Šajā gadā iznāk pirmais no diviem sējumiem ar nosaukumu "Volkslieder"
(Johans Gotfrīds Herders(Johann Gottfried von Herder,
dzimis 1744., Morungenā,
Austrumprūsijā, miris 1803.
gada 18. decembrī, Veimārā),
kas tādējādi iedibina mūsdienās tik labi pazīstamo terminu
'tautasdziesma' (tolaik termina 'folklora' vēl nebija). 1807.
gadā, jau pēc
autora nāves iznāk
atkārtots
izdevums ar pazīstamāko nosaukumu "Tautu balsis dziesmās" (Stimmen
der Völker in Liedern).
Herders ir izcils romantisma laikmeta kultūras darbinieks, kura interese lielā mērā saistījusies ar dažādu tautu dzeju. Herdera angļu valodas skolotājs Johans Georgs Hamanns (Johann Georg Hamann) viņu iepazīstina ar Džeimsa Makfērsona (MacPherson; 1736-1796) Osiāna dziesmu ciklu.
Šis brīvā vārsmojuma cikls, ko Makfērsons savulaik (1765. gadā) publicēja kā senu manuskriptu, kas izglābts no neizglītotas kalpones rokām, kura to taisījusies sadedzināt, savā laikā guva lielu ievērību. To augstu novērtēja Gēte un citi vācu romantiķi, Anglijā pēc autora nāves īpaša komisija pārbaudīja Makfērsona publikācijas autentiskumu (atzīstot, ka tas tomēr ir tradīcijā balstīts autora paša darbs). Iespējams, ka caur vācu autoru darbiem Osiāna cikla ietekme nonāca arī līdz Somijai un atstāja savas pēdas uz "Kalevalas" rašanos.
Domājams, ka Hamanns iepazīstinājis Herderu arī ar latviešu tautas tradīcijām. Herders no šī materiāla gūst pamatu idejai par tautas īpatnēju izteiksmi tās dzejā, gan to attiecinot vienlīdz uz mutvārdu tradīcijas un literāriem darbiem. Viņa 'tautasdziesma' apzīmē tikai tekstu, atrauti no melodijas. Šķiet, arī tas iedibina sava veida tradīciju.
No 1764. līdz 1769. gadam Herders strādā par Rīgas Domskolas rektoru (tādēļ pie Doma ir Herdera laukums un tajā viņa krūšutēls); ir pamats domāt, ka viņš šajā laikā tuvāk iepazinies ar latviešu dziedāšanas tradīciju un tā būtiski ietekmējusi viņa teorijas veidošanos.
"Tautasdziesmās" atrodami dažādo
tautu dziesmu apraksti un tekstu tulkojumi vāciski. Grāmatā ievietots
gan apraksts par latviešu dziesmām, gan doti tulkoti to paraugi, tomēr
Herders pats nav šo tekstu
autors - visos gadījumos atrodamas norādes uz "Gelehrte Beiträge" 1764.
gada izdevumu.
Tomēr nenoliedzams ir fakts, ka šis ir pirmais latviešu
tautasdziesmu tekstu publicējums tik plaša mēroga izdevumā, blakus citu
tautu tekstiem.
Ieskatam daži piemēri:
Austrumprūsijā, miris 1803.
gada 18. decembrī, Veimārā),
kas tādējādi iedibina mūsdienās tik labi pazīstamo terminu
'tautasdziesma' (tolaik termina 'folklora' vēl nebija). 1807.
gadā, jau pēc
autora nāves iznāk
atkārtots
izdevums ar pazīstamāko nosaukumu "Tautu balsis dziesmās" (Stimmen
der Völker in Liedern). Herders ir izcils romantisma laikmeta kultūras darbinieks, kura interese lielā mērā saistījusies ar dažādu tautu dzeju. Herdera angļu valodas skolotājs Johans Georgs Hamanns (Johann Georg Hamann) viņu iepazīstina ar Džeimsa Makfērsona (MacPherson; 1736-1796) Osiāna dziesmu ciklu.
Šis brīvā vārsmojuma cikls, ko Makfērsons savulaik (1765. gadā) publicēja kā senu manuskriptu, kas izglābts no neizglītotas kalpones rokām, kura to taisījusies sadedzināt, savā laikā guva lielu ievērību. To augstu novērtēja Gēte un citi vācu romantiķi, Anglijā pēc autora nāves īpaša komisija pārbaudīja Makfērsona publikācijas autentiskumu (atzīstot, ka tas tomēr ir tradīcijā balstīts autora paša darbs). Iespējams, ka caur vācu autoru darbiem Osiāna cikla ietekme nonāca arī līdz Somijai un atstāja savas pēdas uz "Kalevalas" rašanos.
Domājams, ka Hamanns iepazīstinājis Herderu arī ar latviešu tautas tradīcijām. Herders no šī materiāla gūst pamatu idejai par tautas īpatnēju izteiksmi tās dzejā, gan to attiecinot vienlīdz uz mutvārdu tradīcijas un literāriem darbiem. Viņa 'tautasdziesma' apzīmē tikai tekstu, atrauti no melodijas. Šķiet, arī tas iedibina sava veida tradīciju.
No 1764. līdz 1769. gadam Herders strādā par Rīgas Domskolas rektoru (tādēļ pie Doma ir Herdera laukums un tajā viņa krūšutēls); ir pamats domāt, ka viņš šajā laikā tuvāk iepazinies ar latviešu dziedāšanas tradīciju un tā būtiski ietekmējusi viņa teorijas veidošanos.
"Tautasdziesmās" atrodami dažādo
tautu dziesmu apraksti un tekstu tulkojumi vāciski. Grāmatā ievietots
gan apraksts par latviešu dziesmām, gan doti tulkoti to paraugi, tomēr
Herders pats nav šo tekstu
autors - visos gadījumos atrodamas norādes uz "Gelehrte Beiträge" 1764.
gada izdevumu.
Tomēr nenoliedzams ir fakts, ka šis ir pirmais latviešu
tautasdziesmu tekstu publicējums tik plaša mēroga izdevumā, blakus citu
tautu tekstiem.Ieskatam daži piemēri: