No 1925. līdz 1937. g. iznāk Latvijas universitātes profesora P. Šmita sakārtotās “Latviešu pasakas un teikas”, kopā 15 sējumos.
Pirmajos 12 sējumos publicētas pasakas, sakārtotas pēc A. Aarnes sistēmas (izdota FFC Nr. 3), kas ir starptautiski atzīta pasaku tipu identifikācijas sistēma arī mūsdienās (to vēlāk papildināja Stits Tompsons (Stith Thompson), kādēļ šī sistēma tiek saukta par Ārnes-Tompsona sistēmu; skat. arī K. Arājs, A. Medne. Latviešu pasaku tipu rādītājs, 1977).
1. sējumu ievada 134 lpp. garš P. Šmita teorētisks apcerējums par pasakām. Tas ir viens no nozīmīgākajiem apcerējumiem par pasakām latviešu folkloristikā. Tajā ir šādas sadaļas:
  1. Pasaku vākšana un kārtošana
  2. Pasaku izcelšanās
  3. Pasakas un teikas
  4. Pasaku un teiku pamati
  5. Vēstures liecības teikās un pasakās
  6. Pasaku un teiku varianti
  7. Ko pasakas un teikas māca
  8. Seno tautu pasakas
  9. Jauno kultūras tautu pasakas
  10. Citu tautu pasakas latviešu rakstniecībā
  11. Pasaku stāstītāji un uzrakstītāji
  12. Latviešu pasaku krājumi un viņu nosaukumu saīsinājumi
Tālāk 1. sējumā ievietotas dzīvnieku pasakas. Sākot ar 2. sējumu, iespiestas "Īstās pasakas": brīnumu pasakas, noveļu pasakas, pasakas par muļķa velnu. 11. un 12. sējumā ievietotas joku pasakas, kas jau robežojas ar anekdotēm.
13. – 15. sējumos sakārtotas teikas, galvenokārt mitoloģiskās, sākot ar teikām par Dievu; kopā vairāk nekā 3500 tekstu (atsevišķas teikas gan atrodamas arī citos sējumos). No katra pasaku tipa publicēti dažādi varianti, nereti ļoti daudzi; ir pārstāvēti arī latgaliski un kurzemnieku dialektos pierakstītie teksti. Sējumu un lielāko nodaļu sākumā ir īsi komentāri par to, cik izplatīts ir katrs no pasaku tipiem, kurām tautām tas vēl pazīstams (cik tolaik bija iespējams noskaidrot). Vietām P. Šmits norāda uz līdzīgiem ķīniešu pasaku variantiem (P. Šmits ir sinologs, daudzus gadus viņš pavadījis Tālajos Austrumos, bijis atzīts ķīniešu un citu tālo austrumu tautu valodu speciālists).
Daļa no tekstiem ir iesūtīti tieši P. Šmitam, nedaudzus viņš pierakstījis pats – no teicējiem vai pēc atmiņas (piemēram, “no tēva tēva Raunā”). Vairums pasaku un teiku tomēr ir no LFK vākumiem – diemžēl tekstu “pasēs” P. Šmits nav norādījis LFK arhīva numurus. Ir ietverti nozīmīgākie agrākie publicējumi, īpašu uzmanību pievēršot senākajiem kā, piemēram, A. Lerha-Puškaiša izdevums, kā arī citi krājumi.
Pēdējā sējuma pēdējā lappusē rakstīts: “Pavisam šai krājumā uzņemtas 7895 pasakas un teikas, no kurām 4655 ir nākušas no jauna klāt.” Te nav Latviesu tautas teikas un pasakasieskaitīti teksti, kas tikai īsi atstāstīti vai pieminēti piezīmes. Gandrīz visu šo sējumu rokraksti glabājas LFK arhīvā.
1962. – 1970. ASV iznāca “Latviešu pasaku un teiku” atkārtots izdevums, papildināts ar H. Biezā ievadu un L. Neilandes sastādīto motīvu rādītāju (pēc Tompsona rādītāja, publicēts arī FFC 229).
Viss šis P. Šmita krājums ir pieejams Internetā, pateicoties Mākslīgā intelekta laboratorijas darbam.
Vācijas pilsētā Getingenē, kur tiek izdota “Enzyklopädie des Märchens” (Pasaku enciklopēdija 12 sējumos, līdz šim vislielākā enciklopēdija par pasaku salīdzinoši vēsturisko pētniecību) glabājas visu šo 15 sējumu precīzs tulkojums vācu valodā. Tulkojumam ir visai sarežģīta vēsture, tas uzsākts 20. gadsimta sākumā, pabeigts 1973. gadā. G. Pakalna vadībā uzsākts projekts, kas ļautu šos tulkojumus publicēt internetā.