No 1925. līdz
1937. g. iznāk Latvijas universitātes profesora P. Šmita
sakārtotās Latviešu pasakas un teikas, kopā 15 sējumos.
Pirmajos 12
sējumos publicētas pasakas, sakārtotas pēc A. Aarnes sistēmas
(izdota FFC
Nr. 3), kas ir starptautiski atzīta pasaku tipu
identifikācijas sistēma arī mūsdienās (to vēlāk papildināja Stits
Tompsons (Stith
Thompson), kādēļ šī sistēma tiek saukta par Ārnes-Tompsona sistēmu;
skat. arī K. Arājs, A. Medne. Latviešu
pasaku tipu rādītājs, 1977).
1. sējumu ievada 134 lpp. garš P. Šmita teorētisks apcerējums par
pasakām. Tas ir viens no nozīmīgākajiem apcerējumiem par pasakām
latviešu folkloristikā.
Tajā ir šādas sadaļas:
- Pasaku vākšana un kārtošana
- Pasaku izcelšanās
- Pasakas un teikas
- Pasaku un teiku pamati
- Vēstures liecības teikās un pasakās
- Pasaku un teiku varianti
- Ko pasakas un teikas māca
- Seno tautu pasakas
- Jauno kultūras tautu pasakas
- Citu tautu pasakas latviešu rakstniecībā
- Pasaku stāstītāji un uzrakstītāji
- Latviešu pasaku krājumi un viņu nosaukumu saīsinājumi
Tālāk 1. sējumā ievietotas
dzīvnieku pasakas. Sākot ar 2. sējumu, iespiestas "Īstās pasakas":
brīnumu pasakas,
noveļu pasakas, pasakas par muļķa velnu. 11. un 12. sējumā ievietotas
joku pasakas, kas jau robežojas ar
anekdotēm.
13. 15. sējumos sakārtotas teikas, galvenokārt mitoloģiskās, sākot ar
teikām par Dievu; kopā vairāk nekā 3500 tekstu (atsevišķas teikas gan
atrodamas arī citos sējumos). No katra pasaku
tipa publicēti dažādi varianti, nereti ļoti daudzi; ir pārstāvēti
arī latgaliski un kurzemnieku dialektos pierakstītie teksti. Sējumu
un lielāko nodaļu sākumā ir īsi komentāri par to, cik izplatīts
ir katrs no pasaku tipiem, kurām tautām tas vēl pazīstams (cik
tolaik bija iespējams noskaidrot). Vietām P. Šmits norāda uz
līdzīgiem ķīniešu pasaku variantiem (P. Šmits ir sinologs, daudzus
gadus viņš pavadījis Tālajos Austrumos, bijis atzīts
ķīniešu un citu tālo austrumu tautu valodu speciālists).
Daļa no tekstiem ir iesūtīti tieši P. Šmitam, nedaudzus viņš
pierakstījis pats
no teicējiem vai pēc atmiņas (piemēram, no tēva tēva Raunā).
Vairums pasaku un teiku tomēr ir no LFK vākumiem diemžēl
tekstu pasēs P. Šmits nav norādījis LFK arhīva numurus. Ir
ietverti nozīmīgākie agrākie publicējumi, īpašu uzmanību
pievēršot senākajiem kā, piemēram, A.
Lerha-Puškaiša izdevums, kā arī citi krājumi.
Pēdējā sējuma pēdējā lappusē rakstīts: Pavisam šai krājumā uzņemtas
7895 pasakas un teikas, no kurām 4655 ir nākušas no jauna klāt.
Te nav
ieskaitīti teksti, kas tikai īsi
atstāstīti vai pieminēti piezīmes.
Gandrīz visu šo sējumu rokraksti glabājas LFK arhīvā.
1962. 1970. ASV iznāca Latviešu
pasaku un teiku
atkārtots izdevums, papildināts ar H. Biezā ievadu un L. Neilandes
sastādīto motīvu
rādītāju (pēc Tompsona rādītāja, publicēts arī FFC 229).
Viss šis P. Šmita
krājums ir pieejams Internetā, pateicoties Mākslīgā intelekta laboratorijas darbam.
Vācijas pilsētā Getingenē, kur tiek izdota Enzyklopädie
des Märchens (Pasaku enciklopēdija 12 sējumos, līdz
šim vislielākā enciklopēdija par pasaku salīdzinoši vēsturisko
pētniecību) glabājas visu šo 15 sējumu precīzs tulkojums
vācu valodā. Tulkojumam ir visai sarežģīta vēsture, tas uzsākts
20. gadsimta sākumā, pabeigts 1973. gadā. G. Pakalna vadībā
uzsākts projekts, kas ļautu šos tulkojumus publicēt internetā.