|
Šķirklis |
Avots |
Skaidrojums |
|
Antrimpus |
Stenders 1783 |
Jūras dievs. skat. Trimpus |
|
auseklis |
Stenders 1761 |
rītazvaigzne |
|
Auskuts |
Stenders 1783 |
Dievs par slimību un veselību, kuram nesa upurus cilvēku un lopu sērgu gadījmā (skat. Zobari). Viņa vārds nozīmē tik kā Avsskuttis, 'aitu cirpējs', no avs un skust. Bija tad noderīgs, kad kāda avs no rīta ar noēstu un bez vilnas muguru tika atrasta, kuru tad māņticīgie latvieši par sērgas pie cilvēkiem un lopiem pazīmi uzskatīja. Es pats atceros vienu tādu aitu sērgu agrākos laikos, kas izplatījās visai plaši. |
|
Auskuts |
Lange 1773 |
Latviešu un prūšu elka dievs (Abgott), kas valda pār veselību un slimību un kam sērgu laikā tiek nesti upuri |
|
Austruma zemme |
Stenders 1783 |
Austrumzeme, no kuras paceļas saule, un kura Prūsijai, Kurzemei un Livonijai ir lielā Krievija, pie pagāniskiem latviešiem tika augstu vērtēta un uzskatīta par svētu zemi, no kuras, iespējams, viņu pirmais augstais priesteris nācis. (skat Krīve). Īpaši viņi stāstīja (fabulirten) par sudraba, zelta un dimanta zirgiem no šās zemes. |
|
Bērstūķi |
Stenders 1783 |
Rūķīši (Kobolde) jeb tā saucamie pazemieši (Untererdschens), ne lielāki par maziem bērniem no bērns un stūķe 'autiņu kūniņa' (Windelpüpchen. No tiem vēl pie bara (Pöbel) daudzi piedzīvojumi stāstīti. |
|
Bluķķu vakkars |
Stenders 1783 |
Vakars mūsu ziemsvētku laikā, kurā kādreiz ar rīšanu, žūpošanu un lēkšanu (Fressen, Saufen un Springen) tika bluķis kā grūtību (Müseligkeit) simbols (Sinnbild) apkārt vilkts un tad visbeidzot kā visu smago vasaras un rudens darbu nobeiguma zīme ar smieklīgiem svētkiem (lächerlichen Feyerlichkeiten) sadedzināts. |
|
Brēkiņa |
Stenders 1783 |
Bļāvēja, bija mājās kāda veca (Fummel), kas kā mājas čūsku un krupju sargātāja katram pienācējam uzkliedza, lai tas nevarētu viņu Pienu mātes samīt |
|
Brēkiņa |
Lange 1773 |
mājas čūsku un krupju sargātāja, kas tos sauc par Pienamātes un pierauga, lai nācēji tos nesamin |
|
Burvis |
Stenders 1783 |
Burvis, kas ar pašu velnu (leibhaften – iemiesots) bija saziņā un tā mākslas prata, kādēļ no burvja ļaudis baidījās. |
|
Ciemnieks |
Stenders 1783 |
Saimes ļaužu saimniecības dievs, bija mājas elks, kas valda pār lopiem un sīklopiem. (No ciems 'ein Dorf', kas no atsevišķām sētām sastāv.) Viņu sauca arī Mājas kungs (skat. iepriekš). Viņam rudenī nesa ziedojumus no jauniem lopiem un sīklopiem. |
|
Ciemnieks |
Lange 1773 |
agrākos laikos saimniecības dievs, mājas elks, kā Mājas kungs |
|
Čūskas |
Stenders 1783 |
Hausschlangen (=), ko ļaudis svētas turēja un tām mājās ziedoja, t.i., tās ar pienu baroja. |
|
Dēkla |
Stenders 1783 |
Zīdaiņu dieviete un mazu bērnu (Wiegenkinder) kopēja, kurai tiem miers un izdošanās jādod. No dēt 'likt, gaidīt, kopt', it īpaši puppi dēt 'dot krūti zīst'. |
|
Dēkla / Dievekle |
Lange 1773 |
Pagānisko latviešu dzemdētāju un viņu zīdaiņu elkadieviete |
|
Dieva dienas |
Stenders 1761 |
Skat. Mēnes, Wella arī zemlika mēness |
|
Dievs |
Stenders 1783 |
Veco latviešu dievs, kas pie viņiem arī, kad tikās ar mirušiem, saucās Vels, kamēr Dieva dienas un Veļļi (no Vels – 'mirušo dieva dienas') pie viņiem bija viens un tas pats. Vārds Dievs te nenāk no latīņu Deus, drīzāk no latviešu devejs, saīsinoties (contracte) dievs.Šis dievs pēc pagānisko latviešu mitoloģijas bija precējies, tam bija bērni un saimniecība. Tādēļ varam dzirdēt vecās latviešu bardu dziesmās (bardischen Liedern) daudz par Dieva dēli, Dieva zirgi, Dieva vērši un Dieva putni |
|
Dievs |
Stenders 1761 |
Gott (=) |
|
Dievs |
Lange 1773 |
Gott (=) |
|
Diza / Diža |
Stenders 1783 |
Augļu un labas augšanas dieviete. No dižs 'labi izaudzis' |
|
Diza / Diža |
Lange 1773 |
Ziemeļu Cerera, no kuras tie labu augļu augšanu gaidīja |
|
Drebkuls |
Stenders 1783 |
Zemestrīču dievs, kas nabaga zemi tik stipri per/kuļ, ka viss dreb. No drebēt un kult. |
|
Drebkuls |
Lange 1773 |
Ziemeļu zemestrīču dievs |
|
Gabgauja |
Lange 1773 |
Latviešu bagātības dieviete |
|
Gardēts |
Stenders 1783 |
Dievs par vēju un laika apstākļiem, kuru īpaši piesauc piekrastes zvejnieki. G. ir tikai Gārd-ēdis, kas gardumus ēd, kādēļ arī zivis piesauc. (No gards un ēst, praeteritum ēdis.) |
|
Gars |
Lange 1773 |
siltais gaiss no pirts; garu laiks – visu dvēseļu diena |
|
Jods |
Stenders 1783 |
Lauka vai meža velns, spoks (Feldteufel, Waldteufel, Gespenst). Daudzskaitlī nozīmē Jodi gaisa garus (Luftgeister) un mirušo dvēseles. Vēl tagad daži latvieši, redzot plīvojošu ziemeļblāzmu, saka: “Jodi kaujās”, un tā kā tie tiek ar bailēm uzskatīti, tad tos sauc arī baigi, kas kaujās. Vēl daži to paskaidro: “Kaŗŗu ļaužu dvēseles kaujās.” |
|
Jōds |
Lange 1773 |
Meža velns (Waldteufel) |
|
Jōgi |
Lange 1773 |
Ziemeļblāzma |
|
Jummals |
Stenders 1783 |
Debesu dievs. Vēl tagad igauņu valodā Jummal nozīmē 'dievs', tāpat arī debesis. |
|
jummis |
Stenders 1761 |
1) dubults rieksts ar diviem kodoliem; 2) atkarena āda uz zirga pieres |
|
Jummis / Jummitis |
Lange 1773 |
Dubults auglis, piemēram, divi viens otrā ieauguši rieksti, āboli u.c. |
|
Juppis |
Stenders 1783 |
Nozīmē tieši velnu (Teufel). |
|
juppis |
Stenders 1761 |
Teufel (=) |
|
Kaņņu rauģis |
Stenders 1783 |
Kaņņu rauģis un Sāls pūšļotājs bija alus pareģis (Bierprophet), kas ņēma vienu sauju sāls, to appūta un apmurmināja (bemurmelte), tad to alus kannā ar vāku iemeta un no putām apslēptas lietas, īpaši nozaudētu mantu sakarā, lai tās atrastu, muļķa ļaudīm iztēloja. Vēl tagad māņticīgi latvieši tiem tic. Vai tas padara mūsu kafijas pareģes (Kaffeeprophetinnen) labākas? |
|
Ķēms |
Stenders 1783 |
Kāda mirušā parādība (Erscheinung), par kādām pirmie latvieši (die ersten Letten) daudz pļāpāja (fabulirten). Mūsdienās tā sauc tikai kādu spoku vai poltergeistu, kas īpaši rijās, klētīs un pagrabos spokojas un tiem, kas tam pienāk tuvu, kaklu apgrieza (den Hals umdrehe). Kas domā par blēņu jokiem (Schelmereyen), bieži vien stāsta kādus briesmīgus pastāstus (Gerede – 'tenkas') par tiem. |
|
Ķēms |
Lange 1773 |
Spoks (das Gespenst) |
|
Krīve |
Stenders 1783 |
Pagānisko prūšu, kūru un līvu augstākais priesteris jeb pāvests, kam bija sēdeklis zem ozola Rumovē Prūsijā. Domājams viņš ir bijis krievu izcelsmes (Russischer Nation) no svētās rītu zemes (Morgenland). Tad Krievs, jeb, kā tas Augšlauces valodā (Oberlauzischen) tiek izrunāts, Krīvs latviešu valodā tiek saukts krievs (ein Russe). |
|
Krīvs |
Lange 1773 |
(kuru vēlākie latvieši izrunā 'krievs') bija pagānisko latviešu pāvests, kam bija sēdeklis (residirte) Romovā, bija tāpat savi kardināli, kurus sauca Vaideloti |
|
Kūma / Kōma |
Stenders 1783 |
Pagānisko latviešu rīšanas dievs (Freßgott). Daži vēlas to no latīņiem un viņu Comus atvasināt (herleiten – šurp vest). Es to turu vairāk par pašu latviešu izcelsmes no kaums, kaims 'kaimiņš', no kā arī kaimiņš cēlies, kuru kā tādu pārējie arī uzņem. Vēl šodien bērna tēvs sasauc no apkārtnes (Nachbarschaft) kopā ielūgtus kūmas (gebetene Gevattern) kūmi un vēl vairāk kaumi, kuri tad tika labi mieloti (braf traktirt werden). |
|
Kūma / kōma |
Lange 1773 |
Pagānisko latviešu rīšanas dievs (Freßgott) |
|
Kurciemi/ Kurcumi |
Stenders 1783 |
Pagānisko latviešu žūpošanas svētki pavasarī, kad viņi no ciema uz ciemu skrēja un daudz trača (Spektackel) taisīja. (No kur ciemi – kur tikai ciemi ir.) Tās bija it kā viņu karnevāla izpriecas. |
|
Labdaris |
Stenders 1783 |
Laba darītājs, svētītājs (Segensprecher), kas ar burvību formulām un citām blēdībām/acu apmānīšanu (Gauckeleyen) izlikās padomu dodam un lopus un cilvēkus ārstējam, un kad tāds slavā nonāca, no tālienes tika apmeklēts, un viņam bija liels pieplūdums (Zulauf).Vēl tagad ir tādi āksti (Narren). |
|
Laima |
Stenders 1783 |
Likteņa dieviete, kas bērnam pie dzimšanas palagu/autiņu paklāja un vienlaikus laimi noteica (Glück bestimmte).Tā tika īpaši no dzemdētājām piesaukta. Vēl tagad sauc laima laimi vai likteni un dažās latviešu dziesmās viņa tiek Laima māmiņa 'laimes māte' jeb dieviete saukta. |
|
Laima / Laime |
Lange 1773 |
Pagāniskā dzemdēšanas dieve (Geburtsgottin). Viņa skaitījās arī zināms liktenis [Sie zielten dabei auf ein gewißes Fatum], tāpēc ka šī dieviete katram bērnam piedzimstot autiņu paklāj, lai tas tiktu pacelts, no tā vēl tagad šāds izteiciens tiek lietots: laimes likkums ’das Schicksal’. |
|
Laime/Laima |
Stenders 1761 |
Laime, liktenis. Pie pagāniskiem latviešiem L. bijusi laimes dieve, kas dzemdētājām paklājusi palagu. |
|
Lapsa kūmiņa |
Stenders 1783 |
Kūma (Gevatter) lapsa un Vilks znōts (Schwager) ir seno latviešu fabulu/pasaku (Fabeln) paliekas, pēc kurām zvēri kādreiz runājuši. Vēl tagad tam tic neapgaismoti (unausgeklärte) latvieši. |
|
Lauma |
Stenders 1783 |
Zemes dieviete, kas pār zemi valdīja, kurai vakars pirms piektdienas, kuru piekts vakars sauca, tika svētīts, kad neviena meita (Mädgen) nedrīkstēja vērpt. Īpaši viņai vara bijusi par lietu un krusu. Mūsdienās lauma ir tikai ragana. |
|
Lauma |
Lange 1773 |
pagānisko latviešu zemes dieviete, tā valdīja pār zemi, zemē bija Zemes māte no tām viņi vēl tagad prasa, pa jokam, kad kas zemē iegrimis vai pazudis ir. |
|
Lietons |
Stenders 1783 |
Der Alp oder Mahr (=; 'lietuvēns'), jājējs gars/spoks (Rittergeist), kas kā smags maiss uzmetas un naktīs meitas (Mädgens) un zirgus jāj, tā ka tie sasvīst. Tas varējis pat pa atslēgas caurumu ielīst. Vēl tagad tam tic muļķa pūlis (dumme Pöbel). |
|
Lietons/ Lietovens |
Lange 1773 |
der Mahr (=) |
|
Līgo |
Stenders 1783 |
Jautrības dievs, kuram gandrīz visas ziemeļu tautas, pie sakurtas uguns Cupido svētkos, t.i, mūsu Jāņu nakts laikā dziesmas dziedāja. Vēl tagad līgōt nozīmē līksmoties. |
|
Līgo |
Lange 1773 |
Prieka svētki, ar kuriem tie savu pagānisko Cupido svinēja |
|
līgot |
Stenders 1761 |
Dziedāt Jāņu dziesmas |
|
Liksta |
Stenders 1783 |
Slikts zvaigžņu stāvoklis un briesmīgas parādības debesīs, tur pieder blakus saules un mēneši (Nebensonnen, Nebenmonden), augstāks starojums par sauli, pirmām kārtām komētas, no kā viņi daudz ļauna pareģo (prophezeyen). Vēl tagad sauc liksta fatālu likteni (fatales Schicksal), tāpat briesmas. |
|
Liktens |
Stenders 1783 |
Fatum (=). Ciktāl pie seniem latviešiem filozofijas māksla pastāvējusi, tik šis jēdziens kā pamatdaļa tajā bijis. Vēl līdz šai dienai latvieši no tā ir gluži pārņemti (ganz eingenommen). Cik bieži dzirdams no viņiem: tas jau bija viņņam likts '. |
|
Lulķis |
Stenders 1783 |
Pagānisko latviešu spiritus familiaris. Tagad tas nozīmē izlutinātu memmīti (Mutterkalb). (No lullōt 'izlutināt', 'lutināt'.) |
|
Maitašana |
Stenders 1783 |
Tiklab Saules maitašana 'Saules bojāšana' kā arī Mēnes maitašana 'Mēness bojāšana'. Par tādu pagāniskie latvieši uzskatīja katru saules un mēness aptumsumu un pierakstīja to pūķiem, čūskām un raganām, par ko tie par mīļo sauli vai mīļo mēnesi bija ļoti apbēdināti. (No maitāt 'gluži iznīcināt', kas nāk no maita) Vēl tagad tā sauc saules un mēness aptumsumu. |
|
Mājas kungs |
Stenders 1783 |
der Hausherr(=), ar kuru sensenos laikos (uralter Zeiten) nevis mājas kungs jeb saimnieks, bet gan mājas elks tika saprasts. (skat. Ciemnieks) |
|
Mājas kungs |
Lange 1773 |
olim, mājas elks |
|
Māņi |
Stenders 1783 |
Spoki, kas daudz māņu un maldu sagādā un veido. Ja arī tas labi ar latīņiem un viņu manes, mirušo gari, saskan, tad tomēr tas nav latīniskas, bet gan latviskas izcelsmes. Vēl tagad par māņiem sauc fantāzijas, maldus. (No mānīt 'apmuļķot, nerrot'.) |
|
Māre / Māra |
Stenders 1761 |
Maria (=) |
|
Mārkopols |
Stenders 1783 |
Dižciltīgo (Vornehmen) un bagāto dievs, kuŗŗu mārkas pilnas 'kuru linu mārki pilni ir', kam liela bagātība no liniem, ko viņiem šis dievs iedevis. (mārks 'linu mārks', no mārkt mērkt vietā 'iemērkt' un polns pilns vietā 'pilns'.) |
|
Māte (Dārza, Jūŗas, Lauka, Meža, Puķķu, Ugguns, Ūdens, Vēja) |
Stenders 1783 |
Mutter, tā sauc katru dievieti. Kā: [..] |
|
Māte (Meža, Ugguns, Ūdens, Mēslu) |
Lange 1773 |
Pagānu laikos visu dieviešu vārds |
|
Mēnes |
Stenders 1761 |
der Mond (=) |
|
Mēnes |
Lange 1773 |
der Mond (=) |
|
Mēnesnitis |
Lange 1773 |
Mēness gaisma (Mondlicht) |
|
Mēness |
Stenders 1783 |
der Mond; saules ģimenes dzīvesbiedrs, ar kuru tas pirmās zvaigznes radīja. Tā kā tas saulei neuzticīgs bija un rīta zvaigznei iemīļoto līgavu nolaupīja, tad saule to ar asu zobenu sacirta, tā ka tas tagad mēness fāzēs (Mondvierteln) redzams. |
|
Mēslu bāba |
Stenders 1783 |
Saslauku (des Auskehrnisses) dieviete, kurai mājas mātes mēslu namiņu (Misthäuslein) dārzā turēja. (No mēsli 'saslaukas' un bāba 'veca sieva'.) |
|
mēslu Babbe / Māte |
Lange 1773 |
ir viena veca sieva, kas saslaukas savāc kopā zem kāda koka. |
|
Meža dievs |
Stenders 1783 |
Waldgott, meža vīrs, meža lunķis 'meža laupītājs' (Waldräuber). Ar šiem goda vārdiem (Ehrentitteln) tika vilks elkdieviski (abgöttisch) godāts. |
|
Meža māte |
Stenders 1761 |
Meža dieviete |
|
meža Māte |
Lange 1773 |
war ich weiß nicht was Vēl tagad viņi ar to apzīmē vanagu. |
|
Meža tēvs |
Stenders 1761 |
Meža dievs |
|
meža vīrs / Dievs |
Lange 1773 |
Šie agrāk bija vārdi, kuros tie vilku godāja. |
|
Milzeņu kauli |
Stenders 1783 |
Riesenknochen (=), un milzu kapi 'Riesengräber'. Latvieši rāda dažādās vietās tādus pakalnus, kur esot milži paglabāti. Viņiem arī ir nostāsti par vareniem milžiem līdzīgi vecfranču (eben solche altfränkische Ueberlieferungen), kā citām tautām. |
|
Milzu kapi |
Stenders 1783 |
skat. Milzeņu kauli |
|
Murgi |
Stenders 1783 |
bija arī gaisa gari un mirušo dvēseles, kas kāvās ziemeļblāzmā. Te pieder viss, kas iepriekš par Jōgi teikts. Citādi par murgiem sauc stingri ņemot (eigentlich) fantāzijas un ainas ko redz karsonī (Hitzkrankheit). |
|
Nelabbajs |
Stenders 1783 |
der Böse (=), ar ko latvieši saprot velnu (Teufel), kad negrib to nosaukt. |
|
Okkupiernis |
Stenders 1783 |
Pagānisko līvu un latviešu vētru un vēju dievs, no kura pieres tie nāk no debesīm uz zemi. (No ōka auka vietā un piere.) |
|
Okkupiernis |
Lange 1773 |
Pagānisko līvu un latviešu debesu un zemes dievs, no viņa pieres it kā vētras un vēji nākuši no debesīm uz zemi. Iespējams ir tas pats, ko pagāniskie prūši par Potrimpu sauca. |
|
Pekkols |
Stenders 1783 |
Gaisa garu, elles un tumsas/aptumsumu dievs (No pekle 'elle'.) |
|
Pelvīks |
Stenders 1783 |
Ūdeņu un purvāju dievs, kas visu līdz iegrimšanai atmiekšķē (alles bis zum Einsinken erweichet). It kā Peldvīks, līdz peldēšanai mīksts (weich). (No peldēt un vīksts, vīks 'mīksts, lokans, padevīgs.) |
|
Pelvīks |
Lange 1773 |
Pagānisko latviešu Portunus jeb ūdeņu un purvāju dievs, skat. peldu |
|
Pergrūbis |
Stenders 1783 |
Pavasara dievs, kas visus saraukušos pumpurus attīsta un it kā izperē. Viņa svētki tika mūsu Jurģu laikā (Georgenzeit) svinēti. Pergrūbis ir it kā Perre-kruppis, 'pumpuru perētājs', no perrēt 'perēt, šķilt' un kruppis, kas līks, mazs un kopā saliekts. (no krupt 'saraukties') |
|
pērkons |
Stenders 1761 |
Donner (=) |
|
pērkons |
Lange 1773 |
Donner (=) |
|
Perkūnis |
Stenders 1783 |
Pērkona un uguns dievs. Šis bija viens no slavenākajiem elkdieviem arī pie prūšiem un lietuviešiem. Vēl tagad sauc pērkonu Pērkons (it kā (gleichsam) spērkons no spērt 'izspert, iespert'.) Tika arī saukts Debbes bungotajs. |
|
Pesteļi |
Stenders 1783 |
Burveklības (Zauberstücke), raganu darbi (Hexenwerke), ko kāds naidnieks citiem par maitāšanu iedod (zum Verderben zustecket). Vēl tagad māņticīgie latvieši no tiem ļoti baidās. |
|
Piekts vakars |
Stenders 1783 |
skat. Lauma |
|
piena māte |
Lange 1773 |
Pienīga govs |
|
Pienu mātes |
Stenders 1783 |
Piena dievietes, bija čūskas un krupji (skat. Brēkiņa) |
|
Pīkals |
Lange 1773 |
Piekalnis, tas ir, latviešu kalnu dievs |
|
Pīkols |
Stenders 1783 |
der Berggott (=). (No pi kolns piekalns vietā, 'piekalne'.) |
|
Pilnitis |
Stenders 1783 |
Pārpilnības un bagātības dievs. (No pilns.) |
|
Pilnīts |
Lange 1773 |
Pagānisko latviešu Plutus jeb pilnības un bagātības dievs. |
|
Pimpolis |
Stenders 1783 |
bija maza tā sauktā zīlnieka lodīte no vaska, kas ar daudzām izdarībām (Alfanzerey) tika pagatavota, un tika turēta gaisā pakārta pavedienā, kad gribēja atklāt tās pašas apslēptas mantas, īpaši zagli. Tas bija arī it kā latviešu orākuls. |
|
Potrimpus |
Stenders 1783 |
Upju/straumju un avotu dievs. (Skat. Trimpus.) |
|
Potrimpus / Patrimpus |
Lange 1773 |
Tas ir, latviešu Bachus, no trimpus un latviešu partikula pa- |
|
Pučkētis |
Stenders 1783 |
Gaisu un putnu dievs, kas šaujas ātri kā putns. Kad atņemam lieko (überflüssige) k, tad atliek put-šētis, kā putn-šautis 'putna ātruma' (Vogelschnell). (No putns un šaut 'šaut, ātri kustēties'.) |
|
Pučkētis |
Lange 1773 |
Tas ir, latviešu debesu un putnu dievs. Tā viņi vēl tagad sauc savus gaiļus. |
|
Pūķis |
Stenders 1783 |
der Drache (=), kā bagātības dievs, kas citiem labumu/svētību laupīja un savam saimniekam nesa. Tā saimnieks to turēja sarkana gaiļa izskatā. Kad tas zagt devās, tam bija gara ugunīga aste. |
|
Pūķis |
Lange 1773 |
der Drache (=) |
|
Puškeitis |
Stenders 1783 |
Zaļo biržu dievs. (No pušķis dim. pušķitis 'zaļš pušķis' (grüner Strauß).) |
|
Puškeitis |
Lange 1773 |
Latviešu Silvanus jeb zaļo biržu utt.dievs |
|
Raggana |
Stenders 1783 |
lidojoša ragana, kas var pārvērsties par kaķi un ...(Hechster) un uz āža/buka pa gaisu jāj. (No ragi, domājams buka (Bock).) |
|
Raggana |
Lange 1773 |
Ragaina burve (ragana 'Hexe') |
|
Ruņģis |
Lange 1773 |
Korn-Alp(=), kas vienam graudus noņem un citam nes. |
|
Ruņģis/Rudzu ruņģitis |
Stenders 1783 |
Kornalp (=) 'graudu lietuvēns ' kas labību pienes un pie malšanas ieber. To saimnieks turējis melna kaķa izskatā/veidolā. No tā viņam arī vārds. Jo runcis 'ein Kater' runčis, ruņķis, ruņģis ir gandrīz tas pats. |
|
Sāls pūšļotājs |
Stenders 1783 |
skat. Kaņņu rauģis |
|
Sapņi |
Stenders 1783 |
Träume (=). Kā visām tautām, arī latviešiem daudz par tiem uzskatu, un tas ir gluži dabiski, ka tie vēl tā dara. Viņu sapņu skaidrojumos gan ir kas īpašs un daudzreiz kas gluži paradoksāls. Piemēram, medus nozīmē, ka gaidāms kas slikts un ka meita pirms laika zaudēs savu vaiņagu, toties pātaga nozīmē kaut ko labu, jaunu vīru (einen jungen Mann). Sviests vai speķis nozīmē sievai pērienu no vīra (Pruegel von Manne), cūka turpretim drīzas priecīgas kāzas apzīmē. |
|
Saule |
Stenders 1783 |
die Sonne (=), pie pagāniskiem latviešiem bija precēta un, proti, ar Mēnesi. No šīs ģimenes tika pirmās zvaigznes radītas. Tādēļ vecajās latviešu dziesmās dzirdams Saules meitas, par kurām Dieva dēli apjautājas (nach welchen die D.d. gefreyet) un nelielu ciemkukuli (Mitgabe) saņem. |
|
saule |
Stenders 1761 |
die Sonne (=) |
|
Saule |
Lange 1773 |
die Sonne (=) |
|
Sietiņu tecināt |
Stenders 1783 |
ļaut sietam skriet; nosaukums radies no uz aitu dzirklēm uzdurta sieta griešanas, apslēptas lietas kā ar kādu brīnumrīksti atklāt gribot. Es vēl atceros no saviem jaunības gadiem, ka ar nevainīgu cilvēku pēc fatālām sieta zīmēm slikti apgājās (mißhandelt worden). |
|
Skāde |
Stenders 1783 |
ziemeļu jūras dieviete, kurai piedēvēja visas kuģu katastrofas. Vēl tagad skāde sauc zaudējumus (Schade oder Verlust). |
|
Svētas meitas |
Stenders 1783 |
Pazemes svētas meitas, zem kurām (unter welchen) Zemmes mātei jeb zemes dievietei bija valsts. Šīm meitām vajadzēja to godātāju/pielūdzēju labā visu nakti strādāt, lai, kad tā cēlās, visu gatavu atrastu. |
|
Svēti vārdi |
Stenders 1783 |
heilige Worte (=). Tā sauca māņticīgie latvieši aplam iedomāto pareģu un svētītāju nomurminātos vārdus. |
|
Tēvs (Meža, Zemmes) |
Stenders 1783 |
tā sauca dažus vīriešu kārtas dievus. Kā:... |
|
Tikla |
Stenders 1783 |
svētības un sekmju (des Segens un Gedeihens) dieviete, kurai vecie latvieši savu bērnu tikumus un netikumus piedēvēja un kuru piesauca, kad kāds bērns bija nemierīgs. (No tikls izveicīgs, tikumīgs.) |
|
Tikla |
Lange 1773 |
Pagāniska latviešu dieviete, |
|
Trimpus |
Stenders 1783 |
Pagānisko latviešu Bachus jeb dzīru dievs (Saufgott), kuram tie pusi sava lauka novēlēja, un tā viņu godināja un paši vislabākajā veidā (zum besten) priecīgi notiesāja. (Trimpus nav grieķiskas, bet gan latviskas izcelsmes, no tīrum puss 'das Feld halb', contracte trimpus. Šāds r pārstatījums pie latviešiem nav neparasts, kā redzam no prims pirms vietā.) Šim Trimpus bija padoti divi citi: jūras dievs Antrimpus un ūdeņu un avotu dievs Potrimpus, ka tie kā īsti uzticami Trimpus dzīru biedri/pudeles brāļi (Saufkameraten) pie puslauka labumiem (Segen) arī savu bagāto daļu no jūras un upēm pievienoja. |
|
Trimpus |
Lange 1773 |
Iespējams seno jeb latviešu Bachus |
|
Ūpis |
Stenders 1783 |
Uhu (=), latviešu nelaimes putns. |
|
Ūpis |
Lange 1773 |
Latviešu nelaimes putns |
|
Ūsiņš |
Lange 1773 |
St. Jürgen (=) |
|
Ūsiņš (svēts Ū-š) |
Stenders 1783 |
Bišu dievs. (No ūzas, bišu dzeltenajām vaska biksēm.) |
|
Vaccajs Tēvs |
Stenders 1783 |
der alte Vater (=), arī vienkārši Veccajs, nozīmēja vispirmām kārtām dievu, kuram debesīs bija mītne un kas ar mākoņiem apkārt braukāja, lai redzētu, ko cilvēki dara. Vēl tagad latvieši saka, kad pērkons sper: Veccajs baŗŗās, tāpat arī:Veccajs kājās |
|
Vaideļi, Vaideloti |
Stenders 1783 |
Pagāniskā virspriestera Krīve mūki. |
|
Vaideli / Vaidelotti |
Lange 1773 |
Pagāniskā virspriestera Krīve mūki. |
|
Veicgantis |
Stenders 1783 |
Līgavu dievs, no kura tās sekmes īpaši pie liniem gaidīja. (No veicās gan 'es gedeihet wohl'.) |
|
Veicgants |
Lange 1773 |
Latviešu elks, no kura jaunlaulātie gaidīja laimi un sekmes. |
|
vella Māte |
Lange 1773 |
eine Xantippe |
|
Veļļi |
Stenders 1783 |
Mirušo svētki, kur mirušo dvēseles mieloja un kas 4 nedēļas, lielāko daļu oktobra ilga, un tika turēti ļoti svēti (sehr heilig gehalten wurde). Šo laiku sauca arī Dieva dienas (skat. Zemlika un Dievs). Pēdējā laikā (am spätesten) tie ir pie lietuviešiem uzglabāti. |
|
Vellu Laiks / Mēness |
Lange 1773 |
Ir oktobra mēnesis, kā mēnesis kurā pagāniskie ziedojumu svētki (Opferfest), ko sauca Zemlikka, tika noturēti, kad viņi aizgājušo dvēseles mieloja. |
|
Vels
|
Stenders 1783 |
Mirušo dievs, ko pagāniskie latvieši svēti godāja (heilig verehrten). Tagad toties vels sauc velnu (der Teufel). |
|
Vels |
Lange 1773 |
der Teufel (=) |
|
vilkacs |
Lange 1773 |
der Wehrwolf (=) |
|
Vilkats |
Stenders 1783 |
ein Wehrwolf (=), t.i., cilvēks, kas par vilku pārvēršas un daudz ļauna nodara. (No vilks 'ein Wolf'.) Vilkatis var to kādam citam alus kannā piedzert. Vēl nomocās (schleppen sich) prastie ļaudis (gemeine Leute) ar šo māņticību un stāsta par to daudzus brīnumpastāstiņus (Wunderhistörchens). |
|
Vilks znōts |
Stenders 1783 |
skat. Lapsa kūmiņa |
|
Vuršeiti |
Stenders 1783 |
Elka (des Götzen) Pergrūba virspriesteri |
|
Wella mēness |
Stenders 1761 |
Teufels Monat, oktobris pie pagāniskiem latviešiem tā saukts, bet arī Dieva dienas |
|
Zemes māte |
Stenders 1761 |
Zemes dieviete |
|
Zemlika mēness |
Stenders 1761 |
skat. Wella mēness |
|
Zemlikka |
Stenders 1783 |
pagānisks dvēseļu mielošanas ziedojums/upuris (Opfer). (No zemme likt 'auf die Erde legen'.) Skat. Weļļi |
|
Zemlikka |
Lange 1773 |
Pagāniska ziedošanas diena, ir Simon Judä. |
|
Zemmes dieviņi |
Stenders 1783 |
sauc zemes elkus kopumā (Erdgötze überhaupt) |
|
Zemnieks |
Stenders 1783 |
Lauka vai pļavu dievs, mājas elks. (No zemme 'zeme, lauks, tīrums'.) Mūsu dienās zemnieku vai arāju (Ackersmann) sauc zemnieks. |
|
Zemnieks |
Lange 1773 |
Baur (=) |
|
Zīgenoti |
Lange 1773 |
Pagāniskā virspriestera Krīve mūki un sekotāji pie prūšiem un latviešiem, kam tīreļos (Wüsten) un mežos bija tā sauktā svētā mūžīgā uguns jāuztur, skat Vaideļi |
|
Zīģenoti |
Stenders 1783 |
Virspriestera Krīves mūki un viņa sekotāji pie prūšiem un latviešiem. Viņu pienākums bija tīreļos (Wüsten) un mežos tā saukto svēto uguni uzturēt. Domājams viņi ir mūžseno (uralter) latviešu bardu dziesmu (Bardenlieder) autori (Urheber), kam viņiem ar to dīko dzīvesveidu bija gana laika. |
|
Zīle |
Stenders 1783 |
die Meise (=), latviešu laimes putns. No tā nāk zīlēt 'pareģot' (wahrsagen, glücksagen). |
|
Zīle |
Lange 1773 |
Latviešu laimes putns, līdzīgi kā ūpis nelaimes putns |
|
Zīlnieki |
Stenders 1783 |
Pareģoņi un Zīmlēmi 'zīmju tulki' bija pagānisko latviešu pareģi, kas no putnu kliedzieniem un citām zīmēm laimi un nelaimi, auglību un neauglību utt. pareģoja un māņticīgo tautu muļķoja (abergläubige Volk äffeten). |
|
Zīmlēmi |
Stenders 1783 |
skat. Zīlnieki |
|
Zobarre [S-] |
Lange 1773 |
Sērgas laika upuris (Pestopfer), kuru pagāniskie latvieši sērgu dievam sauktam par Auskutu nesa, kopā viena vesela apkaime vai apgabals, un ikviens tajā savu daļu deva. INDE HODIE: ein Piknik |
|
Zobarri |
Stenders 1783 |
Ziedojumi/upuri (Opfer), ko sērgu laikā nesa Auskutam. (No sobārt sabērt vietā 'zusammen schütten', tā kā viņi kopā sanestos graudus kopā bēra un no tiem gatavoja dzīru upuri (Saufopfer). |
|
Zvaigzne |
Lange 1773 |
der Stern (=) |
|
Zvaigznes |
Stenders 1783 |
die Sterne (=). Pirmās bija saules un mēness radītas (Produkte), bet pārējās vēl un vēl no zvaigžņu saprecēšanās savā starpā radušās. |