1930.

1930.

Emilis Melngailis ir bijis ne tikai viens no izcilākajiem latviešu komponistiem un etnomuzikologiem, bet arī viens no pirmajiem etnogrāfijas fotogrāfiem. Viņš pievieno saviem materiāliem gan pierakstīto teicēju, gan viņu dzīves vides attēlus.

1930. gada martā sagadās tā, ka pirmo reizi LFK vēsturē kādas teicējas tiek gan ierakstītas, gan nofotografētas. Tās ir Agate Borozinska un Bārbala Kokare, kuru dziedāto dziesmu tekstus Melngailim pierakstīt palīdz Agates Borozinskas meita Ģertrūde Elksne (vairāk nekā 50 gadus vēlāk viņa pati būs galvenā teicēja). Vispirms Melngailis pieraksta no viņām dziesmas notīs, tad teicējas tiek ierakstītas arī fonogrāfā. Pie fonogrāfa valcēm

pieliktajās lapiņās gan piezīme: "Nav jāatšifrē", jo Melngailis notis jau uzrakstījis. Taču šis norādījums netiek ievērots - notis no šīs fonogrāfa valces uzraksta arī Pēteris Barisons, kas rakstīja atšifrējumus arī citām valcēm. Barisons gan uzrakstījis tikai notis, norādot, ka "teksts nesaprotams". Tomēr viņa uzrakstījums arī citādi būtiski atšķiras no Melngaiļa pieraksta. Par iemeslu tam varētu būt atšķirība oriģinālā - Melngailis raksta, klausoties teicēju dziedājumā, Barisons - ne pārāk veiksmīgi ierakstītā valcē. Gadījums ir tiešām interesants, tādēļ izvērtējiet paši!

Šādi izklausās dziesmas ieraksts fonogrāfā:

šādi skan pieraksts Emiļa Melngaiļa materiālos:

Šādi tas izskatās notīs

šādi skan Pētera Barisona pieraksts:

Šādi tas izskatās notīs