne) - folkloras teicēja. Saimniekmeita, kuru tēva brālis 10 gadu vecumā padzen no mājām. K. Barona māsas mazmeita.
1948 2. folkloristu ekspedīcijā Almas Mednes teicēja; V. Sams pierakstījis no viņas 23 dziesmu melodijas.

Čirkše Katrīna (2 .VIII 1895 Nīca - 1973 turpat) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvojusi Nīcas Ezeriņos. Skolā mācījusies 3 gadus.
1961 Jānis Rozenbergs pierakstījis ap 800 tautasdziesmu tekstu, Vija Briede - melodijas; 1971 dziedājumu ieskaņojis V. Bendorfs. Abas ar meitu Katrīnu bijušas labas seno Nīcas balsu un tradīciju zinātājas. Filmētas TV mācību filmai, Nīcas etnogrāfiskā ansambļa saucējas.

Čirkše Katrīna (1926 Nīca - 1972 turpat) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvojusi Nīcas Ezeriņos. Skolā mācījusies 6 gadus; strādājusi par skolas apkalpotāju. Dziesmas mantojusi no savas mātes Katrīnas Čirkšes, dziedājusi Nīcas etnogrāfiskajā ansamblī, bijusi saucēja.

Damroze (dz.Upens) Anna (21. IX 1881 Jaunpiebalgas Lejas Ormaņi - 26.VIII 1979 Jaunpiebalgas Mazrītiņi) - folkloras teicēja. Tautasdziesmas mantojusi no mātes un Lates Dravantes. Četrus gadus mācījusies Jaunpiebalgas Pētera skolā. Apbedīta Jaunpiebalgas kapos..
Dziedājusi 1939 V. Stelbergam, 1954 A. Krūmiņam un A. Kalniņam senas melodijas; bijusi teicēja daudziem folkloristiem, galvenokārt meitai Alisei Robežniecei.

Damroze Oskars (26.XII 1881 Jaunpiebalgas Lejas Ķūģi - 9. XI 1961 Jaunpiebalgas Mazrītiņi) - folkloras teicējs, amatnieks. Trīs gadus mācījies Jaunpiebalgas Jēkaba skolā, vēlāk apguvis sedlinieka amatu Rīgā. Uzcēlis jaunsaimniecību Mazrītiņi. Apbedīts Jaunpiebalgas kapos.
1939 V. Stelbergs pierakstījis 5 dziesmas, 1954 A. Krūmiņš un vēlāk O. Damrozes meita A. Robežniece pierakstījuši bagātu dziesmu repertuāru.

Dārziņš Volfgangs (26. IX 1906 Rīga - 25. VI 1962 Sietla, Vašingtonas pavalsts ASV) - komponists, mūzikas kritiķis. Emīla Dārziņa dēls. No 1950 ASV.
Rakstījis par latviešu tautasdziesmām izdevumam Latviešu tautasdziesmas XI sēj.- Kopenhāgena, 1956; izdevis 200 Latviešu tautasdziesmas: Apdares balsij un klavierēm (Čikāga, 1953,1960,1961-1964). Savās sonātēs vispilnīgāk panācis latviešu folkloras substanču sakausējumus ar koncertmūzikas formām. Gan sonātēs, gan tautasdziesmu klavierpavadījumos drosmīgi ekspermentējis ar ritmu.
Bibl.: LE. - 302.lpp.; J ē r u m s A. Tautasdziesmu melodiju pasaule // Ceļa Zīmes. - 1963. - Nr. 41.- 313.-315. lpp.; L e s i ņ š K. Volfganga Dārziņa skanīgais mantojums // Latvju Mūzika. - 1973. - Nr. 6. - 523.-542. lpp.

Dārzniece Marcianna (6. I 1900 Bērzpils - 23. V 1994 Lubāna) - tautasdziesmu teicēja. 1970 dziedājusi M. Kurmei senos balsus un jaunākas cilmes dziesmas, 1987-1989 dziedājusi B. Putniņai u.c. folkloristiem; pierakstījusi savu dziesmu repertuāra tekstus 11 burtnīcās un nodevusi LFK. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.

Dravnieks Mārtiņš (?) - tautasdziesmu vācējs. Dziesmas vācis ap 1871-1873 Saldū un Skrundā. E. Melngaiļa apdarē populāras kļuvušas dziesmas Tumša nakte, zaļa zāle un Ko gaidāti, jauni puiši (ar E. Melngaiļa pievienotu ievadtekstu Lokatiesi, mežu gali).
Bibl.: Ancītis V. Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos. - 1. sēj.- Saldus, 1992. - 33.-34. un 120. lpp.;. 3. sēj. - Saldus, 1996. - 155.-156.lpp.

Dreimanis Pēteris (1859 Krustpils ? - 1934 ?) - folkloras vācējs, teicējs, veterinārārsts. Studējis Tērbatā. Ap 1888 kā students vācis tautasdziesmu tekstus (LD - 2582 dziesmas), veidojis Krustpils izloksnes un ieražu aprakstus, sūtījis melodijas Jurjānu Andrejam, kurš īpaši atzīmējis interesanto Aiz upītes es uzaugu. 1891 iespējams palīdzējis vai bijis teicējs Jāzepam Vītolam.
Bibl.: J u r j ā n u A n d r e j s. Ievērojumi,latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Raksti. - R., 1984. - 109. lpp.; V ī k s n a A. Tērbatas universitāte. - R., 1986. - 134., 184. lpp.; V ī k s n a M. Folklora Sēlijā // Latvijas Vēstnesis. - 1999. - 4.jūn. (Nr.182/183).

Dundare Bronislava (1899 Mērdzene - ?) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvojusi Runtortes skolā. 1958 XII folkloristu zinātniskās ekspedīcijas laikā tekstus no viņas pierakstījušas Alma Ancelāne un Renāte Tavare. Vairākas senatnīgas melodijas ieguvuši Andrejs Krūmiņš, Pauls Dambis, Jāzeps Kulbergs. Melodijas jau bija pierakstījis E. Melngailis, minēdams viņu kā "Broņu Dundurs", un par dziesmu Tev muos', zeile vēsti nese apbalvojis ar naudas balvu.

Dzalba Domicella (1908 Nautrēni - ? Auleja) - folkloras teicēja. Tēvs skroderis, ģimenē bijuši 13 bērni. Skolā mācījusies 4 gadus. Dziesmas mantojusi no māsas Agates. No 1931 dzīvojusi Aulejā.
1941 dziesmas pierakstījis E. Melngailis un 1960 A. Krūmiņš. Aulejas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja un galvenā dziedātāja. Savā darbībā centās sakausēt dzimtās Ludzas apkārtnes un Aulejas tradīcijas. Dziedājums ieskaņots skaņu platē; filmēta A. Slapiņa filmā Kur dziesmiņa kājām gāja.

Driksna Onufrijs (1895 Višķi - ?) - tautasdziesmu teicējs. 1959 dziedājis duetā ar māsu Rozaleju Pipari, kas kā alts dzied otro balsi; teicējs pats ir tenors. A. Krūmiņš ieguvis vienu no spilgtākiem kontrapunktiskās divbalsības piemēriem, no abiem teicējiem pierakstīts ap 20 melodiju.
Bibl.: K r ū m i ņ š A. No tautas meldiju vācēja pieredzes // Latviešu mūzika, R., 1962. - 113.-114. lpp.

Dubkēviča (dz. Orlovska) Anna (1926 Viļaka) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvo Ilziņciema Kravaļos; Stefānijas Brokānes māsa. Strādājusi pienotavā. 1986 A. Krūmiņš ieskaņojis viņas un vēl trīs Ilziņciema dziedātāju dziedājumu. Vēlāk dzied Viļakas etnogrāfiskajā ansamblī; ļoti spēcīga balss. Uzņemta videolentē.

Dukaļska (dz. Prancāne) Tekla (1914 Viļakas Svilpova) - tautasdziesmu teicēja. Skolā mācījusies 3 gadus, zemkope. 1988 A. Krūmiņš pierakstījis no T.Dukaļskas un viņas meitas Jadvigas Dupužas vairāk nekā 10 dziesmu melodijas. Dziedājums ieskaņots; uzņemtas videolentē.

Dukule Ilze (1853 Ilzene - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1930 kopā ar Madaļu Ermiku Ilzenes Sivacos dziedājusi E. Melngailim latviešu un arī senās igauņu tautasdziesmas.

Dunkele (dz. Spriņģe) Irēna (15. XII 1916 Madona) - pianiste, muzikoloģe, valodniece. 1940 ieguvusi brīvmākslinieces grādu klavierspēlē LK, studējusi muzikoloģiju un baltu valodas Stokholmas universitātē, turpat no 1974 Slāvu un baltu valodu katedrā docētāja latviešu valodā. Publikācijas par latviešu mūzikas un baltu valodniecības jautājumiem, referējusi starptautiskajās Baltijas pētījumu konferencēs, Vispasaules latviešu zinātnieku kongresā (1991). Pētījusi dziesmas Pūt, vējiņi izplatīšanos un attīstību. Par grāmatu Zur Struktur der lettischen Volkslieder "Pūt, vējiņi" Ein Lied in Tradition und Expansion seit 1800 (Stockholm, 1984) ieguvusi filozofijas doktora grādu.
Bibl.: LE. - 339. lpp.; LKM. - 180.lpp.; B r a m b a t s K. Izcils darbs latviešu mūzikas folkloristikā // Latvju Mūzika. - 1986. - Nr. 16. - 1592.-1605. lpp.

Dupuža (dz. Dukaļska) Janīna (1949 Viļakas Viduči) - tautasdziesmu teicēja, etnogrāfiskā ansambļa vadītāja. Beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, strādājusi par mūzikas skolotāju Medņevas skolā. Dziesmas mantojusi no mātes Teklas Dukaļskas. Vadījusi Medņevas etnogrāfisko ansambli, pēdējā laikā etnogrāfiskā ansambļa Atzele vadītāja.

Ēberšteine (dz. Bērziņa) Irēne (6. VI 1911 Dubulti) - mūzikas pedagoģe, dziedone. Dzimusi pedagoga, folklorista, teologa Luža Bērziņa ģimenē. Mācījusies Rīgas skolotāju institūtā, studējusi mūziku pie prof. Žerebcova un J. Vītoliņa. 1935-1939 studējusi Džuzepes Verdi konservatorijā Milānā, specializējusies balss izglītošanā. Bijusi LK un E. Vīgnera Fonoloģijas institūta mācībspēks un vairākos koros balss nostādītāja. Trimdā šo darbu turpinājusi. No 1948 dzīvo Karakasā Venecuēlā.
Kopā ar māti Minnu Bērziņu bijusi teicēja Jēkabam Graubiņam, kopā ar tēvu L. Bērziņu izdevusi grāmatu Tēvu dziesma (1942 Rīga, jau bijuši 3 izdevumi).
Bibl.: LE. - 386. lpp.; A p i n ī t e V. Man nepavisam vēl nav simt gadu...// Jūrmala. - 1995. - 13.-19. okt. (Nr. 79).

Eicēna Mīla (1874 Priekuļi -?) - tautasdziesmu teicēja. 1924 E. Melngailim (17 dziesmu melodijas) un 1940 V. Stelbergam dziedājusi vairākus godubalsus, arī citas dziesmas ar senatnīgām melodijām.

Eisaka Solomeja (1891 Šķaunes Andžāni - ?) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvojusi Dagdas Punduru ciemā. 1941 E. Melngailim un 1960 R. Jermakam dziedājusi 27 dziesmas - vairākus godubalsus, gadskārtu u.c. dziesmas.

Elksne (dz. Borozinska) Ģertrūde (30. XI 1900 Barkava - 9. XII 1993 Rīga) - skolotāja, tautasdziesmu teicēja un vācēja. Ieguvusi ģimnāzijas izglītību, 1924 beigusi Rīgas Skolotāju institūtu. Strādājusi par skolotāju Rīgā katoļu skolā. Apbedīta Ķekavas kapos.
Dziesmas mantojusi no mātes Agates Borozinskas. Palīdzējusi E. Melngailim, pierakstot tekstus no mātes un Bārbalas Kokares; L. Bērziņam nodevusi savas mātes dziesmas. 1981 un 1986 K. Barona dienas konferencēs kopā ar māsas meitām - Mildu Lubecku un Martu Butleri dziedājusi senās Barkavas dziesmas. Dziedājums ieskaņots; uzņemtas videolentē.
Bibl.: B u l a D. Mother's songs in the repertoire of Ģertrūde Elksne: construction of the inherited tradition // The Family as the tradition Carrier (NIF Publications) - No.31. -Tallinn, 1996. - P. 19-25.

Embūtniece Anna (1883 Nīca -?) - tautasdziesmu teicēja, viena no Nīcas etnogrāfiskā ansambļa saucējām. Ieskaņota LFK fonogrāfa valcēs kopā ar Annu Otaņķi, kā arī LFK un "Bellaccord" 30. gados izdotajā skaņuplatē (M 035). Labprāt dziedājusi ar lielu balss piepūli, kas brīžiem pat sniedzās pāri balss fiziskajām iespējām.

Ermika Madaļa (1860 Ilzene - ?) - tautasdziesmu teicēja. Kopā ar I. Dukuli 1930 Ilzenes Sivacos dziedājusi E. Melngailim 16 latviešu un arī senās igauņu tautasdziesmas.

Erss Ādolfs (līdz 1914 Rūniks) (13.VI 1885 Skujenes Ģībēni - 29. IX 1945 Rīga) - rakstnieks un tautasdziesmu melodiju vācējs. Mācījies Pēterburgas mūzikas skolā. Vākt tautas mūziku sācis 1911 Latgalē, vēlāk turpinājis arī Nīcā un Rucavā. Jurjānu Andrejam nodevis ap 180 melodiju; daudzas no tām kļuvušas populāras ar Jurjānu Andreja, Alfrēda Kalniņa u.c. apdaru starpniecību, piem., Dzīdūt dzymu, dzīdūt augu. Melodiju vākšanu Latgalē Ā. Erss turpinājis arī pēc Jurjānu Andreja nāves. Rakstā Latgales garamantas (Sējējs, 1939)aizstāv latgaliešu tautasdziesmu melodijas pret uzskatu, ka tās ietekmējusi krievu tradīcija.
Bibl.: LBV. - 159. lpp. ; LRB. - 100. lpp.; LKV.- IV sēj. - 7724.-7725. sl.; Bendorfs V. Ādolfa Ersa savāktās tautasdziesmu melodijas // Varavīksne, 1985: Literārā mantojuma gadagrāmata. - R., 1985. - 183.-187. lpp.

Feldmane Maija (1853 Vaiņode - ?) - neredzīga tautasdziesmu teicēja. 1926 Vaiņodes nespējnieku patversmē ļoti skaļā balsī - "kā no viena alva lietu" - dziedājusi E. Melngailim, kurš īpaši izcēlis viņas dziedātos godubalsus.
Bibl.: M e l n g a i l i s E. Ceļā uz Kuršu kāpām // Raksti. - R., 1974. - 111.lpp.

Fišers Fricis (24.X 1869 Rāva - 31. VII 1906 Bārta ?) - tautasdziesmu vācējs, skolotājs. No 1890 strādājis Bārtas pagasta Lielkrūtes skolā, 1905 gada revolūcijas laikā vajāts. Apbedīts Rāvas kapos, krustu uzlicis Bārtas pagasts. 1891 palīdzējis Jurjānu Andrejam Dižkrūtē saaicināt teicējus, nodevis arī savus pierakstus (LD - 648 dziesmas).
Bibl.: J u r j ā n u A n d r e j s. Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Raksti. -R., 1980. - 119.lpp.

Galeniece (prec. Kaktiņa) Lidija (23. VI 1906 Pampāļu Birzes - 24.VIII 1945 Rīga) - folkloras vācēja. Dzimusi mežsarga ģimenē kā astotais bērns; māte bijusi liela dziedātāja, brāļi spēlējuši dažādus mūzikas instrumentus. Interesi par mūziku radījis Pampāļu skolas skolotājs Augusts Goliāts, folklorai piesaistījusi skolotāja Mērija Saule-Sleine Rīgas 4. vidusskolā. Studējusi LK vijoles klasē. Apbedīta Meža kapos. LFK iesniegusi 949 melodijas, savāktas gan Kurzemē, gan Vidzemē, un vairāk nekā 7500 dažādu folkloras žanru pierakstu.
Bibl.: A n c ī t i s V. Rosīgu folkloristi pieminot // Padomju Zeme (Saldus raj.) - 1966. 24. maijs - (Nr. 61); A n c ī t i s V. Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos. - 2. sēj. - R., 1994. - 98.-100.lpp.

Giluča Rozālija (1901 Preiļu Anspoki - 1995 turpat) - tautasdziesmu teicēja. 1941 dziedājusi E. Melngailim Preiļu apkārtnes senos balsus; kopā ar citām teicējām dziedājusi otro balsi. Saunas etnogrāfiskā ansambļa dibinātāja, dziesmu devēja.

Gobziņš J.(Rudbārži?) - tautasdziesmu vācējs, skolotājs. Iespējams strādājis (1887-1890) Dursupes Zentenes skolā par otro skolotāju. LD 51 dziesma no Rudbāržiem un Dursupes. Jāzepa Vītola apdarēs kļuvušas populāras J. Gobziņa pierakstītās dziesmas Redz, kur jāja div' bajāri, Skaisti dziedi, lakstīgala (pirmpierakstā To es teicu, tas notika), Neviens putniņš tā nepūta, Dzeltens manis kumeliņis (Div' baloži peļķē dzēra), Āvu, āvu baltas kājas, Sēju jauku rožu dārzu.

Goldbergs Voldemārs (31. VIII 1902 Saikavas Jaunzemji -17.IX 1997 Saikavas Gaiziņi) - cītaru meistars, tautas muzikants. Sešus gadus mācījies Saikavas Ministrijas skolā pie skolotājiem Jāņa Ezeriņa un Antona Austriņa. Skolā apguvis vijoļspēli, mācījies par vijoļmeistaru pie Kārļa Vintera. Spēlējis vijoli, cītaru, bungas. Izgatavojis ap 150 cītaru. Priekšnesums ieskaņots; uzņemts videolentē.
Bibl.: P r i e d ī t e Ī. Cītaras un meistari (katalogs).- R., 1993. - 30.lpp.

Golubova Marija (1907 Viļakas Sola) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvo Silaciemā starp Žīguriem un Vecumiem, Balvu rajonā. 1987 dziedājusi A. Krūmiņam senā izpildījuma manierē 11 senas tautasdziesmas. Dziedājums ieskaņots; 1988 uzņemta videolentē. 2003. gadā izdots viņas CD mūzikas apgādā "Upe".
Bibl.: Tautas teicēja Marija Golubova // Sieviete. - 1990. - Nr. 8. - 4. vāks.

Grabovska (dz. Šēpere) Katrīna (4. VII 1908 Rucava - 20. XI 1993 turpat) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes. Skolā mācījusies 4 gadus. Dzīvojusi Rucavas Brastiņos. 1961 dziedājusi kopā ar māsu Annu Vilkauli Jānim Albertam Jansonam, vēlākos gados viena pati M. Boiko un G. Lancerei. Bijusi viena no galvenām dziedātājām Rucavas etnogrāfiskajā ansamblī. Dziedājums ieskaņots; filmēta.

Graubiņa (dz. Jansone) Līze (16. X 1845 Zālīte - 24.II 1931 Brukna) - tautasdziesmu teicēja. Jēkaba Graubiņa (sk.) māte, apmēram 20 gadus dzīvojusi Amerikā. Apbedīta Bruknas Pinku kapos. Dziedājusi Vīgneru Ernestam un 1929-1930 dēlam daudz seno balsu; no viņas 62 dziesmas krājumā Grievaltas dziesmu lizda (1949, rokrakstā).
Bibl.: G r a u b i ņ š J. Tautas dainotājas piemiņai // Latvis.- 1931. 27. febr.; Bērziņ a V. Tautasdziesmas gājums. - R., 1989. - 108.-122. lpp.

Graubiņš Jānis (28.X 1843 Zālīte - 14.VII 1925 Brukna) - tautas muzikants, spēlējis vijoli, trompeti un klarneti. Jēkaba Graubiņa tēvs. Bijis rokpelnis, 18 gadus lauksaimnieks Preiļu pagastā, spēlmanis krogā, no 1896 strādnieks Rīgā. Apbedīts Bruknas Pinku kapos. Dēls pierakstījis no viņa danču melodijas un Velc, pelīte, saldu miegu.

Graubiņš Jēkabs (16.IV 1886 Preiļi - 3.XII 1961 Rīga) - komponists, etnomuzikologs. Dzimis muzikālā ģimenē kā vienpadsmitais bērns, tēvs - rokpelnis un strādnieks - spēlējis vijoli, trompeti un klarneti, māte un viņas māsas bijušas lielas dziesmu zinātājas. Mācījies Valmieras Skolotāju seminārā, no 1905 strādājis Trikātas skolā par skolotāju, mācījies Pēterburgas Skolotāju institūtā (1909-1912), papildinājies klavierspēlē pie Jāņa Zālīša, strādājis Lubānas skolā, no 1919 - Rīgā. 1923 beidzis LK J. Vītola kompozīcijas klasi.
Galvenās publikācijas: Latviešu tautas dziesmu mūzika - L. Bērziņa Latviešu literatūras vēsture (1935) un Talsu novada tautas melodijas - grāmatā Talsu novads (1935); par abiem rakstiem saņēmis Krišjāņa Barona prēmiju. Grievaltas dziesmu lizda (1949, rokrakstā), Paralēles starp latviešu un krievu tautasdziesmām (rokrakstā).
Bibl.: LKV. - VI sēj. - 10538.-10539. sl.; B ē r z i ņ a V. Tautas dziesmas gājums. - R., 1989. - 108.-122. lpp.; Bendorfs V. Tautasdziesma Jēkaba Graubiņa prātā un dvēselē // Padomju Jaunatne.- 1986. - 17. apr.

Greķe (dz. Daukste) Aina (26. XII 1920 Kraukļi) - folkloras teicēja. Mācījusies Raunas mājturības skolā. Kopš 1990 Kraukļu folkloras kopas priekšdziedātāja, laba tradīciju zinātāja. Ap 20 meteņu, līgo, apdziedāšanās dziesmu melodijas pierakstījusi B. Putniņa. Uzņemta videolentē 1999.

Grīnvalde Ieva (1857 Ārlava - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1924 Sarkanmuižā E. Melngailis, pierakstījis 9 dziesmas, apcer viņas valodu, izteikdams hipotēzi, ka melodijas veidojums palīdz izcelt teksta nozīmīgākos vārdus.
Bibl.: Melngailis E. Dievzemītes daiņudārzi // Raksti. - R., 1974. - 97.-99.lpp.

Grīva (dz. Cerbaha) Hilda (1910 Sīkrags -13.IX 1984 Ventspils) - mūzikas skolotāja Talsu mūzikas skolā, folkloras teicēja, Ventspils lībiešu etnogrāfiskā ansambļa Kāndla vadītāja. Viņas tēvs - lībietis, māte - igauniete. Apbedīta Sīkraga kapos. 1962 A. Krūmiņš pierakstījis vairākas viņas dziedātās lībiešu tautas melodijas, ieskaņotas 7 dziesmas.

Grundmane Barbara (1886 Alsungas Teņi - ? turpat) - tautasdziesmu teicēja. Spriežot pēc E. Melngaiļa pierakstiem 1924 un 1941, savu daudzo tekstu dziedāšanai izmantojusi godubalsu. 1925 piedalījusies suitu kāzu uzvedumā LK Rīgā, 1928 piedalījusies vispārīgajos dziesmu svētkos, 1933 viņas dziedājums ieskaņots skaņuplatē, 1935 piedalījusies filmā par suitu kāzām, 1939 kā suitu dejotāja piedalījusies starptautiskos svētkos Zviedrijā. Dziedājusi ļoti daudziem dziesmu tekstu vācējiem, arī K. Straubergam. Te jānorāda uz kļūdu LMFM 1. sēj. 120. lpp.: Nr. 1195 dziedājusi nevis B. Grundmane, bet gan (visticamāk) Pēteris Pīlēns, ar kuru kopā piedalījusies etnogrāfiskā koncertā 30. XI - 2. XII 1934 Rīgā.

Grundule (dz. Zlydņa) Ilze (1908 Mērdzene - ???) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvo Praulienā. Labi atceras senos Latgales balsus. Dziedājusi 1986 Ivetai Politerei, piedalījusies Rīgā folkloristu ekspedīciju noslēguma sesijā. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.

Gruzīte (dz. Meijere) Anna (1917 Lubānas Cepurītes) - folkloras teicēja. Skolā mācījusies 6 gadus. 1937 ieprecējusies Lubānas Lettēs , izaudzinājusi 7 bērnus. Dziesmas mācījusies no vecāsmātes un tēva māsas.
No 1987 dziedājusi B. Putniņai u.c. folkloristiem daudz Lubānas puses dziesmu, līgotņu un ziņģu. 1988 dziedājusi K.Barona dienas konferences koncertā. Ir ieskaņots vairāk nekā 60 viņas dziedātu dziesmu; uzņemta videolentē.

Gubene Marija (27. VIII 1872 Kraukļi - 11.VIII 1947 Rīga) - LK profesore, komponiste, ērģelniece, tautasdziesmu melodiju vācēja. Tēvs - Kraukļu Nikolaja skolas skolotājs. 1906 beigusi Maskavas konservatoriju. RLB Mūzikas komisijai nodevusi 60 melodijas ; 3. VII 1891 vairāk nekā 40 melodiju atdevusi Jurjānu Andrejam viņa folkloristiskā ceļojuma laikā.
Bibl.: LKV.- VI sēj. - 10963.-10964.sl.; Jurjānu Andrejs. Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Raksti. - R., 1980. - 100.-102. lpp.

Gudriķe (dz. Šalma) Anna (25. IX 1893 Nīca - 26. XII 1977 Liepāja) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes, 3 gadus mācījusies Nīcas Rudes pamatskolā, no 1928 pārgājusi uz Tāšu pagastu. Jēkabs Ķīburis (sk.) viņu minējis izcilāko Nīcas dziedātāju vidū; 1961 dziedājusi A. Krūmiņam u.c. folkloristu ekspedīcijas dalībniekiem senos Nīcas balsus, vēlāk sūtījusi savu dziesmu tekstus uz ZA Valodas un literatūras institūta Folkloras sektoru (tagad atkal saucas LFK). Ir plašs revolucionāro dziesmu repertuārs.
Bibl.: Hānbergs Ē. Dedzība sākusies ar revolucionāro dziesmu // Cīņa. - 1967. - 11. febr. (Nr. 36).

Gusāre Melāne (1862 ? - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1939 Kārļu nespējnieku namā V. Stelbergs no viņas pierakstījis 36 dziesmu melodijas.

Hartmanis (Aistere ?) - folkloras teicējs. 20 tautasdziesmas, kas atrodamas arī LD, no viņa pierakstīja Andrejs Jansons, arī Jurjānu Andrejam, 1891 būdams Rāvā. Jurjānu Andreja u.c. komponistu apdarēs pazīstamas kļuvušas viņa dziedātās dziesmas Vilciņš zaķi aicināja, Kur gāji, puisīti, Ai, ciemiņi, ai , kaimiņi.

Heniņš Jānis (14.III 1854 Aizupe - 2.VIII 1914 Pūņi) - folkloras un latviešu valodas materiālu vācējs. Beidzis Irlavas Skolotāju semināru, 1873 -1914 strādājis par skolotāju Pūņu skolā. Sasmakas apkārtnē savāktos tautasdziesmu tekstus sūtījis K. Baronam (LD - 1500 dziesmu); Sasmakā, Zemītē, Aizupē, Vānē, Dundagā un Ancē vāktās melodijas - Jurjānu Andrejam. Pierakstos līdz pedantismam pārbaudīti un precizēti visnenozīmīgākie sīkumi. No pierakstītajām dziesmām populāra kļuvusi Še neauga tādi koki (Jurjānu Andreja apdarē ar tekstu Jūriņ' prasa smalku tīklu).
Bibl.: LLD. - 125. lpp.; LRB. - 129.lpp.

Heņķis Nikolajs (1864 Alsunga - 1934 turpat) - tautas muzikants, koklētājs, kokļu meistars. Vectēvs muzikants. Ieguvis pamatskolas izglītību, instrumentālo mūziku apguvis karadienestā (spēlējis arī dūdas, vijoli, klarneti), bijis profesionāls audējs. Apglabāts kopā ar vecāko kokli Alsungas Dzēriņu kapos. Jēkabs Bīne viņu gleznojis savā gleznā Vecais koklētājs. Koklējis E. Melngailim, A. Salakam. Spēle ieskaņota LFK 30. gados izdotajās platēs - gan solo (dejas), gan kopā ar Alsungas dziedātājiem. Gatavojis kokles, kas atrodas dažādos muzejos.
Bibl.: Melngailis E. Dievzemītes daiņudārzi // Raksti.- R., 1974. - 104.-107. lpp.

Ikauniece Anna (1905 Rīga - ?) - folkloras teicēja. Pēc tēva nāves no 11 gadu vecuma dzīvo Varakļānos; beigusi Varakļānu ģimnāziju un skolotāju sagatavošanas kursus Rīgā. No 1925 strādājusi Kombuļu skolā, no 1929 - Izvaltas vidusskolā; mācījusi dziedāšanu un vadījusi kori, bijusi Izvaltas kultūras dzīves organizētāja.
1960 Izvaltā Dace Lucava pierakstījusi no viņas 59 pazīstamu tautasdziesmu, rotaļu un deju melodijas, pavisam teikusi 122 folkloras vienības.

Iļjušonoka Magdalēna (1893 Bukmuiža - ? Dagda) - tautasdziesmu teicēja. Skolā nav gājusi, bet lasīt un rakstīt iemācījusies. 1960 viņas dziedāto pierakstījis A. Krūmiņš. Teicējas repertuārā ir senie dienvidrietumu Latgales balsi; folkloristu sevišķu sajūsmu izraisījusi ekspedīcijas noslēguma sesijā dziedātā, ritmiski ļoti sarežģītā Pļaujit, munys pļovējenis.

Jakāns Arturs (?) - tautas melodiju vācējs. Dzīvojis Rīgā. 1929 pierakstījis Sēlijā un Drabešu pagastā 1844 folkloras vienības, no kurām apmēram puse ir jaunākas cilmes melodijas.

Jakovela Augustīna (1910 Skaista) - tautasdziesmu teicēja. 1985 dziedājusi ap 50 melodiju Dainai Mazvērsītei, Valdim Muktupāvelam, Inārai Jakubonei. Labi zina dienvidaustrumu Latgales senos balsus, kurus plaši izmanto dažādu tekstu dziedāšanai.

Jakubjonoka Zuzanna (1884 Malta - ? Andrupene) - tautasdziesmu teicēja. No 1956 dzīvo Andrupenē. 1941 dziedājusi E. Melngailim un 1960 - A. Krūmiņam 15 tautasdziesmas ar senajiem godubalsiem.

Jansone Dārta Dace (6. X 1861 Zālīte - V 1935 ?) - tautasdziesmu teicēja, mācīta šuvēja. Jēkaba Graubiņa mātes Līzes Graubiņas māsa. Dziedājusi E. Melngailim, Jēkabam Graubiņam. Repertuārā daudz senatnīgu melodiju - godubalsu, rotaļu, arī āžraga melodiju.

Jansone Luize Luze (20. XII 1864 Zālīte -22. VI 1947 Aizupes nespējnieku patversme) - tautasdziesmu teicēja. Jēkaba Graubiņa mātes Līzes Graubiņas māsa. Dziedājusi E. Melngailim, Jēkabam Graubiņam daudz senatnīgu melodiju.

Jansone Vanda (5. XI 1905 Ilzene - ???) - muzikante; vāc, krāj un spēlē dažādus mūzikas instrumentus, vislabāk cītaru, ko pati pārveidojusi un uzlabojusi. Dzīvo Lejasciemā. No 1985 ieskaņojusi Īrisa Priedīte.
Bibl.: Priedīte Ī. Cītaras un meistari (katalogs). - R.,1993.- 52.-54. lpp.

Jansons Andrejs (26. III 1860 Rāva - 23. IV 1896 turpat) - skolotājs, tautasdziesmu vācējs. Apbedīts Rāvas kapos.
Tekstus sūtījis K. Baronam (LD - 2184), melodijas (kopskaitā 197) Jurjānu Andrejam. 1891 palīdzējis Jurjānu Andrejam, viņam ierodoties Rāvā, Dunalkā, Gudeniekos, Cīravā, Grobiņā. A. Jansona pieraksti veikti rūpīgi, nošu raksts papildināts ar smalkiem tempa un rakstura apzīmējumiem, kādu nav ne Jurjānu Andreja, ne E.Melngaiļa, ne daudzu vēlāku vācēju pierakstos. Jurjānu Andreja apdares palīdzēja izplatīties A. Jansona pierakstītajām dziesmām Kur gāji, puisīti, Rindām auga ozoliņi, Tautu meita mellacīte, Pieci gadi kalpiņš biju u.c., līdz ar folkloras kustību izplatījās rotaļa Dindaru, dandaru, ozoliņi.
Bibl.: Vīksn aM. Tautas gara bagātību glābēji un sargātāji // Paliekamdziesma: Krišjānim Baronam 150. - Sast. L. Bībere un M. Misiņa - R., 1987. - 60.-61.lpp.

Jansons Andrejs (1938 Rīga) - diriģents, komponists, grāmatas Koklēšana (1965) autors. Studējis Itālijas Valsts konservatorijā Venēcijā, ieguvis Ņujorkā bakalaura grādu obojas spēlē, obojas pedagogs Kārnegī institūtā.
Izveidojis un vadījis Ņujorkas koklētāju un dziedātāju ansambli. Radījis ap 50 tautasdziesmu sabalsojumu korim. Par nopelniem kokļu mūzikas veicināšanā ieguvis Krišjāņa Barona prēmiju. Pētījis latviešu tautasdziesmu klasifikācijas jautājumus.
Bibl.: LKM. - 181.lpp.; Zirnītis E. Andrejs Jansons // Tilts.- 1967.- Nr. 84/85. - 38.-41. lpp.; Zariņš A., Biezaitis E. Diriģents un komponists // Austrālijas Latvietis. - 1986. - 22.aug. (Nr. 1841). - 8. lpp.

Jermaks Romualds (10. VI 1931 Šķaune) - komponists, tautasdziesmu vācējs. Beidzis LVK (1962). LVK pedagogs (kopš 1971).
Piedalījies vairākās LZA folkloristu ekspedīcijās Latgalē un Liepājas rajonā. Oriģinālmūzikā ciešākas saskares ar tautasdziesmām nav; tajā vērojama interese par ērģelēm, kam rakstīti daudzi skaņdarbi.
Bibl.: LKM. - 64. lpp.

Jubele Helēna (1878 Asūne -?) - tautasdziesmu teicēja. Divas no A. Krūmiņam nodziedātajām melodijām - rudzu balss un Leidz celim pūru brydu - pieder pie latviešu vissenākajām melodijām, kam līdzīgas var atrast ap Ļvovu un Rumānijā.

Jurjāne (dz. Blaus) Anuža (Ērgļi) - tautasdziesmu teicēja. Jurjānu Andreja māte.

Jurjāns Andrejs (Jurjānu Andrejs, 30. IX 1856 Ērgļi - 28. IX 1922 Rīga) - komponists, mežradznieks, ērģelnieks, pedagogs, diriģents, mūzikas folklorists. Beidzis Pēterburgas konservatorijas ērģeļu (1880), kompozīcijas (1881) un mežraga (1882) klasi. 1882-1916 strādājis Harkovas mūzikas skolā, darbojies RLB Mūzikas komisijā, bijis dziesmu svētku virsdiriģents, izdevis dažādu komponistu kordziesmu krājumus (10 burtnīcas, 1889-1914). 1920 atgriezies Rīgā.
1879 publicējis aicinājumu vākt latviešu tautas mūziku. Dzīvodams Harkovā, saņēmis sūtījumus no dažādiem Latvijas novadiem. 1891 un pa daļai arī 1892 apceļojis Vidzemi, Augšzemi, Zemgali, Dienvidkurzemi, lai pārliecinātos par iesūtīto pierakstu pareizību un iegūtu jaunus materiālus. Viņa ceļojums atspoguļots rakstā Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot. Savākto Jurjānu Andrejs publicējis zinātniskā izdevumā Latvju tautas mūzikas materiāli (iznāca 6 grāmatas, no pēdējās tikai daļa, - pārējo publicē LFK folkloristi izdevumā Latviešu tautas mūzika).
Galvenās zinātniskās intereses - indoeiropiešu cilmes elementi latviešu tautas mūzikā; tos meklējis galvenokārt skaņkārtiskajās īpatnībās, salīdzinājis ar sengrieķu skaņkārtām. Jurjānu Andreju nodarbinājuši arī tautasdziesmu harmonizēšanas jautājumi; tos viņš apcerējis vairākos rakstos. Jāatzīst gan, ka pats Jurjānu Andrejs savā melodiju sabalsošanas praksē šos principus nav stingri ievērojis.
Bibl.: LKV. - VIII sēj. - 14752.-14755. sl.; Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā: [Apcere, studijas "Līgotnes" reprodukcija, komentāri] Sast. A. Klotiņš. -.R., 1981.

Jurjāns Pāvuls (22.II 1866 Ērgļi - 6. I 1948 Rīga) - komponists, diriģents, dziedāšanas pedagogs. Organizējis un vadījis pirmos latviešu simfoniskos koncertus, dibinājis un 1913-1915 vadījis Latviešu operu. Harmonizējis latviešu tautasdziesmas koriem (arī skolu koriem), balsij ar klavierēm, rakstījis uzvedumus skolu jaunatnei par tautasdziesmu tēmām.
Roberta Klaustiņa Latvju tautas daiņu (1928-1932) ievadā minēts, ka izdevumam "melodijas sagādājis prof. P. Jurjāns no mirušā Jurjānu Andreja atstātiem rakstiem". Patiesībā tur melodijām (kas ņemtas pa lielākai daļai no Jurjānu Andreja Latvju tautas mūzikas materiālu 6. grāmatas publicētās daļas) pievienoti pavisam citi teksti, dažkārt citāda pantmēra dēļ pat pārveidojot ritmu. Kas lika P. Jurjānam tā rīkoties, nav noskaidrots.
Bibl.: LKV. - VIII sēj. - 14755.-14756. sl.

Kadaka Emīlija (1922 Krasnojarskas apgabals Lejas Bulāna) - folkloras teicēja. Labākā dziesmu zinātāja Lejas Bulānā. 1991 dziedājusi Jānim Rozenbergam un Baibai Putniņai 21 tautasdziesmu un 21 ziņģi.
Bibl.: Lejas Bulāna - latviešu ciems Sibīrijā.- R.,1995.

Kadeģe Katrīna (1873 Nīca - ?) - tautasdziesmu teicēja. Dziedājusi 1904 folkloristam Pētersonu Kārlim, 1931 A. Salakam un 1933 E.Melngailim galvenos Nīcas balsus, izņemot ķekatu melodiju, kuru Nīcas jūrmalā nepazīstot.

Kaire Ieva (1872 Bārta - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1927 dziedājusi kopā ar māsu Maigu Uldriķi E. Melngailim 9 senos Bārtas balsus.

Kalaža Baba (1858 Jūrkalne - 1943 turpat) - tautasdziesmu teicēja. E. Melngailis no viņas pierakstījis vienu vienīgu melodiju. Tā kā teicējas repertuāru veidoja galvenokārt īsās dziesmas (to tekstus atmiņā paturējuši brāļa bērni Marija un Augusts Lāči), tad tās visdrīzāk tika dziedātas ar suitu saucamo melodiju (ar vilkšanu), tāpēc teicējas repertuārā droši vien bija daudz tekstu, bet maz melodiju.

Kalēja (dz. Purgaile) Alma ( 7. IV 1904 Kosa - 2. I 1983 turpat) - folkloras teicēja. Četrus gadus mācījusies Kļavkalnes pamatskolā. Apbedīta Skujenes kapos.
Mantojusi un saglabājusi no mātes Edas Purgailes senos Kosas godubalsus, aktīvi izmantojusi 6 līgotnes. No 1978 dziedājusi un teikusi Mārai Vīksnai, garajām dziesmām un ziņģēm norādot avotu. Dziedājums ieskaņots; filmēta A. Slapiņa filmā Kur dziesmiņa kājām gāja.
Bibl.:Vīksna M. Tautasdziesmu teicēju pieminot // Padomju Druva (Cēsis). -1984.- 7. apr.; Vīksna M. Mana teicēja // Letonica.- 1999. -Nr.1(3).- 84.-93. lpp.

Kalēja (dz. Zvejniece) Antonija (23. VII 1933 Alsunga) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes. Dziedājusi 26 melodijas Dacei Nastevičai. Materiāli glabājas pierakstītājas krājumā.

Kalējs Oskars (24. IV 1902 Bērzgales - 6.I 1993 Rīga) - gleznotājs, tautasdziesmu teicējs. Represēts, pavadījis izsūtījumā 11 gadus (1941-1952). 1931 beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Vilhelma Purvīša meistardarbnīcu, strādājis Daugavpils Skolotāju institūtā par skolotāju un arī par Daugavpils vēsturiskā muzeja pārzini; Ernesta Brastiņa palīgs Zemgales pilskalnu uzmērīšanā. Divpadsmit gadus palīdzējis E. Melngailim pierakstīt tekstus. E. Melngailis apdarinājis viņa dziedāto Tymsa noki, tymsa noki.
Bibl.: LBV. - 232. lpp.; Literatūra un Māksla.- 1992. -24. apr. (Nr. 15); 3. jūl. (Nr.24).

Kalniņa (dz. Caurkubule) Ieva (8. XI 1904 Dignājas Goči - 4. XII 1991 Dignāja) - folkloras teicēja. 1976 dziedājusi Mirdzai Berzinskai un A. Krūmiņam daudzas senas dziesmu melodijas, godubalsus. 1978 kopā ar māsu Mildu Bružuku un radinieci Mildu Kusiņu pirmo reizi dziedājušas publiski folkloristu 30. zinātniskās ekspedīcijas noslēguma sesijā Dailes teātrī, izveidojoties etnogrāfiskam ansamblim Dignājas sievas, kurā teicēja bijusi galvenā dziedātāja līdz 1985. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē, filmēta.

Kalniņš Aldonis (26.II 1928 Užavas Braki) - komponists, tautasdziesmu vācējs. Piedalījies LFK ekspedīcijās Kurzemē un Latgalē; savu 1955. gada Viļānu rajona vākumus apcerējis rakstā Latgalē melodijas vācot (Latviešu mūzika, I, 1958). Gan rakstā paustā attieksme pret dziesmām un teicējiem, gan dziesmu izvēle apdarēm liecina, ka viņš, būdams kurzemnieks, Latgales dziesmas jutis sev tuvas.
Bibl.: LKM. - 71.lpp.

Kantiķe (dz. Poriņa) Emīlija (1. VIII 1931 Gudenieku Poriņi) - tautasdziesmu teicēja, etnogrāfiskā ansambļa Gudenieku sievas locītāja. Dziesmas mantojusi no mātes, beigusi Gudenieku septiņgadīgo pamatskolu. Ansamblī dzied kopš 1964, koncertējusi Rīgā, Maskavā u.c. Dziedājums ieskaņots radio; ar ansambli filmējusies A. Freimaņa filmā Dzīvīte un A. Slapiņa filmā Cerību lauki.

Kaža (dz. Zalāne) Anna (4. III 1902 Rudzāti - 4. III 1992 Preiļi) - tautasdziesmu teicēja. Skolā nav gājusi. Saunas etnogrāfiskā ansambļa dibinātaja, dziedājusi Neicenieku ģimenes ansamblī.
Bibl.: Tautas teicēja Anna Kaža // Sieviete. - 1990. -Nr. 7. - 4. vāks.

Keiša (dz. Slišāne) Anna (29. II 1936 Šķilbēnu Komugreiva ) - tautasdziesmu teicēja. Strādājusi par noliktavas pārzini. Upītes ciema etnogrāfiskā ansambļa dalībniece, zemākā balss. 1986 dziedājusi kopā ar savām radiniecēm A. Krūmiņam senos balsus. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē. Piedalījusies 1989 K. Barona dienas konferences koncertā.

Keiša Stefānija (28. VI 1927 Šķilbēnu Pakašava) - tautasdziesmu teicēja. Dzimusi kalēja piecu meitu ģimenē, dziesmas mantojusi no mātes un tēva, skolā mācījusies 4 gadus.
Upītes ciema etnogrāfiskā ansambļa dalībniece, augsta balss. 1986 dziedājusi kopā ar savām radiniecēm A. Krūmiņam senos balsus. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē. Piedalījusies 1989 K.Barona dienas konferences koncertā.

Keiša (dz. Logina) Valentīna (15. XI 1940 Šķilbēnu Djergova) - tautasdziesmu teicēja. Slaucēja. Skolā mācījusies 6 gadus. Upītes ciema etnogrāfiskā ansambļa dalībniece. 1986 dziedājusi A. Krūmiņam kopā ar radiniecēm senos balsus. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videofilmā. Piedalījusies 1989 K. Barona dienas konferences koncertā.

Klotiņš Arnolds (10. IV 1934 Rīga) - muzikologs. 1964 beidzis LVK Muzikoloģijas nodaļu un 1975 PSRS Kultūras ministrijas Mākslas vēstures institūta aspirantūru, aizstāvēdams disertāciju par folkloras iesaistes estētiku latviešu komponistu mūzikā.
Galvenās intereses - latviešu mūzikas vēsture, mūsdienu mūzikas socioloģija un estētika, bet, sākot ar 70. gadu otro pusi, - arī folkloras mantojums mūsdienu kultūras kopsakarā un tā popularizēšanas metodoloģija, 80. gadu Latvijas folkloras kustības teorētiska pamatošana.
Galvenās publikācijas, saistībā ar tautas mūziku: grāmata -Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā [līdzautors Vilis Bendorfs] - R., 1981; raksti: Latviešu tautas instrumenti un to lietošanas semantika K.Barona "Latvju dainās" [līdzaut. Valdis Muktupāvels] // Latviešu mūzika. - R., 1985. - 17. sēj. - 53.-82.lpp.; Traditional Musical Instruments and the Semantics of Their Functions in Latvian Folk Songs [co-author V. Muktupāvels] // Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs. - Kingston; Montreal, 1989.- P 186-217; Статистиче&# 1089;кие исследован&# 1080;я ладотональ&# 1085;ости в латышских народных песнях [Latviešu tautasdziesmu tonālās funkcionalitātes statistiski pētījumi; līdzaut. Vilnis Detlovs] // LZAV. -1985. - Nr. 10. - 69.-78.lpp.; Folklora un dejas //Literatūra un Māksla. - 1988.-22. apr. - 4.-5.lpp.; 29. apr. - 12.-13.lpp.; u.c.
Bibl.: LKM. - 89.-90.lpp.

Kokare Borbula vai Bārbala (1861 Barkava - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1930 dziedājusi E. Melngailim kopā ar radinieci Agati Borozinsku; Ludis Bērziņš demonstrējis abu teicēju dziedājumu studentiem un plašākai sabiedrībai Rīgas pilī. Kopā ar Agati Borozinsku ieskaņotas fonogrāfā, ieraksts saglabājies.

Korāts Matīss ( 1900 Alsunga - 1978 ?) - tautas muzikants, kokļu meistars. Pētera Korāta dēls. Uzlabojis kokles tehniskās iespējas, izmantojot skaņojuma pārslēdzējus.

Korāts Pēteris (20. XII 1871 Alsunga - 15. IV 1957 Vecpils) - tautasdziesmu teicējs, koklētājs, kokļu meistars. Paplašinājis stīgu skaitu koklē līdz 33. No viņa tautasdziesmas un dažādu instrumentu melodijas rakstījis E. Melngailis, A. Salaks, A. Krūmiņš. Piedalījies etnogrāfiskos koncertos Rīgā.
Bibl.: Melngailis E. Koklētājs Korāts // Raksti. - R., 1974.- 89.-90. lpp.

Kozakupča Broņislava (1906 Rikava -1991 turpat) - tautasdziesmu teicēja. No 1954 Rikavas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece. 1955 dziedājusi Aldonim Kalniņam garās tautasdziesmas - arī citu Latvijas novadu - ziņģes.

Krasone Katrīna (22.VIII 1890 Mazirbe - 1.VI 1979 Kolka) - teicēja, lībiete. Dzīvojusi Košraga Kinedīķos. 1962 A. Krūmiņš pierakstījis no viņas 7 lībiešu melodijas, ieskaņotas 11 dziesmas. Filmēta A. Slapiņa filmā Kur dziesmiņa kājām gāja.

Krūmiņš Andrejs (20. VII 1926 Daugavpils - 31. VIII 1999 Rīga) - kordiriģents, mūzikas folkloras vācējs. Apbedīts Meža kapos.
Folkloras materiālus sācis vākt 1948 Alsungā, piedalījies gandrīz visās LFK rīkotajās ekspedīcijās. Pierakstījis un atšifrējis no senākiem fonogrāfa ierakstiem ap 3500 melodiju. 1958 nokļuvis Baltinavā, iemīlējis turienes dziesmas un vēlējies nokļūt dziļāk Latgales ziemeļos. Šai vēlmei bija lemts īstenoties 1986; kopš tā laika Ziemeļlatgali apmeklējis ik gadus. Tā kā A. Krūmiņam bija ļoti smalka dzirde, viņa pieraksti ir ļoti precīzi; viņu interesējuši arī nošu pierakstes jautājumi, sevišķi metrizācija.
Galvenās publikācijas: No tautas meldiju vācēja pieredzes //Latviešu mūzika. - R., 1962.- 113.-114.lpp.; Mazās tercas apjoma līgotņu muzikālās raksturiezīmes // LZAV. - 1988. - Nr. 10. - 52.-62.lpp.
Bibl.: Atvars A. Mūsu jubilāri // Literatūra un Māksla.- 1976. - 17.jūl. (Nr.29); Bendorf s V., Vīksna M. Senatnes sudraba vācējs // Diena. - 1996. - 19. jūl. (Nr. 168.)

Kučinska Staņislava (1908 Bukmuiža Jākupeņi) - tautasdziesmu teicēja. Skolā mācījusies 1 mēnesi, no 12 gadu vecuma braukusi peļņā uz Kurzemi, no 1934 Ezernieku Mārtiņu ciemā. LFK ekspedīcijā 1960 dziedājusi R. Jermakam ap 30 gan senos Latgales dienvidaustrumdaļas balsus, gan citu Latvijas novadu tautasdziesmas un ziņģes.

Kurme Maija (6. VI 1940 Rīga) - muzikoloģe, folkloras vācēja. Dzimusi kalpotāju ģimenē, beigusi LVK (1964). Strādājusi Daugavpils (1964-1968) un Jelgavas (1968-1972) mūzikas vidusskolā, kā arī J.Mediņa Mūzikas vidusskolā (1971-1983), no 1983 E. Dārziņa Mūzikas vidusskolā un no 1994 līdztekus arī Doma skolā. 1962 -1972 piedalījusies folkloristu zinātniskajās ekspedīcijās.

Kurša Anne (1850 Rucava - ?) - folkloras teicēja. Dzīvojusi Rucavas Muitniekos. Bijusi teicēja Ludim Bērziņam. 1923 E. Melngailis no viņas ieguvis tautasdziesmu melodijas, etnogrāfijas un valodas materiālus.
Bibl.: Melngailis E. Uz tām Prūšu robežām // Raksti. - R.,1974. - 71.-84.lpp.

Kurševica (dz. Lāce) Irma (1904 Tirza - 1980 Rīga) - tautasdziesmu teicēja, Kristīnes Lāces meita. Dziesmas mantojusi no mātes un brāļa, dziedājusi koros. Dziedājusi A. Krūmiņam, V. Bendorfam. Vairākas dziesmas ieskaņotas, arī 10 līgotņu. Balss klusa, ieilgusi slimība traucējusi dziedāt, tomēr dziedājums pārliecinošs, tas pārsteidzis pat cittautu folkloristus. Repertuārā ap 200 tautasdziesmu melodiju un 300 ziņģu.

Kūgurs Eduards (1874 Nīgrande - 1949 turpat) - tautas muzikants. Dzimis zemnieku ģimenē. Vadījis kori un orķestri; mācējis labi spēlēt monokordu. J. Sproģis 30 gados E.Kūguru vedis uz Rīgu, lai ieskaņotu viņa muzicēšanu skaņuplatē.

Ķībure (dz. Runne) Ģēda (9. VIII 1893 Nīca - 20. II 1974 Bārtas Novadnieki) - tautasdziesmu teicēja. Repertuāru pierakstījis vīrs. 1961 dziedājusi R. Jermakam pārsvarā Bārtas balsus, kurus apguvusi, dzīvodama Bārtā. Varējusi precīzi norādīt, no kura novada nākusi dziesma.

Ķībure Ieva (1857 Bārta - 21. IX 1941 turpat) - tautasdziesmu teicēja, Jēkaba Ķībura māte. 1940 dziedājusi E. Melngailim senos Bārtas balsus, to vidū Bārtas garo saucienu ar pamazinātas (nevis tīrās) kvartas apjomu; līdzīgu variantu 1891 Bārtā pierakstījis Jurjānu Andrejs.

Ķīburis Jēkabs (2.VII 1897 Bārtas Ķīburciema krogus - 12.VII 1972 Bārtas Novadnieki) - etnogrāfs, tautasdziesmu vācējs un teicējs, prefektūras darbinieks.1929. gada 25. decembrī Liepājas Latviešu biedrības namā uzvedis Kāzas Dižgūdos; dibinājis Bārtas etnogrāfisko ansambli, kura vadītājs bijis līdz 1961. Dziedājis E. Melngailim, Jānis Brigznam, J. Vītoliņam. Vienlīdz labi pazinis Bārtas un Nīcas tradīcijas, centies tās popularizēt, veidojot uzvedumus. 1934-1938 regulāri koncertējis ar dažādiem etnogrāfiskiem uzvedumiem Rīgas radiofonā. 1962-1964 nodevis LFK 18 klades ar paša pierakstītām 5130 folkloras vienībām. Ieskaņots.
Galvenie uzvedumi: Čigāni Rumbasgalā (1930), Ķekatu vakars Nīcā (1934), Kā Nīcā gari sauc (1934), Jāņu vakars Nīcā ( 1934), Nīcas kāzas (1935), Bārtinieku tēva dēls Nīcā jēme līgavīnu (1936), Pavasara gavilēšana Nīcā (1937), Bārtas senās dziesmas (1937), Senlaiku kāzas Bārtā (1946), Senlaiku krustības Bārtā (1946), Vakars kolhozā Bārta (1955 Maskavā), Sendienu dziesma ( 3 cēlienu uzvedums 1957 un 1960).
Bibl.:Štāls A. Kur tu jēmi dižā Bārta ? // Padomju Jaunatne.-1989. - 30. aug. (Nr.166).; Rozenbergs J. Lejaskurzemes folkloras vācējs un krājējs Jēkabs Ķīburis // Dabas un vēstures kalendārs 1994. - R., 1993. - 210.-217. lpp.

Ķuņķe Katrīna (19. II 1894 Nīca - 20 .XI 1977 turpat) - tautasdziesmu teicēja. 1961 dziedājusi Jānim Rozenbergam senās Nīcas novada ieražu dziesmas (ap 250 tekstu variantu).

Lāce (dz. Ģeibaka) Kristīne (22.XII 1873 Tirza - 7.IV 1954 turpat) - tautasdziesmu teicēja. Dziedājusi E. Melngailim līgotnes un citas senatnīgas melodijas. Dēls Ēriks Lācis pierakstījis mātes repertuāru - 1073 tautasdziesmu tekstus, ko LFK nodevis E. Melngailis.

Lāce (dz.Ozoliņa) Leontīne (1907 Krasnojarskas guberņas Ujaras apriņķa Suhanojas latviešu kolonija - ? Aloja) - folkloras teicēja. Vecāki 19. gs. beigās aizbraukuši uz Krieviju zemi un laimi meklēt. Pusotru gadu mācījusies latviešu skolā, dziedājusi korī un spēlējusi teātri; vecāki u.c. radinieki labi folkloras zinātāji. Vīrs kritis "Kurzemes katlā". 1947. gadā ar ģimeni atgriezusies Latvijā, sākumā dzīvojusi Aizputē, no 1960 Alojas Urgā, strādājusi par lopkopi Urgas nespējnieku patversmē.
1966 un 1967 dziedājusi un teikusi daudz tautasdziesmu, sadzīves dziesmu, ziņģu un citu folkloras materiālu M. Kurmei un Jānim Rozenbergam. 1966 piedalījusies folkloristu zinātniskās ekspedīcijas noslēguma koncertā Mazsalacā.

Lāce Marija (5. V 1904 Jūrkalnes Dīķi - VI 1997 Jūrkalnes Gatvesgali) - folkloras teicēja. Represēta, 1945-1955 bijusi izsūtījumā Mordvijā. Apbedīta Jūrkalnes kapos.
Repertuārā galvenokārt īsās tautasdziesmas (četrrindes), kuras mantojusi no radiem, visvairāk no tēva māsas Babas Kalažas. Bijusi Alsungas etnogrāfiskā ansambļa saucēja. Dziedājums ārēji atturīgs, balss skanīga. Dziesmas pierakstījuši V. Bendorfs, D. Nasteviča. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē, filmēta A. Slapiņa filmā Kur dziesmiņa kājām gāja. 1986 piedalījusies K. Barona dienas konferencē.
Bibl.:Tautas teicēja // Sieviete. - 1990.- Nr.4. - 4. vāks.

Lācis Augusts (4. II 1915 Jūrkalnes Dīķi - 15. III 1978 Jūrkalnes Gatvesgali) - folkloras teicējs. Represēts no 1945. Apbedīts Jūrkalnes kapos. Repertuārā galvenokārt no tēva Krista Lāča mantotās garās tautasdziesmas un ziņģes. Dziedājums ekspresīvs, ar tendenci atdarināt to cilvēku dziedāšanas manieri, no kuriem dziesmas dzirdējis. V. Bendorfs no viņa pierakstījis 245 melodijas, daudzas arī ieskaņojis. A. Lācis pēc atmiņas uzrakstījis 2596 īso tautasdziesmu četrrindes, arī konsultējis Alsungas etnogrāfisko ansambli. Lauku kapelu repertuārā iegājusi dziesma Līgo laiva uz ūdeņa. 1971 piedalījies folkloristu zinātniskās ekspedīcijas noslēguma sesijā Talsos.
Bibl.: Bendorfs V. Mūzikas folkloras materiālu 1969. gada vākuma īpatnības
(Alūksnes, Gulbenes un Ventspils rajons) // LZAV.- 1970.- Nr. 8. - 108.-112. lpp.

Lācis Krists (1864 Jūrkalne - 1925 turpat) - folkloras teicējs. Repertuārā galvenokārt garās tautasdziesmas un ziņģes. E. Melngailis, teicēja nāves dēļ nepaguvis pierakstīt visu viņa repertuāru, tuviniekiem sacījis: " Jums ir žēl. Bet man tas ir liels zaudējums. Mans avots palika neizsmelts." No K. Lāča dziesmas mantojis viņa dēls Augusts Lācis (sk.)
Bibl.: Melngailis E. Dievzemītes daiņudārzi // Raksti. - R., 1974. - 102.lpp.

Laizāns Pīters (1868 vai 1870 Cibla - ?) - teicējs. 1930 dziedājis E. Melngailim 11 tautasdziesmas, bet 1939 P. Orem - 34 ziņģes.

Lamaša Maļvina (1894 Bukmuižas Kolna Vaišļi - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1941 dziedājusi E. Melngailim 19 dziesmas. E. Melngailis apdarinājis viņas dziedāto siena balsu, pie kura pieraksta atzīmējis viņas prasmi variēt melodiju.

Lancere Gita (29. XII 1965 Rīga) - muzikoloģe, Latvijas radio mūzikas redaktore. Mācījusies E. Dārziņa Mūzikas skolā, 1989 beigusi LMA Muzikoloģijas nodaļu ar diplomdarbu Latviešu refrēndziesmu un burdonu daudzbalsības tradīcijas - to vēsturiskās attiecības. No 1988 radio mūzikas redaktore.
1989 vākusi mūzikas folkloru Kurzemē, Lietuvā, Ziemeļlatgalē, Sēlijā, Vidzemes vidienē LMA krātuvei un radio arhīvam. Veidojusi radioraidījumus Austras koks, Tautas dziedātāji un muzikanti, Pasaules tautu balsis.

Lapiņa Eda (1854 Mežmuižas Landzēni - ?) - tautasdziesmu teicēja. Rakstā Daugavmalas daiņudruva E. Melngailis apcer viņas dziedātā godubalsa daudzo variantu pierakstīšanas grūtības.
Bibl.: Melngailis E. - Raksti. - R.,1974. - 90.-92.lpp.

Lauciņš D. (Bauskas apkārtne ?) - tautasdziesmu vācējs un teicējs. Rundālē vāktie 619 teksti publicēti LD, no M. Lielvārdes dzirdētās 13 dziesmas 1891 dziedājis Jurjānu Andrejam, kurš par tām rakstījis: "Visas šīs dziesmas jo oriģinālas gan melodijas locījumu, gan modulācijas, gan ritmiskā ziņā."
Bibl.:Jurjānu Andre js. Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Raksti.- R., 1980.- 122. lpp.

Legzdu Ingus (Gavieze?) - tautasdziesmu vācējs, skolotājs. Devis dziesmu melodijas Jurjānu Andrejam, LD - 433 dziesmas.

Leikuče (dz. Bojāre) Helēna (3. III 1922 Vārkava) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes, skolā mācījusies 4 gadus. Vārkavas etnogrāfiskā ansambļa dziesmu teicēja. Dziesmas pierakstījis un ieskaņojis Jānis Teilāns.

Leimanis Jānis (6.III.1886 Skrunda - precīzs miršanas gads nav zināms) - čigānu sabiedriskais un kultūras darbinieks. Pirmos divpadsmit dzīves gadus dzīvojis klejotāja dzīvi, beidzis Kuldīgas pareizticīgo draudzes skolu, apmeklējis Aizputes apriņķa skolu, bet nav to beidzis. Sabiedrisko darbību sācis 1915. gadā, organizēdams atbalstu čigānu bēgļiem. Mēģinājis tulkot čigānu valodā bībeli. No 1933. gada kā pagaidu darbinieks strādājis LFK, vākdams čigānu folkloru. Viņa teiktās dziesmas pierakstījis Pēteris Barisons.

Lezdiņš Aleksandrs (1905 Cirgaļi - 1980 Smiltene) - muzikants, mūzikas instrumentu meistars un skaņotājs. No 1919 mācījies pie galdniekmeistara Cirgaļos amatu un cītaru spēli, skolotājs Zariņš iemācījis skaņošanas mākslu. Pirmo cītaru izgatavojis 1920, papildinājis zināšanas Otrā pasaules kara laikā Vācijas nometnēs. 1977 viņa spēli ieskaņojusi Ī. Priedīte.
Bibl.: Priedīte Ī. Cītaras un meistari (katalogs). - R.,1993. - 32. -33. lpp.

Lielvārde Made (Bauskas apkārtne) - tautasdziesmu teicēja. 13 viņas dziedātās dziesmas D. Lauciņš nodziedājis 1891 Jurjānu Andrejam, kurš par tām rakstījis "Visas šīs dziesmas jo oriģinālas gan melodijas locījumu, gan modulācijas, gan ritmiskā ziņā."
Bibl.: Jurjānu Andrejamm. Ievērojumi, latvju tautas muzikas materiālus krājot // Raksti.- R., 1980. - 122. lpp.

Linga Lībe (1852 vai 1857 Bauska - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1931 Bauskas nespējnieku patversmē nodziedājusi E. Melngailim 20 dziesmas. E. Melngailis viņas dziedāto Dzeguze kūko izmantojis apdarē Svešāi zemē.

Līpeņa Domicella (8.III 1901 Izvalta - 1992 Preiļu raj. Raunieši) - folkloras teicēja.
Daudzus tautasdziesmu tekstus dzied ar Latgales dienvidaustrumdaļai raksturīgiem balsiem. Dziedājums ritmiski un melodiski sarežģīts, grūti atšifrējams. Dziesmas 1941 vācis E. Melngailis, kurš nosaucis teicēju par "labāko Malienas dainētāju", vēlāk daudzi vācēji. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.
Bibl.: LMFM. - 2. sēj. - R., 1952 - 150. lpp.

Lieknējs Jānis ( Vecauce ?) - tautasdziesmu teicējs. Dziedājis Jurjānu Andrejam "35 meldijas, no kurām lielākā daļa ir ievērojamas visādā ziņā."
Bibl.: Jurjānu Andrejs. Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Raksti. - R.,1980. - 115. lpp.

Loceniece Marģieta (1852 Nīcas Zvejas Spunteļi - ? ) - tautasdziesmu teicēja. 1931 dziedājusi E. Melngailim 16 seniskas Nīcas melodijas.

Logina (dz. Lesniece) Antoņina (1932 Bērzpils Lielie Merani) - tautasdziesmu teicēja, skolotāja, Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja. Dziesmas mantojusi no savas mātes un vecāsmātes. 1953 beigusi Daugavpils Skolotāju institūtu, no 1962 dzīvojusi Baltinavā, 1984 dibinājusi Baltinavas etnogrāfisko ansambli. Kopš 1986. gada viņu daudz pierakstījis A.Krūmiņš. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.

Logina (dz. Ločmele) Emīlija (5.IX 1915 Baltinava) - tautasdziesmu teicēja. Briežuciema etnogrāfiskā ansambļa galvenā saucēja, repertuāru pierakstījusi meita folkloriste Benedikta Mežale. Dziedājums - gan vienas pašas, gan kopā ar ansambli ieskaņots (arī skaņuplatē); uzņemts videolentē. Balss skanīga, sevišķi āra dziesmās (lai tālu skan), dziedājums izkopts, gaumīgs. Piedalījusies Rodrigo Rikarda filmā Rūtoj saule, rūtoj bite.

Logina (dz. Logina) Zose (Sofija) (1920 Baltinavas Muotrine - 1996 Saļņeva) - folkloras teicēja. Īstajā vārdā Sofija, bet bieži lietotā iesauka ierakstīta pat pasē. Beigusi Baltinavas pamatskolu, dziesmas mantojusi no mātes. Galvenā dziesmu devēja un vienīgā otrās balss dziedātāja Saļņevas etnogrāfiskajā ansamblī. 1978 dziedājusi Benediktai Mežalei, no 1995 Armandam Kociņam. Dziedājums ieskaņots; kopā ar ansambli filmēta.

Lozda Antons (1892 Viļānu Žagatiņas. - 1957 turpat) - koklētājs, kokļu meistars. Izaudzinājis 8 bērnus. 1954-1957 piedalījies Rikavas etnogrāfiskajā ansamblī. Spēlējis savu darināto kokli, turot to horizontāli klēpī. Ļoti plašs tautasdziesmu repertuārs. 1955 Aldonis Kalniņš pierakstījis 9 viņa atskaņotās dejas un citus instrumentālos skaņdarbus.

Lubarte Anna (1907 Aglona) - tautasdziesmu teicēja. 1980 nodziedājusi A. Krūmiņam visdažādākā satura tekstus ar vienas vienīgas melodijas (seštaktu godubalsa) vairāk nekā pusotra simta variantiem, tādējādi visu laiku variējot melodiju.

Ludviķe Natālija (1902 Liepāja - ?) - tautasdziesmu teicēja.Četrus gadus mācījusies Purmsātu pagasta skolā, dzīvojusi Aizvīķos. Nodziedājusi R. Jermakam 156 dziesmas, kas ļoti dažādas - daudz ziņģu, ar apdaru starpniecību izplatījušos tautasdziesmu, bet ir arī maz pazīstamas tautasdziesmas, kas, iespējams, nekad nav bijušas apdarinātas. Nav dziedājusi senos balsus.

Lukstiņa Ilze (1887 Meņģele - 22. II 1969 Madlienas Grotiņi) - folkloras teicēja. Dziesmas mantojusi no savas vecmāmiņas. Mācījusies Pēterburgā medicīnas skolā, strādājusi par vecmāti. No 1949 folkloristu pierakstīts un ieskaņots viņas dziedājums. 1950 piedalījusies Baltijas folkloristu sesijā Rīgas pilī, pati sūtījusi folkloras materiālus uz ZA.
Bibl.: Ancelāne A. Folkloras teicēju pieminot // Padomju Ceļš (Ogre).- 1969. - 13. marts.

Madalāne Anna (1886 Aglona - ?) - tautasdziesmu teicēja. Laba seno balsu pratēja. 1959 dziedājusi A. Krūmiņam.

Makovska (dz. Engelberga) Alma (22. V 1922 Vandzenes Kulpji - 4. IV 2004 Vandzenes Mantnieki) - folkloras teicēja. Dziesmas un vēstītājas folkloras materiālus mantojusi no savas ģimenes locekļiem. Skolā mācījusies 6 gadus. Kopš 1986. teikusi Guntim Pakalnam ap 500 teiku un pasaku, nodziedājusi ap 200 jaunākas cilmes dziesmu, stāstījusi par dziedāšanas veidiem senākos laikos. Dziedājums un stāstījums ieskaņots; uzņemts videolentē, ieraksti izmantoti dažādos Latvijas Radio raidījumos, tajā skaitā kā bērnu vakara pasakas.

Mame Anna (1902 Aizvīķi - ?) - teicēja. Skolā mācījusies 3 gadus. 1961 nodziedājusi R. Jermakam 56 dziesmas, lielākoties ziņģes un pazīstamas tautasdziesmas.

Martuževa Broņislava (8. IV 1924 Bērzpils Slavītes) - dzejniece, komponiste, teicēja; represēta (14. II 1951- 26. VII 1956 izsūtījumā Taišetā). Dzimusi sīkzemnieku ģimenē, mācījusies Lubānas vidusskolā (1940-1941), Rēzeknes skolotāju institūtā (1941-1944). Algotu darbu veselības dēļ nekad nav strādājusi. Dzīvo Lubānā.
Ar Evas Mārtužas vārdu publicējusi dzejoļu krājumus: Balta puķe ezerā (1981) un Rakstītāja (1987); ar savu vārdu - Ceļa krusti (1990), Gaismas lāse (reliģiskās dzejas izlase) (1994), Ceļteku vālītes zied (1996), Nopūtas (1999). Tautā populāras viņas komponētās dziesmas Jaunība ((autores teksts), Zvaigzne nokrita (V. Strēlertes teksts), Vakarā, kad zelta loku (Ā. Ersa teksts) u.c. Dziedājusi no 1987 B. Putniņai u.c. folkloristiem senos balsus, apdziedāšanās dziesmas, jaunākas cilmes tautasdziesmas un savas arī folklorizējušās dziesmas. Spēlē arī cītari. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē, filmēta.Piedalījusies 1988 K.Barona dienas konferences koncertā. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Bibl.:LRB. - 214. lpp.

Meklenburga Dārte (1861 Kabile - ? Rīga) - tautasdziesmu teicēja. 1932 E. Melngailis no viņas pierakstījis 45 dziesmas Rīgā, Fridriha ielas nespējnieku patversmē. Dziesmu Dzeguze kūko E. Melngailis izmantojis par otro melodiju apdarē Svešāi zemē.

Melngailis Emilis (15. II 1874 Vidrižu Igate - 20. XII 1954 Rīga) - komponists, kordiriģents, mūzikas folklorists. Beidzis Pēterburgas konservatorijas kompozīcijas klasi (1901). 1906-1919 dzīvojis Taškentā. Atgriezies dzimtenē, strādājis dažādus gadījuma darbus, nodibinājis savu kori, sācis sistemātiski vākt tautas mūziku (pirmie vākumi jau agrāk: 1899 no Ķedaiņu ebrejiem, 1913 - no rucavniekiem), ko turpināja līdz 1935 un atsāka 1940. Savācis gandrīz 5000 melodiju, arī citu tautu, piemēram., krievu, ebreju, kazahu u.c. Bijis daudzu dziesmu svētku virsdiriģents. Daudz sadarbojies ar LFK, nodevis plašu krājumu, tajā skaitā ar 46 fotogrāfijām.
Visvairāk rakstījis vokālo, īpaši kora mūziku, kuras labu daļu apkopojis krājuma Birzēs i norās (1902-1957) 10 burtnīcās. Mūzikas harmoniskās valodas pamatā - ne vien tautasdziesmu apdarēs, bet arī oriģinālmūzikā - ir tautasdziesmu daudzbalsība, sevišķi no Ontona Skrindas 1900 pierakstītie latgaliešu daudzbalsības paraugi.
Daudz rakstījis presē - gan folkloras vākšanas ceļojuma aprakstus, gan kritikas un polemiskus rakstus. Aktīvi aizstāvējis komponistu autortiesības.
Bibl.: LKV. - XIII sēj. - 26527.-26530.sl.; Bendorf s V. Īstais laiks vēl priekšā // Padomju Jaunatne. - 1974. -17. febr. (Nr. 34); Kalniņš A. Ticības apliecinājums Emilim Melngailim // Māksla.- 1974 - Nr.1.- 30.-32. lpp.; u.c.

Muktupāvels Valdis (9. XI 1958 Līvāni) - etnomuzikologs. Muzikālās intereses mantojis ģimenē. Mācījies Līvānu mūzikas skolas klavieru un akordeona klasē. Beidzis LVU Ķīmijas fakultāti (1980) un LVK Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti (1983) ar diplomdarbu Organoloģijas pētījumu pamatobjekti Latvijas teritorijā. Strādājis Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikā (1984-1985), LVK (1985-1986); kopš 1987 strādā LU, kur piedalījies Etniskās kultūras centra veidošanā (1991), darbojas centrā kā mūzikas speciālists.
Galvenās zinātniskās intereses - latviešu tautas mūzikas instrumenti (pats spēlē kokles, dūdas, stabules, varganu, harmonikas, ģīgas), citu pasaules tautu tradicionālās kultūras, baltu - sevišķi prūšu - mitoloģija. Daudz darījis latviešu tautas mūzikas popularizēšanā, piedalīdamies mācību līdzekļu veidošanā, lasīdams lekcijas gan Latvijā, gan ārzemēs. Gatavojis radio un TV ciklus, kopā ar A. Slapiņu veidojis latviešu folkloras filmu Gadskārtu dziesmas (1982), piedalījies filmas Cerību lauki (1987) veidošanā. Izdevis grāmatas: Tautas mūzikas instrumenti Latvijas PSR teritorijā (R., 1987), Skaņurīku ābece (Stokholma 1991; R., 1994) un Dindaru, dandaru: Latviešu rotaļas un spēles (R.,1989).
Galvenās publikācijas: Traditional Muzikal Instruments and the Semantics of Their Functions in Latvian Folk Songs // Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs // Ed. by Vaira Vīķis-Freibergs. - Kingston; Montreal: McGill-Queen`s University Press, 1989. 186 -217 [līdzaut. Arnolds Klotiņš (sk.)]; Par āžragu, vara bungām un ne tikai // Karogs. - 1991. - Nr. 5-6. - 211.-216. lpp.; Prūšu mitoloģija // Mitoloģijas enciklopēdija 2 sējumos - R., 1994. - 2. sēj. - 282.-290. lpp.
Darbojies folkloras kopā Skandinieki (1979-1983), pats Rīgā vadījis folkloras grupu Savie?i (1980-1983), Kombuļi (1985-1986), Rasa (no 1988) un Toronto - Laipa (1989). Kā solists vai kopā ar citiem mūziķiem uzstājies daudzās pasaules valstīs. Ieskaņojis 4 audiokasetes; Rasas ieskaņojums publicēts Francijā kā kompaktdisks.

Nasteviča (dz. Orna) Dace (27.VIII 1957 Liepāja) - etnomuzikoloģe, ērģelniece. Dzimusi mūziķu ģimenē, beigusi Liepājas mūzikas skolu (1976), LVK (1984) ar diplomdarbu Alsungas novada tautas mūzika. Folkloras ansambļu Alsungas sievas (1984-1990) un Mazie suitiņi (1982-1990) vadītāja. Vākusi suitu mūzikas materiālus, sarakstījusi grāmatas Dziesminiece Veronika Porziņģe (1999) un Suitu novada danči (rokrakstā).

Niedre (dz. Ķibilde) Minna (23. IV 1879 Nereta - 5. V 1964 Rīgas raj. Langstiņi) - folkloras teicēja, strādājusi uz Jelgavas-Krustpils dzelzceļa. Folklorista, etnogrāfa, rakstnieka Jāņa Niedres māte. Dzimusi Neretas kalpa ģimenē, dzīvojusi Līvānu Jaujās. Apbedīta Līvānu kapos. 1929 dziedājusi L. Galeniecei.
Bibl.: Niedre J. Gadi un gaitas: Autobiogrāfija // Karogs. - 1979. - Nr. 5. - 156.-161.lpp.

Ore Pēteris (?) - fokloras vācējs. 1939 gada vasarā Ludzas apriņķī no Kārsavas līdz Šķaunei pierakstījis 439 - pārsvarā senas cilmes balsu melodijas

Otaņķe (dz. Spuntele) Margrieta (12. XII 1915 Nīca Zvejas Spunteļi - ???) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas apguvusi no tēva mātes un no mātes māsas Margrietas Spunteles. Skolā mācījusies 4 gadus. 30. gados piedalījusies filmā Nīcas kāzas līgavas māsas lomā. Darbojusies Otaņķu etnogrāfiskajā ansamblī visus tā pastāvēšanas gadus (no 1964). Uzstājusies kopā ar savu māsu Katrīnu Radomišķi.

Ozola Milda (4. I 1908 Ļaudona - ???) - folkloras teicēja. Dzimusi gājēju ģimenē; beigusi Ļaudonas tirdzniecības skolu. Dziedājusi dažādos koros. Aizrautīgi kopj kapus, labi pārzina senās izvadīšanas tradīcijas un bēru dziesmu melodijas. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē. 1988 uzstājusies K.Barona dienas konferencē.
Bibl.: Rozenbergs J. Tautasdziesmu ētisko pamatprincipu glabātāja //Zinātnes Vēstnesis. - 1991. - Nr. 13.

Pelbēģe Lībe (1846 Rundāle - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1931 Ceraukstes nespējnieku patversmē nodziedājusi E. Melngailim 43 dziesmas. Saglabājusi prasmi variēt godubalsu melodijas zīmējumu pēc vārdu uzsvariem. E. Melngaiļa materiālos atrodama arī viņas fotogrāfija

Pekele (dz. Plota) Fransuse (12.VIII 1886 Viļānu Rikava - 25. III 1978 Rīga) - tautasdziesmu teicēja, Marijanas Aunas māte. Skolā nav gājusi. 1970. gados pārnākusi uz Rīgu. Apbedīta Meža kapos.
Folkloras ansambļa Rikava galvenā dziedātāja, dziedājusi Aldonim Kalniņam daudz seno balsu.

Pētersons Jāzeps (1867 Alsungas Cērpu būda - XI 1935 turpat) - tautas muzikants, jaunsaimnieks. Pūtis bukuragu, ko pats 1895 pagatavojis, spēlējis vijoli. Bukuragu iemācījies pūst no sava tēva Jāņa Pētersona. Mātes tēvs Augusts Brumanis bijis koklētājs un kokļu meistars Kalvenē.
1925 piedalījies E. Melngaiļa noorganizētajā suitu kāzu uzvedumā LK Rīgā.

Pinka (dz. Graubiņa) Līze (27. XII 1868 ? - 1962 Vaivari) -tautasdziesmu teicēja. Brālis Jēkabs Graubiņš 1915 pierakstījis no viņas 25 melodijas, kas ievietotas krājumā Grievaltas dziesmu lizda (1949, rokrakstā). Lielu sava repertuāra daļu apguvusi Latgalē talkās, bijusi laba dziesmu un ziņģu tekstu zinātāja.

Pipare (dz. Driksna) Rozaleja (1892 Višķi - ?) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvojusi Bombezas sādžā. 1959 dziedājusi otro balsi duetā kopā ar brāli Onufriju Driksnu  A.Krūmiņam; no abiem iegūtas ap 20 melodiju.

Piterkāns Antons (1881 Viļānu Kūkoji -?) - tautasdziesmu teicējs. Skolā nav gājis, neprot ne lasīt, ne rakstīt. Dziesmas mantojis no mātes - lielas dziedātajas un dziesmu pratējas.
1955 dziedājis Aldonim Kalniņam un Jānim Rozenbergam latgaliešu garās tautasdziesmas un ziņģes, Harijam Sūnam nodejojis 9 dejas. Dziedājis ar lielu izteiksmi, spējis labi variēt.

Piziča Petroneļa (1881 Dricēni - ?) - tautasdziesmu teicēja. E. Melngailis apdarinājis viņas dziedāto Apleik kolnu saule taki.

Pīlēns Pēteris (1857 Bārta -?) - tautasdziesmu teicējs. 1940 dziedājis E. Melngailim; 20. gs. 30. gados LFK un "Bellaccord" izdotajās platēs ieskaņots viņa dziedājums kopā ar Bārtas ansambli (uz plates etiķetes rakstīts: "Izpilda Bārtas novada dziedoņi, barvedis Pīlēna tēvs"): dziesmas un to virknes "Spīdi, spīdi, zviri, zviri", "Rudzu vārpa lielījās" (M023), "Jo tai ievai balti ziedi", "Lai bij gŗūta, kam bij gŗūta" (M024) "Vīra māte bēdājās" (M025), "Alus dziesma" (M 026). Dziedājums nesteidzīgs, bet ļoti sprigans.

Platpīra Jūlija (1895 Kārsavas Ranču c. - ?) - tautasdziesmu teicēja, šuvēja. Skolā mācījusies 4 gadus, dziesmas mantojusi no mātes. 1958 dziedājusi A. Krūmiņam 24 tautasdziesmu melodijas.

Pokrotnīks Ciprijans (pseid. Augusts Eglojs, 17. X 1904 Bērzpils Līdumnieki - 2. X 1994 Salaspils) - dzejnieks, skolotājs, tautasdziesmu teicējs. Dzimis sīkzemnieka ģimenē, beidzis Rēzeknes pedagoģisko vidusskolu (1924), LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1959); strādājis par skolotāju Līporu, Rugāju, Bērzpils pamatskolā. Publicējis dzejoļu krājumus Dzīsmas rudiņa saulei (1936), Vakara dūmakā zilgā (1983). E. Melngailis no viņa dziedātās Voi, Dīveņ, soldons ols izveidojis krāšņu apdari Apiņu slava.
Bibl.: LKV. - XVII sēj. - 32958. sl.; LRB. - 93.-94. lpp.

Pommere Olga (5. VIII 1903 Ļaudona - ???) - folkloras teicēja. Dzimusi akmeņkaļa ģimenē; skolā mācījusiesi 3 gadus. Dziesmas mantojusi no tēva un mātes.
Repertuārā daudz ziņģu un revolucionāro dziesmu. Dziedājusi Artim Kumsāram un Jānim Rozenbergam. Dziedājums ieskaņots; filmēta, uzņemta videolentē. Piedalījusies 1986 K. Barona dienas konferences koncertā.
Bibl.: Tautas teicēja Olga Pommere // Sieviete.- 1990. -,Nr.6. - 4. vāks.

Poriete Zelma (13. IV 1912 Lazdonas Muškas - 30. VII 1991 Rīga) - folkloras teicēja. Beigusi Madonas draudzes skolu. Dziedājusi Praulienas korī, ar kuru kopā 9. vispārīgajos dziesmu svētkos 1938 Haralda Medņa vadībā izcīnījusi pirmo vietu dziesmu karā. Dziesmas apguvusi no savas mātes u.c. Arī sacer jaunas un variē tautas melodijas. Dziesmas rakstījusi kladēs. Apbedīta Praulienas Vistiņlejas kapos. Dziedājusi Artim Kumsāram, Jānim Rozenbergam u.c. folkloras vācējiem. Dziedājums ieskaņots skaņuplatē; filmēta un uzņemta videolentē. Piedalījusies 1986 K.Barona dienas konferences koncertā.

Poriķis Jānis (2. VIII 1909 Alsunga - 25.II 1992 Rīga) - tautas muzikants, koklētājs, kokļu meistars. Mācījies pie Nikolaja Heņķa (sk.) gan amatu, gan spēles mākslu. Kokli un vijoli spēlējis pēc dzirdes. Piedalījies filmā Alsungas kāzas (1935), arī folkloras festivālā Zviedrijā 1939. No 1952 dzīvojis Talsos, no 1966 Rīgā. Apbedīts Jaunciema kapos.
No 1980 piedalījies folkloras kopā Skandinieki, ar kuru uzstājies Francijā un citur. Pagatavojis ap 60 kokļu.
Bibl.: Jakubone I. Kam tās kokles // Draugs. - 1990. - Nr.3. - 20.lpp.

Porziņģe Veronika (3. X 1920 Alsunga - 31. I 1990 turpat) - folkloras teicēja. Visu mūžu dzīvojusi Alsungas Kaktiņos, skolā mācījusies 4 gadus. Dziesmas mantojusi no mātes, mātes tēva u.c.
No 17 gadu vecuma sākusi vākt un pierakstīt folkloras materiālus. Trīsdesmit gadus bijusi Alsungas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece, Suitu kāzu uzveduma vedēju saucēja. Gan tekstiem, gan melodijām interesanti varianti. Saglabājusi seno prasmi variēt melodiju pēc vārdu uzsvariem. Dziesmas vācis A. Krūmiņš, vēlāk D. Nasteviča; uzņemta A.Slapiņa filmā Kur dziesmiņa kājām gāja, piedalījusies filmā Pūt, vējiņi.
Bibl.: Nasteviča D. Dziesminiece Veronika Porziņģe.- R., 1999.

Priede (dz. Streņģe) Anna (19. IV 1921 Kalvenes Mazbojas - 22. VII 1991 Aizpute) - folkloras teicēja. Dzimusi jaunsaimnieka piecu bērnu ģimenē; beigusi pamatskolu. Dziesmas mācījusies no kādas sievas (atceras tikai vārdu Ieva un iesauku "Skrudžumudžumurškulis"), kurai gājusi līdzi par locītāju un vilcēju. Apbedīta Boju kapos. No 1987 viņas dziedājumu - vairākus senus balsus - ieskaņojis un pierakstījis Aldis Pūtelis; uzņemta videolentē.

Priedīte (dz. Ragaine) Alma (10. IV 1910 Bērzaunes Skutēni) - folkloras teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes, vecmāmiņas, kaimiņienes - Āronu Matīsa teicējas Nāburgu Mades. Skolā mācījusies 2 gadus.
1948 novadpētnieks Jānis Krūmiņš pierakstījis tautasdziesmu repertuāru, rakstījušas arī meita un mazmeita. 1988 fokloristu zinātniskajā ekspedīcijā dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē. Prot senos godubalsus, līgotnes, tautasdziesmu apdares un ziņģes. 1988 dziedājusi un stāstījusi teikas K. Barona dienas konferencē. Filmēta Vācijas TV filmā Zem Baltijas debesīm.
Bibl.: Vīksna M. Bērzauniešu dziesmu pūrs // Kalendārs sievietēm 1993. - R., 1992.- 216.-222. lpp.

Priedīte Īrisa (9. X 1944 Matkule) - etnogrāfe, tautas mūzikas instrumentu pētniece. 1967 beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļu un sākusi strādāt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. No 1975 sistemātiski nodarbojusies ar latviešu tradicionālo tautas mūzikas instrumentu apzināšanu, vākšanu un kolekciju izpēti. Organizējusi izstādes, piedalījusies daudzās starptautiskās un vietējās konferencēs.
Galvenās publikācijas: Ko spēlēja sendienās. - R., 1983. - 117 lpp.; Tautas mūzikas instrumenti: Fondu katalogs. - R., 1988. - 109 lpp. ; Kokles un to rotājumi // Latvju mūzika.-1993. - Nr.21. - 2369.-2380. lpp.; Cītaras un meistari: Katalogs. - R., 1993. - 64 lpp.; Latvian Cittern and Their Role in the People`s Muzical Practice // Kankles of the Baltic Sea Nations. - Vilnius, 1994. - P.18-20.

Purgaile Eda (1870 Kosas Ģērmaņi - 1952 turpat) - tautasdziesmu teicēja, šuvēja. Dziesmas mantojusi no savas mātes, 3 gadus mācījusies Kļavkalnes pagastskolā.
1939 V. Stelbergs pierakstījis 19 dziesmu melodijas, to starpā arī senos Vidzemes godu balsus.

Putniņa (dz. Ezerlīcīte) Baiba (1.VII 1960 Rīgas raj. Babīte) - folkloriste, folkloras vācēja. 1983 beigusi LVU Filoloģijas fakultāti, 1985 beigusi LVK. 1983-1988 strādājusi Jūrmalas 4. vidusskolā, no 1988 - LFK. Piedalījusies folkloras vākšanas ekspedīcijās Latvijā un Sibīrijas latviešu ciemos. Zinātniskās intereses: teicēji un dziesmu refrēni. Sakārtojusi un publicējusi krājumu Alutiņi, vecais brāli (1990). No 1991 ir Kraukļu folkloras kopas vadītāja.

Putniņa Matilde (14. V 1916 Viļānu Solavērsi - ???) - tautasdziesmu teicēja. Četrus gadus mācījusies Žogotu skolā. No 1955 dzied Rikavas etnogrāfiskajā ansamblī. Dziedājums ieskaņots; filmēta.

Radomišķe (dz. Spuntele) Katrīna (11. XII 1921 Nīcas Zvejas Spunteļi) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes māsas Margrietas Spunteles. Skolā mācījusies 6 gadus. Dzīvo Liepājā. Galvenā saucēja Otaņķu etnogrāfiskajā ansamblī,. Uzstājusies kopā ar māsu Margrietu Otaņķi. Dziedājums ieskaņots; filmēta.

Reinfelde (dz. Skabarniece) Margrieta (1902 Rucavas Skruzdiņi -?) - folkloras teicēja. Dziesmas mantojusi ģimenē. Skolā mācījusies 5 gadus, dzīvojusi Sikšņos. 1961 dziedājusi Renātei Tavarei un Andrejam Krūmiņam senas un mūsdienīgas melodijas; teicēja ar lielu pašapziņu. Piedalījusies folkloristu zinātniskās ekspedīcijas noslēguma sesijā.

Reizniece (dz.Kīlipa) Erta (21. VIII 1921 Liepnas Doktas) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes, 4 gadus mācījusies Kacēnu skolā. No 1936 dzīvo Rīgā, strādājusi slimnīcā. Repertuāru mantojusi un ieskaņojusi meita Ilga Reizniece, ieskaņojuši arī Māris Jansons, Ilze Akerberga.
No 1980 dzied (arī māsa Milda Valtere un māsīca Herta Zitāne) kopā ar Skandiniekiem. Prot daudzus senos balsus - kāzu, talku un "pļesku". Ir filmētas.

Reizniece Ilga (9. VI 1956 Rīga) - tautas dziedātāja, vijolniece. 1980 beigusi LVK Izpildītāju fakultātes J. Švolkovska vijoles klasi. 1980-1983 folkloras kopas Bizīteri, no 1981 Iļģu vadītāja; no 1981 darbojusies folkloras kopā Skandinieki. Grāmata: Cigu, cagu vijolīte: Latviska vijoles ābecīte. - R., 1995 - 154 lpp.

Robežniece (dz. Damroze) Alise (18. VII 1915 Jaunpiebalgas Lejas Ormaņi - 24. VIII 2001. Mazrītiņi) - folkloras teicēja un vācēja. Audēja. Dzīvojusi Jaunpiebalgas Mazrītiņos, mācījusies, Jaunpiebalgas pamatskolā, beigusi Malnavas lauksaimniecības skolu un Mildas Klēbahas aušanas kursus.
No 1954 dziedājusi A. Krūmiņam u.c. folkloras vācējiem, pierakstījusi savu vecāku - mātes Annas Damrozes un tēva Oskara Damrozes - dziedāto dziesmu melodijas, kā arī citu jaunpiebaldzēnu teikto folkloru.

Rubene Jūlija (1884 Preiļi - ?) - tautasdziesmu teicēja. E. Melngailis apdarinājis viņas (kopā ar Dārtu Gatiņu) dziedāto papuves balsu.

Rudzīte (dz. Sedliņa) Rozālija (12. IV 1929 Gudenieku Sedliņi) - tautasdziesmu teicēja, etnogrāfiskā ansambļa Gudenieku sievas saucēja. Dzimusi 11 bērnu ģimenē, dziesmas mantojusi no mātes. Beigusi Gudenieku septiņgadīgo pamatskolu. Dzīvo Gudenieku Rudzīšos. No 1964 dzied etnogrāfiskajā ansamblī, koncertējusi Rīgā, Maskavā u.c. Dziedājums ieskaņots radio, ar ansambli filmējusies A. Freimaņa filmā Dzīvīte un A. Slapiņa filmā Cerību lauki.

Ruika (dz. Silta) Ilze (31. X 1892 Nīca - ap 1983 turpat) - tautasdziesmu teicēja. Dziedājusi 1931 E. Melngailim un 1961 Vijai Briedei senas Nīcas melodijas.

Runne (dz. Pickaine) Ģēda (Nīca ? - Bārta ?) - tautasdziesmu teicēja. Mūža otrajā pusē dzīvojusi pie meitas Ģēdas Ķībures Bārtas Novadniekos, bijusi liela rokdarbniece, godu rīkotāja un godos dziedātāja.Dziesmas no viņas pierakstījis znots Jēkabs Ķīburis.

Ruskule Anna (1917 Višķi) - tautasdziesmu teicēja, Aglonas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece. Dziedājusi A. Krūmiņam dziesmas ar senatnīgām melodijām

Salaks Arturs (20. IV 1891 Liepna - 31. X 1984 Valmiera) - komponists, tautasdziesmu vācējs. Apglabāts Jaunciema kapos. Melodijas sācis vākt 1926 no Ezeres un Pampāļu teicējiem un kādas bērzpilietes. Vēlāk LFK uzdevumā atšifrējis A. Bērzkalnes veiktos ieskaņojumus fonogrāfā (arhīva manuskripts Nr. 170), kā arī turpinājis tautasdziesmu vākšanu. Savāktās dziesmas sabalsojis dievturu korim Dziesmotā senatne, kuru pats arī vadījis. No A. Salaka apdarēm populārākā ir Mazs bij tēva novadiņis, kuras melodija iegūta no rencēnieša Teņa Ulmaņa, bet teksts no LD.
Bibl.: LKV. - XIX sēj. - 37317.-37318. sl.; Bendorfs V. Daži vārdi par Artūru Salaku // Dievturu Vēstnesis. - 1991.- Nr. 7. (I-III) - 40.-41. lpp. .

Sams Viktors (8.V 1919 Krima - 25.VI 1993 Rīga) - komponists, folkloras vācējs. Pēc Pirmā pasaules kara vecāki pārcēlušies uz Daugavpili. 1952 beidzis LVK, bijis Latvijas Valsts Filharmonijas deju ansambļa Sakta mākslinieciskais vadītājs, iestudējis savas kompozīcijas Ķekatas un Kāzas. Apbedīts Raiņa kapos.
1948 - 1971 piedalījies gandrīz visās folkloristu zinātniskajās ekspedīcijās.
Bibl.: LKM.- 128.lpp.; Atvadu vārdi Viktoram Samam // Literatūra un Māksla. - 1993.- 2. jūl. (Nr. 26); Pabērzs J. Apsēstība no sākta gala // Karogs.- 1979.- Nr. 5.- 180.-182. lpp.

Samuša Tekla (1899 Zvirgzdene - ?) - tautasdziesmu teicēja, putnkope. Dzīvojusi Zvirgzdenes ciema Kušnerovas sādžas Avenēs.
1958 Alma Ancelāne ieskaņojusi teicējas dziedājumu, ko atšifrējis A.Krūmiņš. Piedalījusies folkloristu zinātniskās ekspedīcijas noslēguma koncertā.

Sarkane Marija (1846 Vecgulbene - ?) - teicēja. Nodziedājusi E. Melngailim vienu vienīgu dziesmu - Zaļa zied zālīte. Melodija senatnīga, pantmērs daktilisks, teksts juceklīgi stāsta par Jēzus ciešanām. Ludis Bērziņš līdzīgu dziesmu atradis jau J.G. Herdera materiālos, tāpēc atzīst par ievērības cienīgu.

Sedliņa (dz. Krūmiņa) Marija (5. I 1927 Alsungas Dauģi) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes. Beigusi Alsungas septiņgadīgo pamatskolu; 1954 aizprecējusies uz Gudenieku Dravniekiem. No 1970 etnogrāfiskā ansambļa Gudenieku sievas vilcēja. Koncertējusi Rīgā, Maskavā u.c. Dziedājums ieskaņots radio; ar ansambli filmējusies A. Freimaņa filmā Dzīvīte un A. Slapiņa filmā Cerību lauki.

Siņauska Apaļa (1860 Andrupene - ?) - tautasdziesmu teicēja. E. Melngailis apdarinājis viņas dziedāto Rūtoj bite, rūtoj saule.

Sirsonis Indriķis (Jēkabpils?) - tautasdziesmu vācējs un teicējs.  Jurjānu Andrejs 1891 no viņa pierakstījis "40 jo ievērojamu meldiju iz dažādiem Vidzemes un Kurzemes apgabaliem". Dažas no šīm melodijām tomer šķiet samākslotas, pašsacerētas, tāpat kā viņa RLB Zinību komisijai sūtītie teksti. LD no viņa ir 35 dziesmas.
Bibl.: Jurjānu Andrejs. Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Raksti. - R., 1980. - 109.lpp.

Skolmeistars Valts (1859 Sarkanmuiža -?) - folkloras teicējs. E. Melngailis 1924 no viņa ieguvis tautasdziesmu, kā arī galvenokārt senatnīgu deju melodijas.
Bibl.: Melngailis E. Dievzemītes daiņudārzi // Raksti. - R., 1974.- 96. lpp.

Skrinda Ontons (14. X 1881 Līksna - 3.III 1918 ?) - ārsts, folkloras vācējs un teicējs. E. Melngailis 1900 pierakstījis no viņa pirmos zināmos latgaliešu daudzbalsības paraugus (dziesmas Kam maņ beja bolta puke, Kam, māmeņa, tu audzēji), kas stipri ietekmēja visu turpmāko E. Melngaiļa mūzikas harmonisko valodu.
Bibl.: LKV.- XX sēj. -39197.-39198. sl.

Slapiņš Andris (29. XII 1949 Rīga - 20. I 1991 Rīga ) - kinorežisors, operators, daudz filmējis folkloras pasākumus un teicējus. 1976 beidzis Maskavas Valsts Kinomatogrāfijas institūta Kinooperatoru un žurnālistikas fakultāti ar diplomdarbu Līvu dziesma. Nošauts pie Bastejkalna 1991. gada 20. janvārī, filmējot uzbrukumu Iekšlietu ministrijai. Apbedīts Meža kapos.
Filmas: Kur dziesmiņa kājām gāja (Padomju Latvija Nr. 5, 1979), Latviešu folklora - gadskārtu ieražas (1983, operators), Krišjānis Barons (1985), Nakts pirms dziesmas (1979), Cerību lauki (1988).
Bibl.: Triju zvaigžņu atspīdums. - R., 1994.

Sležs Jānis (25. XI 1913 Rucavas Kaimiņi - 28. II 1994 turpat) - folkloras teicējs. Tēvam piederējusi zaldātu zeme, skolā mācījies 5 gadus. 1961 dziedājis prof. Jānim Albertam Jansonam vairākas garās dziesmas. Ilgus gadus piedalījies Rucavas etnogrāfiskajā ansamblī. Filmēts A.Slapiņa filmā Kur dziesmiņa kājām gāja.

Slišāne Leontīne (1925 Šķilbēnu Vilkova) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mācījusies no mātes un vecāsmātes, kopā ar māsīcu Rozāliju Slišāni ir Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa galvenās dziedātājas. 1986 kopā ar ansambli dziedājusi A.Krūmiņam. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.

Slišāne Rozālija (1912 Šķilbēnu Ančipova) - tautasdziesmu teicēja. Dzimusi piecu bērnu ģimenē. Trīs gadus mācījusies Baltinavas skolā. Dziesmas mantojusi no savas vecāsmātes Martas Šakinas. Kopā ar māsīcu Leontīni Slišāni ir Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa galvenās dziedātājas; ļoti spēcīga balss. 1986 A. Krūmiņš pierakstījis no viņas 17 melodiju. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.
Bibl.: Muktupāvela L. Rozālija Slišāne ir zvaigzne // Lauku Avīze. - 1995. - 19. dec. (Nr 101).

Smans Antons (Ontons) (1888 Kapiņi - ?) - tautasdziesmu teicējs. E. Melngailis 1931 no viņa pierakstījis 38 dziesmas, bet Vysu mežu izstaigōju melodiju 1951 izmantojis apdarē Sienabalss.

Smerle (Grobiņa?) - folkloras teicēja. Laba seno ieražu (īpaši bēru) un ar tām saistīto dziesmu pratēja. Jurjānu Andrejs 1891 pierakstījis un īpaši izcēlis viņas dziedātās bēru rotaļas. Viņas dēls, pasta darbinieks J. Smerlis iesūtījis LD 623 no mātes dzirdētās dziesmas.
Bibl.: Jurjānu Andrejs. Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Raksti. - R.,1980. - 118.lpp.

Sneibe (Puriņa) Zaiga (25. VIII 1949 Rīga) - muzikoloģe. Beigusi J. Mediņa Mūzikas vidusskolu (1970), LVK Kompozīcijas un mūzikas teorijas fakultātes Muzikoloģijas nodaļu (1975). No 1974 strādā LVK (vēlākajā LMA) par mācībspēku Mūzikas teorijas un Mūzikas vēstures katedrās, 1975-1978 - arī Jelgavas mūzikas vidusskolā. 1977-1980 bijusi Ļeņingradas konservatorijas neklātienes aspirante. 1978-1999 strādājusi LFK un piedalījusies folkloristu zinātniskajās ekspedīcijās.

Sperjānis (Vārnava ?) - folkloras teicējs. Neredzīgs. 1891 gadā Jurjānu Andrejs ieguvis no viņa gan dziesmu, gan instrumentālās mūzikas melodijas un spēlēšanas apstākļu aprakstus.
Bibl.: Jurjānu Andrejs. Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Raksti. -R., 1980. - 111. lpp.

Sproģis Jūlijs (25. IX 1887 Jelgava - 9. VI 1972 Rīga) - komponists, mūzikas folklorists, mūzikas kritiķis, vijolnieks. Parīzē Papildinājies vijoļspēles prasmē. Apbedīts Meža kapos.
30 gados strādājis LFK, vācis folkloru, ierakstījis skaņuplates. Sakārtojis krājumus Jāņu dziesmu melodijas (1941) (to ļoti kritizējis V. Dārziņš izdevumā Latvju Mēnešraksts 1944.- Nr. 5.- 391.-395.lpp.), un Senie mūzikas instrumenti (1943, signāleksemplārs).
Bibl.: LKV. - XX sēj. - 40147.-40248. sl.; Komponista J. Sproģa piemiņai // Literatūra un Māksla. - 1972. - Nr. 24.

Spuntele (dz. Tupese) Margrieta (18. V 1881 Nīcas Sukuši - 1970 Nīcas Zvejas Spunteļi) - tautasdziesmu teicēja. Dziedājusi 1931 E. Melngailim un 1961 Jānim Rozenbergam bagātīgu Nīcas seno balsu repertuāru. Piedalījusies 30. gadu filmā Nīcas kāzas precinieces lomā.

Stelbergs Voldemārs (1891 Drabeši - 25. IV 1940 Liepa) - mūzikas folklorists. Dzīvojis Ieriķu Upmaļos, mācījies vijoļspēli, speciālo mūzikas teoriju LK, zīmēšanu pie Eduarda Brencēna. Apbedīts Ķempju kapos.
Rakstu un mākslas kameras Tautas gara mantu sekcijas uzdevumā apceļojis Vidzemes vidieni un savācis ap 1300 tautasdziesmu un deju melodiju, etnogrāfiskos materiālus.
Bibl.: Graubiņš J. Voldemārs Štelbergs miris // Raksti un Māksla. - 1940. - Nr. 5. - 485.-486. lpp.

Strelēviča (dz. Janvars) Ieva (1879 Alsungas Bāliņi - ?) - folkloras teicēja. Dzimusi piecu bērnu ģimenē, skolā mācījusies 3 gadus, dziesmas apguvusi no tēva māsas Marijas Balavičas, kā arī talkās ejot. No 1908 dzīvojusi Alsungas Varkaļos. A. Krūmiņš 1948 pierakstījis no viņas garās suitu un citu novadu tautasdziesmas, ziņģes, daudz kāzu un citu novadu dziesmu tekstu.

Strelēviča Margrieta (1852 Vāne - ? Rīga) - tautasdziesmu teicēja. 1931. gadā Fridriha ielas nespējnieku patversmē Rīgā dziedājusi L.Galeniecei 19 un E. Melngailim 18 dažādu Kurzemes novadu dziesmas. 18 melodijas ieskaņotas fonogrāfa valcēs.

Stromberga (dz. Briskauskis) Līze (1876 Misa - ?) - tautasdziesmu teicēja. 1935 dziedājusi E. Melngailim dažas dziesmas ar senatnīgām melodijām, dažas - ar cittautu ietekmi.

Supe Baiba (1932 Baltinava) - tautasdziesmu teicēja, strādājusi padomju saimniecībā par grāmatvedi. Dzīvo Svilpovas sādžā. Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece.Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē. 1987 A. Krūmiņš pierakstījis no viņas 28 melodijas.

Supe (dz. Bondare) Otīlija (1939 Rekava) - tautasdziesmu teicēja, adītāja, bijusi slaucēja. Dziesmas mantojusi no mātes. 1986 dziedājusi A. Krūmiņam. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.

Šaicāne (dz. Kozlovska) Mihalīna (1912 Šķilbēni) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes, dzied otro balsi. No 1986 dziedājusi A. Krūmiņam. Dziedājums ieskaņots; uzņemta video lentē kopā ar citām Ilziņciema dziedātājām.

Šaicāne (dz. Bratuškina) Tekla (1912 Viļakas Keiši) - tautasdziesmu teicēja. Dzimusi 9 bērnu ģimenē,.skolā mācījusies 5 gadus. No 1933 dzīvo Ilziņciemā. Balss skanīga. No 1986 dziedājusi A. Krūmiņam senus balsus. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē kopā ar citām Ilziņciema dziedātājām.

Šakina (dz. Šaicāne) Margarita ( 13 III 1926 Viļakas Ilziņciems) - tautasdziesmu teicēja, audēja un adītāja. Dzimusi 7 bērnu ģimenē, skolā mācījusiesi 6 gadus. No 1966 dzīvojusi Rekavā, kopš 1986 - Ogrē. Dziesmas mantojusi no mātes un vecāsmātes, īpaši mīļas bāreņu dziesmas. No 16 gadu vecuma dziedājusi baznīcas korī; 1980 dibinājusi un vadījusi Rekavas etnogāfisko ansambli, kurā bijusi priekšdziedātāja.
Kopš 1986 melodijas pierakstījuši un ieskaņojuši A. Krūmiņš un Z. Sneibe. Dziedājums ieskaņots Latvijas radio; uzņemta videolentē, vairākkārt piedalījusies K.Barona dienu konferencēs gan viena, gan ar ansambli. Ogrē dzied etnogrāfiskajā ansamblī Artava.
Bibl.: Tautas teicēja Margarita Šakina // Sieviete. - 1990. -Nr. 1.- 4. vāks.

Ščemeļinska (dz. Bukša) Anna (17. II 1925 Šķilbēnu Pļešava) - tautasdziesmu teicēja. Strādājusi meliorācijā. Dziesmas mantojusi no mātes. Dziedājusi 1986 A.Krūmiņam un 1989 M. Boiko senus balsus. No 1986 galvenā teicēja Rekavas etnogrāfiskajā ansamblī. Prot raksturot žanrus, saskata tuvāko pagastu dziedātāju izpildījuma īpatnības. Piedalījusies Rodrigo Rikarda filmā Rūtoj saule, rūtoj bite.

Šmite (dz. Stērnieks) Marta (12. X 1919 Bērzpils Osā) - folkloras teicēja. Represēta - 13 gadus pavadījusi Noriļskā. Dziesmas mantojusi no mātes. Skolā mācījusies 6 gadus. Dzīvo Lubānā, piedalās Lubānas etnogrāfiskajā ansamblī. Kopā ar māsu Eleonoru Volkovu  dziedājusi B. Putniņai u.c. folkloristiem senos balsus. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.

Šmits Jānis (3. XII 1876 Rudbārži Bloku Pluiņi- ?) - skolotājs, tautasdziesmu vācējs. 1895 ieguvis tautskolotāja tiesības, strādājis par skolotāju dažādās Kurzemes vietās. Piedalījies 1905 gada revolūcijā, emigrējis uz Eiropu; no 1911 Kanādā, 1912 noorganizējis un diriģējis Vinipegas latviešu kori Kanādā, bijis angļu valodas skolotājs un Vinipegas krievu lasītavas vadītājs, studējis svešvalodas. 1917 ieradies Vladivostokā, kur strādājis par angļu valodas skolotāju. 1919 nonācis Latvijā, mācījis svešvalodas; no 1922 Angļu valodas institūta direktors. 1941 deportēts.
1896-1900 vācis tautasdziesmas Vecpilī, 1903-1905 Kalvenē. Viņa vākumu ļoti augstu novērtējis E. Melngailis, kurš apdarinājis vairākas Šmita vāktās dziesmas, piemēram, Ozolīti, zemzarīti.
Bibl.: LKV. - XXI sēj. - 41768.-41769. sl.; Ancītis V. Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos.- 3. sēj. - Saldus, 1996. - 136.-137.lpp.

Šmits K. T. (Lugaži ?) - tautasdziesmu vācējs. Pagaidām vienīgais zināmais tautasdziesmu vācējs J. Cimzes Dziesmu rotai. 1864-1865 Lugažos savācis 30 dziesmu. Populārākās - Ai, meitenītes, ai, zeltenītes, Puiši jāja pieguļā, Cekulaina zīle dzied. Vākumā atrodama arī dziesma Es, karāje aiziedams ar Pūt, vējiņi melodiju (Dziesmu rotā nav ievietota).

Šneidere Hermīne (22. XI 1900 Vērgale - 25. I 1992 turpat) - tautasdziesmu teicēja. Skolā mācījusies 3 gadus. Dzīvojusi savā jaunsaimniecībā Uzkalni. 1961 dziedājusi Vijai Briedei galvenokārt ziņģes, arī Kurzemes dienvidrietumdaļai īpatnēju godubalsu (sk. Grieta Beķere).

Šūtele (dz. Laiviņa) Marta (1903 Veļķi - 1990 Vecpiebalgas Ragāžas) - folkloras teicēja. Strādājusi par teļkopi. Mācījusies Grotūžu skolā 4 gadus. Grotūžu muižas barons Šēnfogels gribējis izskolot par dziedātāju, bet māte nav atļāvusi. Toties no 13 gadus vecuma dziedājusi korī tenoru grupā - spējusi pārdziedāt visus vīrus.
1954 Aldonim Kalniņam un no 1987 B. Putniņai dziedājusi savu dziesmu repertuāru: senas un jaunas cilmes melodijas. Dziedājums ieskaņots skaņu platē, filmēta, uzņemta videolentē. Piedalījusies 1988 K.Barona dienas konferences koncertā.
Bibl.: Tautas teicēja Marta Šūtele // Sieviete. - 1990. - Nr.11.- 4. vāks; Putniņa B. Martas Šūteles dziesmu tīne // Dabas un vēstures kalendārs 1993. - R., 1992. - 189. - 192. lpp.

Tomsons Teodors (5. IX 1904 Tūja - VII 1992) - pedagogs, diriģents, komponists. Lai savāktu vienkop ziņas un atziņas, kuras ieguvis folkloras pedagoga darbā un mācoties no Jēkaba Graubiņa, Luda Bērziņa, Jēkaba Vītoliņa pētījumiem, sarakstījis grāmatu Par Latviešu tautasdziesmu (R., 1983), kurā teorētiski un pēc tematiskajām grupām apcerējis publicētās tautasdziesmu melodijas.

Treilībs Ernests (25. X 1883 Rāvas Kalna Leiši - 25. VI 1977 Aistere) - tautasdziesmu teicējs, vijolnieks. Bijis pagasta vecākais. 1949 represēts. Skolā mācījies 4 gadus pie Andreja Jansona, kurš iemācījis notis un vijoļspēles pamatus. Dziesmas mantojis no mātes Kristīnes Treilības (LD no viņas 126 dziesmas). Apbedīts Rāvas kapos.
Vadījis kori un orķestri. 1961 dziedājis R. Jermakam dažādas tautasdziesmas, ļoti daudz godubalsu variantu; spēlējis deju melodijas, piedalījies folkloristu zinātniskās ekspedīcijas noslēguma sesijā.

Uksele Mariņķe (1875 Sventāja - ? Palangas Paliepģire) - tautasdziesmu teicēja. E. Melngailis bijis pie viņas vairākkārt un pierakstījis senos Rucavas balsus un daudz tekstu. E. Melngaiļa materiālos atrodamas arī viņas fotogrāfijas. Piedalījusies etnogrāfiskos koncertos Rīgā, Konservatorijā 1932. gada 13. un 14. aprīlī, foto ar Ukseļu Mariņķi koncerta dalībnieku vidū publicēts "Jaunāko Ziņu" 1932. gada 81. numurā.

Uldriķe Maiga (1870 Bārta -?) - tautasdziesmu teicēja. Kopā ar māsu Ievu Kairi 1927 dziedājušas  senos Bārtas balsus.

Ulmane Late (1846 Aizupe - ? Rīga) - tautasdziesmu teicēja. 1931 Frīdriha ielas nespējnieku patversmē Rīgā dziedājusi E. Melngailim dažādas dziesmas ar senatnīgām melodijām, no kurām dažas šķiet līdzīgas Rucavas balsiem.

Ulmanis Tenis (13. IV 1869 Burtnieku Kumpji - ?) - teicējs, skolotājs, sabiedrisks darbinieks. 1890 beidzis Baltijas Skolotāju semināru. Strādājis par skolotāju Ēvelē un Matīšos, Valmierā mācījis dziedāšanu (1913-1917); vēlāk lauksaimnieks.
Dziedājis E. Melngailim un A. Salakam. Dziesmas Uz Populi saule lēca melodijai A. Salaks sabalsojot pievienoja tekstu Mazs bij tēva novadiņis, ar kuru tā kļuva populāra visā Latvijā.

Urtāne (dz. Pozdņaka) Veronika (4. IV 1889 Mērdzene Pušmucovas Lōči - 10.VI 1965 Rīga) - tautasdziesmu teicēja. Skolā nav gājusi, bet lasīt un rakstīt pratusi. Apbedīta Rīgā Miķeļa kapos. Repertuāru ar daudziem senajiem balsiem pierakstījis un ieskaņojis dēls arheologs Vladislavs Urtāns. Dziedājums ieskaņots skaņuplatē.

Vaivars (agrāk Kohs) Juris (25. IV 1901 ? - 5.VIII 1992 Nīcas Puķītes) - folkloras vācējs. Daiļdārznieks. Dzīvodams Griķu Bļodās, 1926-1929 Kuldīgas apkārtnē vācis tautasdziesmu tekstus un melodijas (galvenokārt jaunākas cilmes), ziņģes, citus folkloras žanrus; aprakstījis arheoloģiskos savrupatradumus un etnogrāfiskus novērojumus.

Valdmane Lizbete (2. V 1902 Tāši) - folkloras teicēja. Dzīvojusi Tāšu Akmeņos. 1961 R. Jermaks pierakstījis no viņas ap 70 tautasdziesmu un ziņģu melodiju.

Valtere (dz. Kīlipa) Milda (15. VII 1915 Liepnas Dakti - 18. V 2004) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no mātes, 4 gadus mācījusies Purnavas skolā. No 1935. dzīvojusi Rīgā, vēlāk Ogrē. Dziedājusi kopā ar māsu Ertu Reiznieci un māsīcu Hertu Zicāni , no 1980. dziedājusi folkloras kopā Skandinieki . Pratusi daudz seno balsu - kāzu, talku, "pļesku". Dziedājums ieskaņots; filmēta.

Vilcāne Klementīne (1869 Bērzgale -?) - tautasdziesmu teicēja. E. Melngailis harmonizējis viņas dziedāto Pasceišu tāvam, pasceišu mātei.

Vilciņa Late (1883 Gaiķi -?) - tautasdziesmu teicēja. Skolā mācījusies 3 gadus., Dziesmas mantojusi no mātes mātes, kopš agras jaunības invalīde, vecumā - neredzīga.
1957 Kuldīgas Ievkalnu ciema invalīdu patversmē dziedājusi Aldonim Kalniņam un Almai Ancelānei tautasdziesmas ar melodijām, kuras cilmes ziņā pajaunas, taču ar variantiem, kādi sastopami Jurjānu Andreja materiālos.

Vizbulis Roberts (14. VI 1881 Dobeles Sūņi - ?) - estrādes dziedātājs, tautasdziesmu, ziņģu, kupleju vācējs un teicējs. Piecpadsmit viņa dziedātās tautasdziesmas Alfrēds Kalniņš apdarinājis vienai balsij ar klavierēm Alfrēds Kalniņš. Pazīstamas E. Melngaiļa apdares korim viņa dziedātām dziesmām: Kade pārnāksi, bāleliņ, Meita sēde kuražās. Nav pierādīts dažkārt izteiktais apgalvojums, ka R. Vizbuļa dziedātās būtu lībiešu dziesmas, vismaz to tekstos ir Zemgalei raksturīga leksika.
Bibl.: LBV. - 536. lpp.

Vītola Maija (? Lejasciems) - tautasdziesmu teicēja. 1891 Jurjānu Andrejs pierakstījis no viņas 25 interesantas melodijas, "to starpā jo ievērojamas kūlēju dziesmas, ganu dziesmas, vienam un pulkā dziedot, līgo, kāzu, ecētāju dziesmas, bet it sevišķi Ziemas svētku un Lieldienu dziesmas.".
Bibl.: Jurjānu Andrejs. Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Raksti. - R., 1980. - 104. lpp.

Vītoliņš Jēkabs (5.VIII 1898 Sarkaņu Bākšāni - 9.IX 1977 Rīga) - mūzikas zinātnieks, folklorists. Beidzis LK Kompozīcijas un mūzikas teorijas nodaļu (1924), papildinājies Vīnes universitātē (1929, 1931) un Sorbonas universitātē (1937). 1922-1938 dziedāšanas un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzējs, kora vadītājs Rīgas Skolotāju institūtā. 1938-1944 un 1945-1962 LVK Mūzikas vēstures katedras profesora vietas izpildītājs. 1947-1977 LZA Folkloras institūta (vēlāk Valodas un literatūras institūta Folkloras sektors) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. Apbedīts Meža kapos.
Strādādams latviešu folkloristikā, sakārtojis sērijas Latviešu tautas mūzikas 5 sējumus, arī krājumu Cīņas dziesmas. Zinātniskajos darbos visvairāk apcerējis tautas dzejas un melodikas vienotību, savus atzinumus balstot uz Liepājas apkārtnes dziesmu materiālu. Bija ievērojams pasaules mūzikas (Mūzikas vēsture, 1937; Rihards Vāgners, 1930 u.c.) un latviešu mūzikas popularizētājs (daudz krājumu, lekciju ciklu, to skaitā arī par tautasdziesmu latviešu profesionālājā mūzikā.).
Galvenās publikācijas: Par teksta un melodijas vienotību latviešu tautasdziesmās. // LPSR ZA Etnogrāfijas un folkloras institūta raksti. - 1953. - Nr.2. - 71.-93. lpp.; Par dažām latviešu tautas mūzikas iezīmēm ( Pēc Liepājas novada tautas mūzikas materiāliem) // Latviešu mūzika. - R., 1958.- 27.-86. lpp.; Liepājas novada gadskārtu ieražu dziesmu meldijas // LPSR ZA Valodas un literatūras insitūta raksti. - R., 1959. - Nr. 11. - 339.-394. lpp.; Tautas dziesma Latviešu mūzikā.- R., 1970. - 173 lpp.; Latviešu mūzikas vēsture. - R., 1972. - 1. sēj. 404 lpp. (Līdzaut. L. Krasinska. : Priekšvārds, 3.-6. lpp.; Tautas mūzika, 7.-67. lpp.; Vēsturiskās ziņas par latviešu tautas mūziku, 68.-84. lpp.; Jurjānu Andrejs, 226. - 249. lpp.
Bibl.: LPSR ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūta Folkloras sektora zinātnisko līdzstrādnieku publikāciju rādītājs (1945.-1974.). Sast. V. Greble Latviešu folklora: Žanri, stils.- R., 1977. - 281.-286. lpp.; Putniņa B. Vītoliņš blakus Vītolam // Literatūra un Māksla. - 1998. -6.-14. aug.

Vītols Jāzeps (26. VII 1863 Valmiera - 24. IV 1948 Lībeka) - komponists, tautasdziesmu vācējs. Beidzis Pēterburgas konservatorijas kompozīcijas klasi (1886), turpat pedagogs (1886-1918, no 1901 profesors, no 1908 kompozīcijas klases vadītājs). Latvijas Konservatorijas dibinātājs, rektors (1919-1935, 1937-1944), kompozīcijas pedagogs. Pārapbedīts Meža kapos.
1891 vasarā, pavadījis Jurjānu Andreju no Rīgas līdz Krustpilij, palicis Krustpilī un savācis 107 melodijas. Jurjānu Andrejs tās izmantojis Latvju tautas mūzikas materiālos, visvairāk 6. grāmatā. J. Vītola tautasdziesmu apdaru (ievērojamākais krājums - 200 Latviešu tautas dziesmas balsij ar klavierēm) harmoniskā valoda būtiski neatšķiras no oriģināldarbu valodas, kaut gan jāatzīst, ka dažām senākajām melodijām, piemēram, gavilēšanai, šāds harmonizējums nav vispiemērotākais (sk. Jurjānu Andrejs).
Bibl.: Grāvītis O. Jāzeps Vītols un latviešu tautas dziesma. - R.,1958.

Vjatere Anna (1902 Dagda - ?) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvojusi Dagdas Skudraku sādžā. 1960 A. Krūmiņš pierakstījis no viņas ap 12 melodijas.

Vīgners Ernests (Vīgneru Ernests, pseid. Līgošu Iernsts; 19. I 1850 Kuldīgas pag. - 25. V 1933 Rīga) - kordiriģents, komponists, folkloras vācējs. Beidzis Maskavas konservatoriju (1879,1898). Mūzikas pedagogs un diriģents Maskavā, Viļņā, Rīgā, Liepājā; Rīgā 1920-1933. 1920 dibinājis Fonoloģijas institūtu, bijis tā vadītājs. Apbedīts Meža kapos.
1869 apceļojis Kurzemi, vākdams tautasdziesmas. 1873-1874 krājumā Latvija publicēja to harmonizējumus. No harmonizētajām dziesmām populāra kļuva dziesmu svētkos vairākkārt dziedātā Pūt, vējiņi. 1888 apceļoja ne tikai Kurzemi, bet arī Zemgali un Vidzemi, vairāk uzmanības pievērsdams senākajiem balsiem, vākdams arī etnogrāfijas materiālus. Kādu Aizputes apkārtnē pierakstītu godubalsu Vīgnera vadībā izmantoja, apdziedoties 3. vispārīgajos dziesmu svētkos.
No tautasdziesmu harmonizējumiem populāras kļuvušas Strauja upe un līgo dziesmas.
Bibl.: Goluba G. Vīgneru Ernests. - R.,1981.

Volkova (dz. Stērnieks) Eleonora (21. VI 1923 Bērzpils Osa) - tautasdziesmu teicēja. Represēta - 13 gadus pavadījusi Noriļskā. Dziesmas mantojusi no mātes. Beigusi Bērzpils pamatskolu un Domopoles lauksaimniecības skolu. Dzīvo Rēzeknē. Kopā ar māsu Martu Šmiti dziedājusi senos balsus. Dziedājums ieskaņots; uzņemta videolentē.

Vosilāne Juļa (1871 Zvirgzdene - ?) - tautasdziesmu teicēja. Dziedot kopā ar citām Zvirgzdenes dziedātājām, parasti dziedājusi zemāko balsi, kas bieži vien ir galvenā melodija. E. Melngailis apdarinājis viņas dziedāto Lieldienu balsu.

Zarāne Veronika (1890 Kalupe - ? Aglona) - tautasdziesmu teicēja. Dzīvojusi Jasmuižā, Aglonā. 1959 A. Krūmiņš pierakstījis no viņas ap 20 dziesmu melodiju.

Zeltleja Jānis (17.X 1878 Alsungas Sūniņu būda - ? turpat) - folkloras teicējs. Dzīvojis Alsungas Antiņos. Skolā nav gājis; rakstīt iemācījies 50 gadu vecumā. Dziesmas apguvis no apkārtējiem suitiem, jo viņa jaunībā dziedājuši no rīta līdz vakaram. 1948 dziedājis A. Krūmiņam daudz suitu melodiju.

Zitāne Herta (14. I 1919 Liepnas Dakti) - tautasdziesmu teicēja. Dziesmas mantojusi no savas ģimenes un apkārtnes cilvēkiem. Četrus gadus mācījusies Kudinavas skolā. Kopš 1970. gada dzīvo Rīgā. No 1980 kopā ar savām māsīcām Ertu Reiznieci un Mildu Valteri dzied folkloras kopā Skandinieki. Labi prot senos godu, talku un "pļesku" balsus. Dziedājums ieskaņots; filmēta.

Zuiča Broņislava (1906 pie Rēzeknes - ?) - tautasdziesmu teicēja. Populāra ir viņas dziedātā un E. Melngaiļa apdarinātā Atīt vīna bolta vīšņa.

Žagare (dz. Asare) Made (7. X 1862 Sinoles Dauguļi - 24. II 1955 Lizuma Kalaņģi) - folkloras teicēja. Dziesmas mantojusi no ģimenes un apkārtējiem cilvēkiem. Skolā mācījusies 2 gadus. 1924-1954 no viņas vairākkārt pierakstīti folkloras materiāli (to darījusi arī mazmeita). Repertuārā senie godubalsi, līgotnes. 1954 meitai piepalīdzot dziedājusi A. Krūmiņam un citiem folkloristiem.
Bibl.: Greble V. Pieminot izcilu folkloras teicēju // Literatūra un Māksla.- 1955.- 20. marts (Nr. 12).


IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI

LBV - Latviešu biogrāfiskā vārdnīca, Es viņu pazīstu! R.,1939.
LD - Barons K. Visendorfs H. Latvju dainas. I sēj.- Jelgava,1894.; II-VI sēj.- Pēterburga, 1903.-1915.
LE - Latvju enciklopēdija - 1962-1982. Galv. red. Edgars Andersons. - Amerikas Latv Apv. Latviešu institūts , 1983.
LFK - Latviešu folkloras krātuve, pašlaik LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta struktūrvienība
LK - Latvijas Konservatorija
LKM - Latviešu komponisti un muzikologi. - R., 1989.
LKV - Latviešu konversacijas vārdnīca.- R., 1927 -1940.
LLD - Latviešu literatūras darbinieki- R., 1965.
LMA - Latvijas Mūzikas akadēmija
LMFM - Melngailis E. Latviešu mūzikas folkloras materiāli.-R., 1951-1953.- 1.-3. sēj.
LRB - Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- R.,1992
LVK - Latvijas Valsts konservatorija
LZA - Latvijas Zinātņu akadēmija
LZAV - Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. - A.