Šajā gadā Pauls Einhorns publicē plašāko aprakstu par latviešiem, kāds šajā laikā pieejams. Īsuma labad to sauc par
"Historia Lettica", taču tā ir
tikai pilnā nosaukuma pirmā rinda. Pilnībā
viņa grāmata saucas: Historia Lettica das ist Beschreibung der Lettischen Nation in welcher von der Letten als alten Einwohner und Besitzer des Lieflandes, Curlandes und Semgallen Namen, Uhrsprung oder Ankunfft ihrem Gottes-Dienst, ihrer Republica oder Regimente so sie in der Heydenschafft gehabt, auch ihren Sitten, Geberden, Gewonheiten, Natur und Eigenschaften etc. gruendlich und uembstaendig Meldung geschickt. Der Teutschen Nation und allen der Historischen Warheit Liebhabern zu einem noethigen Unterricht zusammen getragen und in den Druck verfertiget durch Paulum Einhorn, Fuerstlichen Curlaendischen Superintendenten P.M. Dorpt in Liefland Gedruckt durch Johann Vogeln, der Koenigl. Acad. Buchdruker, im Jahr 1649
Šis nosaukums vienlaikus ir arī satura rādītājs, jo praktiski tāpat saucas arī grāmatas nodaļas.
Par Paula Einhorna dzīvi nav zināms daudz. Viņš dzimis Iecavā (taču precīzs gads nav zināms), miris 1655. gadā Jelgavā, kā tiek apgalvots - teikdams sprediķi. No 1636. gada līdz savai nāvei bijis Kurzemes superintendants, bet mācītājs jau no 1621. gada. Tiek raksturots ka dedzīgs, ortodokss luterānis, kas nikni apkarojis gan jebkādu māņticību, gan citas konfesijas. Einhornam bijusi laba klasiskā izglītība, kas nomanāms arī viņa darbu saturā un veidojumā. Interesanti, ka Einhorns latviešu folkloristikā nozīmīgs tieši ar apkarotās māņticības aprakstiem...
Jau iepriekš Einhorns ir publicējis divus samērā līdzīga satura darbus:
1636. gadā izdotais "Reformatio gentis Letticae..." ir praktiska pamācība, kā rīkoties mācītājiem, sastopoties ar vietējo ļaužu māņticību, 1627. gadā iznākusī "Wiederlegunge der Abgötterey..." ir teorētisks jebkādas "neticības" atspēkojums.
Folkloristikas sakarā parasti piemin, ka Einhorns apzīmē latviešu tautasdziesmas par peculiares Hymni Deorum, t.i., "dievu himnām", bet, aprakstot latviešu dievības, Einhorns uzskaitījis vairākas mātes:
Aprakstot latviešu svētkus, paradumus un mēnešu nosaukumus, Einhorns piemin dvēseļu mielošanu un Dieva dienas, kas "apzīmē to pašu laiku", ko Veļu jeb Zemlikas mēnesis. Šajā gadījumā svarīga ir jau pati rakstība - Einhorns raksta Wälla-Mänes, tādējādi atstājot iespēju minēt, vai velis un velns šajā laikā bijuši šķirti jēdzieni, vai nē (šā šķīruma sakarā jau daudz vairāk neskaidrību Langes un Stendera vārdnīcās). Par vārda dievs nozīmi un izcelsmi Einhornam komentāru nav, tas netiek minēts kā patstāvīga dievība, tikai salikumos Jūras dieve un Mežadievs, kā arī veļu laika apzīmējumā Dieva dienas. Spriežot pēc Einhorna attieksmes kopumā, gan minētās dievības, gan paražas viņš uzskata par apkarojamām. Varbūt tādēļ arī velti gaidīt skaidrojumus un dziļākus aprakstus.
Viņa attieksmi un arī novērojumu izklāsta veidu uzskatāmi parāda šāds 1636. gadā izdotajā darbā atrodams latviešu ziemassvētku apraksts:
"Kā no viņu elkdievības relikvijām vēl pietiekami noprotams, līdzīgi kā viņi kalpoja bezkaunīgiem dieviem, tā arī tādus pašus bezkaunīgus un rupjus svētkus noturēja. Un vēl tagad viņi mūsu Kristus naktī un iepriekšējā vakarā notur bezkaunīgus svētkus ar rīšanu, piedzeršanos, dancošanu, lēkšanu un bļaušanu, kuros tie no vienām mājām uz citām ar tādu briesmīgu bļaušanu iet, ka tādēļ tad savā starpā tie Kristus vakaru nesauc citādi kā par danču vakaru, jo tie šo vakaru un visu nakti ar dancošanu, dziedāšanu un lēkšanu pavada. Šo pašu vakaru sauc arī par Bluķvakaru, t.i., bluķa vakaru, jo tie arī kādu bluķi ar lielu bļaušanu apkārt valkā, to vēlāk sadedzinot, par ko tie priecājas. Tas viss ir itin izplatīts, un tā viņi arvien turpina darīt. Šādus svētkus agrākos laikos pagāni noturējuši tieši šajā pašā laikā rupjajam un nekaunīgajam elkdievam Komo, kurš ir rīšanas un piedzeršanās dievs."
(Varat to skatīt arī šeit.)
Augšminētā apraksta sakarā jāpiemin, ka, iespējams, aprakstītais "pagānu dievs Komo" nav domāts kā latviešu dievība, bet gan attiecas uz sengrieķu tradīciju. Tas tomēr nav kavējis vēlākos autorus šādu dievību pieminēt kā latvisku - skatiet šeit.