Šis gads tad arī būtu
uzskatāms par "Latvju Dainu" aizsākuma gadu. Lai arī
sākotnējais mērķis ir skaistāko dziesmu izlase, tieši šis Valdemāra
ierosinājums rada pazīstamo izdevumu.
Nepieciešamība aprobežoties ar izlasi zūd, kad Āronu Matīss 1888. gadā
publicē "Mūsu Tautas dziesmas": "Pa tam laikam mūsu jaunais censonis
Aronu Matiss bija augšmineto Maskavas Latviešu pulciņa pirmo nodomu
[..] ar skaidru dzejisku garšu un labām sekmēm uz savu roku izpildijis.
[..] Vispārigs t. dziesmu izdevums nu vareja daudzmaz uzkaveties un
caur to vēl pieaugt kuplumā." (turpat, VI lappuse)
Tā kā lielais izdevums nu "uzkavējas", Krišjānis Barons izmanto minēto izlasi kā avotu arī savā izdevumā, bet tas nav vienīgais. Barona rīcībā ir "augšminētās grāmatas", gan vācu, gan latviešu krājēju gatavoti izdevumi. Un tādu ir visai daudz.
1844. gadā Georgs Bitners (Büttner, 1805-1883) Latviešu draugu biedrības vārdā izdod "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes" ar 2854 dažāda garuma tekstiem (ziņģes, acīmredzot, attiecas tieši uz garajām dziesmām, nevis jaunāko laiku žanru). Izdevumam pievienotas "Skaidrojumi un piezīmes" (Erklaerungen und Anmerkungen).
1874. un 1875. gadā tās pašas Latviešu draugu biedrības apgādā Leipcigā nodrukā šās biedrības jubilejai par godu iecerētā izdevuma "Latviešu tautas dziesmas" divas grāmatiņas. Šim izdevumam bija jāsastāv no 4 sējumiem un jāaptver viss savāktais materiāls, tomēr tas tā arī netiek pabeigts un izdotas tkai 4793 no iecerētajiem 10 tūkstošiem dziesmu. Krājums ietver arī Bitnera izdevumu, to sakārtojis Augusts Bīlensteins (1826-1907).
1868.
gadā Jānis (Ivans) Sproģis (1833-1916) Viļņā izdod
"Latviešu tautas daiļrades pieminekļus" (oriģinālais nosaukums
krieviski) ar 1857 dziesmām un 52 mīklām,
kā arī nedaudziem sakāmvārdiem. Visi teksti iespiesti
kirilicā, dots tulkojums krieviski.
1873. gadā Fricis Brīvzemnieks (Treuland, 1846-1907)
ar Krievijas zinātnieku atbalstu (grāmatas titullapā
Brīvzemnieka uzvārds pat nav
atrodams) publicē gan savus paša savāktos, gan viņa rosināto krājēju
iesūtītos materiālus. Uzskatāms, ka Brīvzemnieka brauciens
uz Latviju 1869. gadā Impērijas dabaszinātņu,
antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības uzdevumā ir pirmā
folkloras ekspedīcija Latvijā. Brīvzemnieks publicē 1118 dziesmas ar
tulkojumu krieviski un komentāriem, teksti latviski atkal iespiesti
kirilicā.
1881. gadā Brīvzemnieks
publicē sakāmvārdu (1707 teksti), mīklu (1682) un buramvārdu (apm.
700) izdevumu. Šajā izdevumā Brīvzemnieks izmanto jaunu
rakstību - ar latīņu burtiem un īpašiem
apzīmējumiem divskaņiem. Šāda veida rakstību lieto arī Barons savos
rokrakstos un Valdemārs.
1890. gadā Eduards Volters (1856-1941)
publicē Latgales materiālu, tradīciju, svinamo svētku
aprakstus un ar tiem saistītos tekstus kopā ar tulkojumiem krieviski.
Viņš atsaucas arī uz Brīvzemnieka izdevumiem.
Tādējādi "Latvju Dainām" ir jau visai nozīmīgi priekšdarbi, un Baronam tik tiešām ir grāmatas, uz kurām atsaukties.
Tā kā lielais izdevums nu "uzkavējas", Krišjānis Barons izmanto minēto izlasi kā avotu arī savā izdevumā, bet tas nav vienīgais. Barona rīcībā ir "augšminētās grāmatas", gan vācu, gan latviešu krājēju gatavoti izdevumi. Un tādu ir visai daudz.
1844. gadā Georgs Bitners (Büttner, 1805-1883) Latviešu draugu biedrības vārdā izdod "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes" ar 2854 dažāda garuma tekstiem (ziņģes, acīmredzot, attiecas tieši uz garajām dziesmām, nevis jaunāko laiku žanru). Izdevumam pievienotas "Skaidrojumi un piezīmes" (Erklaerungen und Anmerkungen).
1874. un 1875. gadā tās pašas Latviešu draugu biedrības apgādā Leipcigā nodrukā šās biedrības jubilejai par godu iecerētā izdevuma "Latviešu tautas dziesmas" divas grāmatiņas. Šim izdevumam bija jāsastāv no 4 sējumiem un jāaptver viss savāktais materiāls, tomēr tas tā arī netiek pabeigts un izdotas tkai 4793 no iecerētajiem 10 tūkstošiem dziesmu. Krājums ietver arī Bitnera izdevumu, to sakārtojis Augusts Bīlensteins (1826-1907).
1868.
gadā Jānis (Ivans) Sproģis (1833-1916) Viļņā izdod
"Latviešu tautas daiļrades pieminekļus" (oriģinālais nosaukums
krieviski) ar 1857 dziesmām un 52 mīklām,
kā arī nedaudziem sakāmvārdiem. Visi teksti iespiesti
kirilicā, dots tulkojums krieviski. 
1873. gadā Fricis Brīvzemnieks (Treuland, 1846-1907)
ar Krievijas zinātnieku atbalstu (grāmatas titullapā
Brīvzemnieka uzvārds pat nav
atrodams) publicē gan savus paša savāktos, gan viņa rosināto krājēju
iesūtītos materiālus. Uzskatāms, ka Brīvzemnieka brauciens
uz Latviju 1869. gadā Impērijas dabaszinātņu,
antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības uzdevumā ir pirmā
folkloras ekspedīcija Latvijā. Brīvzemnieks publicē 1118 dziesmas ar
tulkojumu krieviski un komentāriem, teksti latviski atkal iespiesti
kirilicā.
1881. gadā Brīvzemnieks
publicē sakāmvārdu (1707 teksti), mīklu (1682) un buramvārdu (apm.
700) izdevumu. Šajā izdevumā Brīvzemnieks izmanto jaunu
rakstību - ar latīņu burtiem un īpašiem
apzīmējumiem divskaņiem. Šāda veida rakstību lieto arī Barons savos
rokrakstos un Valdemārs. 
1890. gadā Eduards Volters (1856-1941)
publicē Latgales materiālu, tradīciju, svinamo svētku
aprakstus un ar tiem saistītos tekstus kopā ar tulkojumiem krieviski.
Viņš atsaucas arī uz Brīvzemnieka izdevumiem.Tādējādi "Latvju Dainām" ir jau visai nozīmīgi priekšdarbi, un Baronam tik tiešām ir grāmatas, uz kurām atsaukties.